Sviests.

30019. Sviests jākuļ jaunā mēnesī, tad tas nesaraujas.
/L. Kluce, Jaungulbene. /

30020. Sviests jātaisa sestdienās, tad labi izdodas.
/E. Laime, Tirza. /

30021. Ja vakarā sviestu taisa, tad govis paliek ālavas.
/L. Rone, Ikšķile. /

30022. Sviestu taisot, saka šādus vārdus: "Kopā, sviestiņ, ko-
pā, kā zemes zālīte, kā liepas lapiņa! Tādas pilis aug-
stiem to sieriņu samūrēju, manas Dieva dāvaniņas. "Tā
dzied, lai sviests labi izdotos un lai velnu aizdzī-
tu. /A. Bīlenšteina rokraksts, Blīdiene. /

30023. Sviests jātaisa nevienam nezinot un neredzot.
/M. Zeltiņa, Vējava. /

30024. Sviests jātaisa tur, kur citi to neredz, lai tie
sviestu nenoburtu un neapvārdotu.
/J. A. Jansons, Bīriņi. /

30025. Sviestu griežot jeb kuļot dzied:" Miltiņi, miltiņi,
zirnīši, zirnīši, pupiņas, pupiņas, tupulīši, tupulīši,
pa lielam gabalam, gabalam. " /Ārne, Pļaviņas. /

30026. Ja grib, lai sviests izdodas labi un daudz, tad jā-
skaita, viņu kuļot: "Pikā, mālā, manā ķērnē, nāburga mā-
tei tīras sulas!" /K. Skujiņš, Smiltene. /

30027. Sviestu taisot, saka: "Pikā, mālā manā ķērnē, nāburg-
mātēm suliņās. " /K. Jansons, Plāņi. /

30028. Kod svīstu nej, juo grib, lai daudzi byutu, īguojējam
juosoka: "Ībrauču ar muolu vazumu. "Bet nejējai juo-
dzīd: "Cirku, cirku gūvi slauc! Klougu, klougu svīstu
nej. " /C. Apšenieks, Bērzpils. /

30029. Sviestu mellam kuiļam apsola, kad tas sitot kopā ne-
iet. /K. Jansons, Plāņi. /

30030. Ja karstā laikā sviestu kuļot, tas ātri nesaiet, tad
jānogriež katrai govij viena šķēle maizes. Maizē jā-
iespiež viena dzērvace, kura pārgriezta trijās daļās
un jā iedod govīm. Sviestu kuļot, jāsaka šie vārdi:
"Kuļu, kuļu sviestiņu,
Mieloju Dieviņu,
Pakaru velliņu vadzītē. " /K. Corbiks, Pampāļi. /

30031. Kad nesaiet sviests, tad ar kreisās kājas vīzi jāat-
velk māls. /O. Darbiņš, Birži. /

30032. Sviesta taisītājam jāčūpstina lūpas tā, it kā viņš
mazus sivēnus sauktu. /K. Jansons, Plāņi. /

30033. Sviestu kuļot jāgriež mugura pret durvīm, lai nere-
dzētu kāda slikta acs, citādi sviests neies kopā un
tik maz varēs sakult. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

30034. Ja grib nolaumētu sviestu pazīt, tad sviestam jāpār-
velk ar nazi krusts; nolaumētam sviestam radīsies
krusta zīmē asinis, labam ne.
/LP 1894, 5, 1. J. Lēmanis, Liediķi. /

30035. Sviestu piena laikā taisīja katru sestdienu, vēlāk
pārsestdienas. /Zemes spēks, 1928, Bērzaune. /

30036. Sviestu taisīja vai nu piena kambarī, rijā vai pag-
rabā, lai lieka acs neredzētu un nenoskaustu.
/Zemes Spēks, 1928, 158, Bērzaune. /

30037. Kad sviests ir tikko pataisīts, tad ar karoti tam
uzspiež krustu. Kad to ieliek sviesta spainī, uzspiež
krustu. Kad to liek traukā ēšanai, atkal uzliek krus-
tu. /M. Bīlenšteine, Dobele. /

30038. Kad sviestu taisa, tad jādzied: "Pikiem, makiem manā
ķērnē, viņu mātei klajās sulās!" Tad sviesta būs
daudz un sulu maz. /G. Troica, Dzelzava. /

30039. Lai izkultu no krējuma daudz sviesta, tad nazis ar
krustu virsū jāiesprauž ķērnē. /T. Ķenga, Jelgava. /

30040. Ja grib daudz sviesta, tad govīm jādod katru reizi,
kad sadara sviestu, viena sviesta maize.
/M. Macpāne, Alsunga. /

30041. Ja taisa sviestu un grib, lai daudz viņa iznāktu, tad
jādzied: "Kaimiņienei klajas sulas,
Man tie sviesta kunkulīši. "
/R. Kalniņš, Lubāna. /

30042. Sviestu kuļot, jārunā par māliem, tad sviests labi
sakulsies un tas būs dzeltāns un ciets kā māli.
/A. Zālīte, Bērzpils. /

30043. Ieejot tur, kur taisa sviestu, jāsaka: "Pikiem, komiem
manā ķērnē, laužu mātei paniņas! "/A. Ozoliņa, Lubāna. /

30044. Sviestu taisot, jāsaka: "Pikiem, māliem manā ķērnē,
kaimiņsievām klajām sulām. No sviestiņa krāsni situ,
baltu pienu atstopē. "Arī: Baltu pienu kaudzē metu.
/E. Laime, Tirza. /

30045. Lai sviesta būtu daudz, tad sviesta kūlējai jāsaka:
"Sviesta pika manā ķērnē, nāburg, Trīnei - suliņās. "
/B. Daņilovs, Kacēni. /

30046. Sviests divreiz gadā ir traks: ziemā tas sasalst, va-
sarā izkūst. /K. Jansons, Plāņi. /

30047. Sviestu cibiņā liekot, jāmet krusts, un kad sviests
ielikts, ar karoti uz sviesta arī jāuzspiež krusts,
tad velns to nevar aiztikt un ēdot tas ies spēkā un
svētībā. /Alksnis - Zundulis, Naudīte. /

30048. Nedrīkst ar maizes kumosu ņemt sviestu, tad govis
badās . /J. Krastiņš, Irlava. /

30049. Ja sviests ir mīksts, tad būs lietus.
/Z. Akmentiņa, Lubāna. /

Sviests sapnī.

30050. Ja sieviete redz sapnī sviestu jeb cūkas taukus, tad
viņa dabūs pērienu.
/J. Kols, Ostseeprovinzen, 1841. 2, 32. /

30051. Kad sieva redz sapnī sviestu, tad vīrs to pērs.
/G. F. Stenders. /

30052. Ja sapnī kuļ sviestu, tad sagaidāma laime.
/A. Dragone, Palsmane. /