Sviests.
30019. Sviests jākuļ jaunā mēnesī,
tad tas nesaraujas.
/L. Kluce, Jaungulbene. /
30020. Sviests jātaisa sestdienās, tad labi
izdodas.
/E. Laime, Tirza. /
30021. Ja vakarā sviestu taisa, tad govis paliek
ālavas.
/L. Rone, Ikšķile. /
30022. Sviestu taisot, saka šādus vārdus:
"Kopā, sviestiņ, ko-
pā, kā zemes zālīte, kā liepas lapiņa!
Tādas pilis aug-
stiem to sieriņu samūrēju, manas Dieva dāvaniņas.
"Tā
dzied, lai sviests labi izdotos un lai velnu aizdzī-
tu. /A. Bīlenšteina rokraksts, Blīdiene. /
30023. Sviests jātaisa nevienam nezinot un neredzot.
/M. Zeltiņa, Vējava. /
30024. Sviests jātaisa tur, kur citi to neredz,
lai tie
sviestu nenoburtu un neapvārdotu.
/J. A. Jansons, Bīriņi. /
30025. Sviestu griežot jeb kuļot dzied:"
Miltiņi, miltiņi,
zirnīši, zirnīši, pupiņas, pupiņas, tupulīši,
tupulīši,
pa lielam gabalam, gabalam. " /Ārne, Pļaviņas. /
30026. Ja grib, lai sviests izdodas labi un daudz, tad
jā-
skaita, viņu kuļot: "Pikā, mālā, manā
ķērnē, nāburga mā-
tei tīras sulas!" /K. Skujiņš, Smiltene. /
30027. Sviestu taisot, saka: "Pikā, mālā
manā ķērnē, nāburg-
mātēm suliņās. " /K. Jansons, Plāņi.
/
30028. Kod svīstu nej,
juo grib, lai daudzi byutu, īguojējam
juosoka: "Ībrauču ar muolu vazumu. "Bet nejējai
juo-
dzīd: "Cirku, cirku gūvi slauc! Klougu, klougu svīstu
nej. " /C. Apšenieks, Bērzpils. /
30029. Sviestu mellam kuiļam apsola, kad tas sitot
kopā ne-
iet. /K. Jansons, Plāņi. /
30030. Ja karstā laikā sviestu kuļot,
tas ātri nesaiet, tad
jānogriež katrai govij viena šķēle maizes.
Maizē jā-
iespiež viena dzērvace, kura pārgriezta trijās
daļās
un jā iedod govīm. Sviestu kuļot, jāsaka šie
vārdi:
"Kuļu, kuļu sviestiņu,
Mieloju Dieviņu,
Pakaru velliņu vadzītē. " /K. Corbiks, Pampāļi.
/
30031. Kad nesaiet sviests, tad ar kreisās kājas
vīzi jāat-
velk māls. /O. Darbiņš, Birži. /
30032. Sviesta taisītājam jāčūpstina
lūpas tā, it kā viņš
mazus sivēnus sauktu. /K. Jansons, Plāņi. /
30033. Sviestu kuļot jāgriež mugura pret
durvīm, lai nere-
dzētu kāda slikta acs, citādi sviests neies kopā
un
tik maz varēs sakult. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /
30034. Ja grib nolaumētu sviestu pazīt, tad
sviestam jāpār-
velk ar nazi krusts; nolaumētam sviestam radīsies
krusta zīmē asinis, labam ne.
/LP 1894, 5, 1. J. Lēmanis, Liediķi. /
30035. Sviestu piena laikā taisīja katru sestdienu,
vēlāk
pārsestdienas. /Zemes spēks, 1928, Bērzaune. /
30036. Sviestu taisīja vai nu piena kambarī,
rijā vai pag-
rabā, lai lieka acs neredzētu un nenoskaustu.
/Zemes Spēks, 1928, 158, Bērzaune. /
30037. Kad sviests ir tikko pataisīts, tad ar karoti
tam
uzspiež krustu. Kad to ieliek sviesta spainī, uzspiež
krustu. Kad to liek traukā ēšanai, atkal uzliek krus-
tu. /M. Bīlenšteine, Dobele. /
30038. Kad sviestu taisa, tad jādzied: "Pikiem,
makiem manā
ķērnē, viņu mātei klajās sulās!"
Tad sviesta būs
daudz un sulu maz. /G. Troica, Dzelzava. /
30039. Lai izkultu no krējuma daudz sviesta, tad
nazis ar
krustu virsū jāiesprauž ķērnē. /T.
Ķenga, Jelgava. /
30040. Ja grib daudz sviesta, tad govīm jādod
katru reizi,
kad sadara sviestu, viena sviesta maize.
/M. Macpāne, Alsunga. /
30041. Ja taisa sviestu un grib, lai daudz viņa
iznāktu, tad
jādzied: "Kaimiņienei klajas sulas,
Man tie sviesta kunkulīši. "
/R. Kalniņš, Lubāna. /
30042. Sviestu kuļot, jārunā par māliem,
tad sviests labi
sakulsies un tas būs dzeltāns un ciets kā māli.
/A. Zālīte, Bērzpils. /
30043. Ieejot tur, kur taisa sviestu, jāsaka: "Pikiem,
komiem
manā ķērnē, laužu mātei paniņas!
"/A. Ozoliņa, Lubāna. /
30044. Sviestu taisot, jāsaka: "Pikiem, māliem
manā ķērnē,
kaimiņsievām klajām sulām. No sviestiņa
krāsni situ,
baltu pienu atstopē. "Arī: Baltu pienu kaudzē
metu.
/E. Laime, Tirza. /
30045. Lai sviesta būtu daudz, tad sviesta kūlējai
jāsaka:
"Sviesta pika manā ķērnē, nāburg,
Trīnei - suliņās. "
/B. Daņilovs, Kacēni. /
30046. Sviests divreiz gadā ir traks: ziemā
tas sasalst, va-
sarā izkūst. /K. Jansons, Plāņi. /
30047. Sviestu cibiņā liekot, jāmet
krusts, un kad sviests
ielikts, ar karoti uz sviesta arī jāuzspiež krusts,
tad velns to nevar aiztikt un ēdot tas ies spēkā un
svētībā. /Alksnis - Zundulis, Naudīte. /
30048. Nedrīkst ar maizes kumosu ņemt sviestu,
tad govis
badās . /J. Krastiņš, Irlava. /
30049. Ja sviests ir mīksts, tad būs lietus.
/Z. Akmentiņa, Lubāna. /
Sviests sapnī.
30050. Ja sieviete redz sapnī sviestu jeb cūkas taukus,
tad
viņa dabūs pērienu.
/J. Kols, Ostseeprovinzen, 1841. 2, 32. /
30051. Kad sieva redz sapnī sviestu, tad vīrs
to pērs.
/G. F. Stenders. /
30052. Ja sapnī kuļ sviestu, tad sagaidāma
laime.
/A. Dragone, Palsmane. /