Tārpi.

I. Dažādi ticējumi.
II. Tārpi dziedēšanā.
III. Tārpi sakarā ar sēju.

I. Dažādi ticējumi.

30512. Tārpiņu nevajaga mocīt, tad Dievs liks pastarā dienā
mocīties kā tārpam. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

30513. Pavasarā vysi tuorpi leidz pārkyuņa grauzšonai līn nu
oluom uorā. Kuri naizlīn un pārkyuņs jūs aizgrauž olu-
os, tī tur pat ari sapyust. /T. Beča, Preiļi. /

30514. Tārpi nav kukņā jādedzina, jo tad viņu biedri nāk is-
tabās un ložņā pa sienām un logiem.
/A. L. Puškaitis, Džūkste/

30515. Ja tārpi uzmetas uz ogu krūmiem, tad jāatnes bez atpa-
kaļskatīšanās no pirts slota, tārpainie krūmi labi jā-
izper un slota atkal jāaiznes atpakaļ uz pirti, arī
bez atpakaļskatīšanāš. Otrā, trešā dienā tārpi, acīm re-
dzot, nozudis. /A. L. Puškaitis. /

II. Tārpi dziedēšanā.

30516. Pļavās dzīvo čupiņās mazi pelēki tārpiņi. Ja tos ar
pirkstu izskar, tad viņi tūliņ pazūd, un ar to pirkstu
var izdziedēt deviņas vainas. /K. Jansons, Plāņī. /

30517. Ar pirkstu, ar kuru izjauc sirpīšus, var atņemt sāpi.
(Sirpīši- gaiši pelēki tārpiņi, saķērušies daudzi kopā
veido it kā sirpi. ) /E. Laime, Tirza. /

30518. Kas atrūd sierpi (mozus tārpiņus, kas rindiņā kustās
uz priekšu) un izmaisa tū ar savu rūku, tys var rūzi
aprībt. /J. Lazdiņš, Kalupe. /

III. Tārpi sakarā ar sēju.

30519. Ziemā dažreiz atrod uz sniega mazus tārpiņus, kuri pēc
latviešu domām krītot no gaisa. Kurā nedēļas dienā
latvietis ieraga šādus tārpiņus, tai dienā viņš pava-
sarī nesēj labības, lai kukaiņi druvas nemaitātu.
/Wochentliche Unterhaltungen, 1805, 277. /

30520. Kurā nedēļas dienā ziemā ir redzēti mazi kukainīši pa
snieg staigājam, tai dienā nevar nekā sēt.
/J. Auziņš, Sērene. /

30521. Dažreiz ziemu uz sniega uzkrīt mazi kukainīši. Pavasa-
rī tādās dienās nevar stādīt ne kāļu, ne kāpostu, tad
tos kukaiņi noēd. Piem. , ja kukaiņi uz sniega redzēti
trešdien, tad trešdienās nedrīkst stādīt minēto sakņu.
/E. Laime, Tirza. /