Teļi.

I. Dažādi ticējumi.
II. Pirmie teļi.
III. Audzējamie teļi.
IV. Teļu šķiršana no govs.
V. Teļa aizgalds.
VI. Teļu dzirdīšana un ēdināšana.
VII. Teļi un ganāmpulks.
VIII. Teļu slimības.
IX. Teļu apskaušana.
X. Teļš sapnī.

I. Dažādi ticējumi.

30527. Ja govs nevāc teļu, tad vajaga teļu apkaisīt ar sā-
li. /K. Lielozols, Nīca. /

30528. Teļu vedot audzināšanai, vajag braukt rikšus, lai āt-
ri aug. /K. Lielozols, Nīca. /

30529. Nokautam teļam kāju nost griežot , jāpiesitot trīs
reizes pie pakaļas šķiņķa. Tas jādarot tādēļ, lai uz
priekšu teļi labi padotos. /K. Skujiņš, Bilska. /

30530. Pirmo reiz teļa gaļu ēdot, priekš ēšanas saimniece
ar karauti pārvilkusi katram pār pieri un sacījusi:
"Lai tev nākošu gadu tāds teļš rodas!"
/K. Gailis, Ventspils. /

II. Pirmie teļi.

30531. Jaunas govs pirmais teļš nav ne jāpārdod, ne arī pa-
šam jāglabā. /P. Š. , Rauna. /

30532. Pirmo govs teļu nevajagot šķirt audzēšanai, tas ne-
kad labi nepaaugot, topot kropls, vai nemaz neaugot.
/A. Briedis, Nīca. /

30533. Pirmo teļu no jaunas govs neaudzina.
/M. Miezīte, Ozoli. /

30534. Pirmie jaunlopu teļi un sivēni jānogalina un jāiz-
met maitās, citādi tiem nekad nebūs labu pēcnācēju.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. /

30535. Pirmo teļu no pašaudzētas govs netura, jo tad nīkst
teļš vai govs. /E. Jēpe, Palsmane. /

III. Audzējamie teļi.

30536. Ja mazam teļam ausis ir stipri sārrnainas, tad tā būs
laba piena govs. /J. Putns, Trapene. /

30537. Teļus audzināšanai ņemot, jāskatās, kam priekšā asto-
ņi zobi, tā būs pienīga govs. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

30538. Kad teļu atstāj audzināšanai, tad jāskatās, kurai te-
lei ir priekšas pupi garāki: tā tad būs garu pienu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. /

30539. Jaunā mēnesī dzimis teļš ir vēlams turēt.
/Z. Kozenkraniuse, Ainaži. /

30540. Jauna mēneša teliņi jātur, jo tie labi aug.
/E. Medne, Meirāni. /

30541. Teļi, kas piedzimst jaunā mēnesī, ir labi audzēšanai.
/M. Eglīte, Pāle. /

30542. Kad govi grib audzināt, tad vajaga lūkot tādu teli-
ņu, kas dzimis jaunā mēnesī un launaga vējā, lai govs
būtu pienīga. /A. Vikmane, Liepupe. /

30543. Ja govij piedzimst telīte, kad pūš dienas vējš, tad
būs laba piena govs. /L. Prūse, Vecpiebalga. /

30544. Ja govij atrodas maza gotiņa, kad pūš rietumu vējš,
tad to vajaga audzināt, jo viņa dos daudz piena.
/V. Krieviņš, Daugmale. /

30545. Kad govs nāk slaucama pusdienā, siltā laikā un dien-
vidus vējā, tad viņas teļš ir jāaudzē, jo tā būs laba
govs. /P. Zeltiņa, Lielvārde. /

30546. Ja telīte rodas vecā mēnesī, tad viņa dos vairāk
piena un vērsītis labāk barosies. Tāpēc šādi teļi
jāaudzina. /A. Aizsils, Kalsnava. /

30547. Teļi, kas radījušies no Mārtiņdienas līdz ziemas
svētkiem, uzaug gan lieli, bet netop par labiem piena
lopiem. Turpretī tie teļi, kas radījušies no ziemas-
svētkiem līdz metenim, izaug par labām piena govīm.
/S. Gūberts, 1688. /

30548. Ja teliņš piedzimstot ir ir it kā ar baltu plēvi
pārklāts, t. i. piedzimst "krekliņā", tad saimniecei no
tā būs labi ienākumi. /A. Viklante, Vecpiebalga. /

30549. Teļu var audzināt tikai tādu, kas dzimis lauvas die-
nā. /I. Indāns, Gārsene. /

30550. Ja piedzimušam teliņam mīksta mute, tad nevajaga tu-
rēt, jo viņš nonīkst. /E. Jēpe, Palsmane. /

30551. Ja mazam telēnam sārts purns, tad tas neaugs liels.
/M. Klause, Jaupiebalga. /

30552. Teļi, kam ir sarkani zobi, tikai reti uzaug lieli.
/S. Gūberts, 1688. /

30553. Glabājamu teļu vedot drēbē nesien un tam kājas at-
stāj vaļā. /K. Jansons, Trikāta. /

30554. Tikko piedzimušu jaunu lopu nedrīkst tīt drēbēs, tad
tas vēlāk ēd drēbes. /I. Indāns, Gārsene. /

30555. Kad tūlin kā radušos teļu apsedz ar kādu drēbi, tad
tas ēd drēbes, valgus, kaulus un citas līdzīgas lie-
tas. /J. Rubenis, Ērgļi. /

30556. Kad jaunus teļus nes pār laidaru, tad tos vajaga la-
bi apsegt, lai vējš neappūstu un mēness neapspīdētu.
/S. Gūberts, 1688. /

IV. Teļu šķiršana no govs.

30557. Teļus atradina no zīšanas trešā dienā priekš pilna
mēneša. Bet vilka mēnesī viņus nevajaga atradināt.
/S. Gūberts, 1688. /

30558. Kad zīdāmu teļu pārdod, tad tam priekš projām veša-
nas jānogriež kāds kušķītis spalvu, jāliek tas iekš
maizes gabaliņa un jāiedod teļa mātei: tad govs pēc
teļa vairs nemaujot. /J. Niedre, Džūkste. /

30559. Kad teļu kauj jeb pārdod, tad tam trīs vietās izplūc
spalvu un iebāž to viņa mātei nāsīs jeb spalvā, lai
tā pēc viņa nemauj. To sauc par ziedu izplūkšanu.
/R. Straudovskis, Lielplatone. /

30560. Kad mazu teļu pārdod, tad vajaga viņam noraut kušķi
spalvas un tās ar maizi iedot govij, vai arī spalvas
nomest pie govs zemē, tad govs ātri apmierinās.
/T. Rigerte, 1928, Brunava. /

30561. Kad telēnu šķir no govs, tad viņš atmuguriski jāiz-
nes jeb jāizbīda no kūts, lai govs paliek drīz mie-
rīga un nebļauj. /J. Rubenis, Ērgļi. /

30562. Teļu no mātes šķirot, vajag govij iesist ar teļa as-
ti pa purnu, tad govs pēc teļa daudz nebļauj.
/M. Valdmane, Zaļāmuiža. /

30563. Ja teļu nes no govs prom sarunājoties, tad teļš al-
laž bļauj. /J. A. Jansons, Vecpiebalga. /

30564. Tirgus dienā vajaga atšķirt teļus, tad tie būs labi
dzērāji. /Morgenšterne, Penkule. /

30565. Ja mazus teļus grib šķirt audzēšanai, tad vajaga
pirmdien atšķirt no govs; tad teļš jau pirmo ziemu
ņems buļļus. /M. Ķaupelis, Nīca. /

30566. Teļi jāšķir aprilī, jo tad viņi ātri aug.
/J. Tupesis, Nīca. /

30567. Teļus šķir pilnā mēnesī un pēc pilnā par trīs die-
nām, jo tad viņi labi aug un ir pienīgi.
/J. Tupesis, Nīca. /

30568. Teļi jāatšķir tādam vīrietim, kas liels dzērājs, tad
arī teļi dūšīgi dzer un aug. /N. Rudzīte, Nogale. /

30569. Teļu vajaga šķirt no govs paisuma vējam pūšot, jo
tad tas pieaudzis dos daudz piena.
/J. A. Jansons, Piņķi. /

30570. Augošā mēnesī atšķirti teļi labi barojas.
/A. Zvejniece, Piebalga. /

30571. Ja pārdod teļu, tad tam jānogriež astes galiņš un
jāiebāž viņa mātei nāsī, lai govs pēc teļa aizveša-
nas nemautu un būtu mierīga.
/J. Jirgensons, Carnikava. /

30572. Ja telēnu nes ar priekšējo daļu no kūts ārā, tad
govs bļauj trīs dienas, ja otrādi, tad ne.
/V. Saperovs, Vecpiebalga. /

30573. Kad teļu ved projām no govs, tad no teļa vajaga no-
griezt trīs kušķīšus spalvas un pielikt tās klāt
govij, jo tad govs pēc teļa nebļauj.
/V. Krieviņš, Daugmale. /

V. Teļa aizgalds.

30574. Kad taisa jaunpiedzimušam teļam aizgaldu, tad nevar
runāt, jo tad teļš vienmēr mauj.
/E. Vīksne, Vecpiebalga. /

30575. Sienot mazu teļu pirmo reiz pie valga nedrīkst ru-
nāt, lai tas nebļauj. /M. Ranne, Lubāna. /

30576. Ja teļu būdā liekot nerunā, tad teļš nebļauj un ir
mierīgs. /V. Johansone, Liepa. /

VI. Teļu dzirdīšana un ēdināšana.

30577. Kad pirmo reizi dzirdina jaunu teļu, tad jāpakampjas
sauja mēslu un jāieliek tam mutē ar šādiem vārdiem:
"Ēd visu, kas ēdams, dzer visu, kas dzerams! "Tad teļš
labi dzers un ēdīs. /P. Zeltiņa, Ikšķile. /

30578. Glabājamam teļam vismazākais div nedēļas jādod
piens, pēc tam izvāra linsēklu zupu un zupu atšķaida
ar saldu pienu. /H. Skujiņš, Smiltene. /

30579. Ja glabājamais teļš sāk nīkuļot un neiet lāga uz
priekšu, tad viņam pie dzēriena pieber karstas pirk-
stis. /H. Skujiņš, Smiltene. /

30580. Turamām telītēm priekš piena došanas jāizsmērē mute
ar taukiem, tad dzer visādas dziras.
/E. Jēpe, Palsmane. /

30581. Mazam teļam jādod pelni pie ēdiena, tad tas izaugs
par veselīgu govi. /H. Skujiņš, Smiltene. /

30582. Kad teļš nedzer, tas tad jāapsola kādam dzērājam,
piem. :"Kādēļ nu, Ulma dēls, nedzer?"
/K. Jansons, Plāņi. /

30583. Dzirdinot mazus teļus, tiem nedrīkst ar roku pār mu-
guru glaudīt, tad tie paliek stīvi.
/Z. Lāce, Veclaicene. /

30584. Atradušamies teļam nav jādod tūliņ dzert, lai izgu-
ļot ceļa miegu. /E. Lācis, Tirza. /

30585. Teļu sākot dzirdīt jānovēl viņam tā dzert, kā kāds
liels dzērājs cilvēks to darījis, minot tā vārda.
/M. Navenickis, Zasa. /

30586. Kad gribot, lai teļš labi dzerot un visu ko ēdot, tad
vajagot samaisīt cūku draņķi un iedot teļam; tad
viņš visu ēdīšot un dzeršot. /J. Daizis, Nīca. /

30587. Kad gribot, lai teļš labi dzerot, tad vajagot teļu
kristīt dzērāja vīra vārdā. /J. Daizis, Nīca. /

30588. Kad jauns teļš uznāk, tad pirms to dzirda, trīs reiz
bāž viņam salmu vīstolu mutē un saka: "Ēd, ēd, ko tēvs
un māte ēd. " /J. Rubenis, Ērgļi. /

30589. Ja maziem teļiem iedod vilka gaļu, tad tie jau par
gabalu vilku saož. /E. Laime, Tirza. /

VII. Teļi un ganāmpulks.

30590. Kad mazu teļu pirmo reizi ganos laiž, tad ganam va-
jaga ar maizes kumosu apskriet trīs reizes govīm
apkārt un pēc tam maizi iedot teļam. Tad teļš dzīvo
pie govīm. /K. Biša, Rencēni. /

30591. Ja grib, lai telēni turas pie gana , tad pret sauli
trīs reiz ganam jāapņem maize ap galvu un jādod te-
ļam apēst. /V. Johansone, Liepa. /

30592. Pirmo reiz kad izlaiž ganos mazus teļus, tad vajag
paņemt maizi un apņemt trīs reizes apkārt ap kaklu.
Tā maize jāiedod kādai govij, lai saēd, tad teļš ne-
klejā no tās govs nekur nost. /M. Ķaupelis, Nīca. /

30593. No govs pakaļējās pēdas vajagot ar maizi iedot te-
ļam trīs smilšu piciņas, tad teļš nebēgot no govīm
uz māju. /K. Skujiņš, Smiltene. /

30594. Ja pavasarī ganos mazi teļi nenāk līdz, tad vajag
maizi apņemt sev trīs reizes apkārt un tad iedot
teļam. /A. Kondrāte, Lenči. /

30595. Ja teļi maldās nost no ganāmpulka, tad vajag tiem
apkārt apņemt maizi un maizi iedot kādai govij, tad
teļi nekad neaizklīdīs. /J. Līcītis, Vilzēni. /

30596. Mazu teļu pirmo reiz laižot ganos vajag nopērt ar
kādas govs asti, jo tad tas vienmēr turēsies pie lo-
piem. /L. Rone, Ikšķile. /

30597. Teļiem pirmo reiz laukā dzenot jāiebāž mutē trīs
aitu spiras, lai tie turas ar lopiem kopā kā aitas.
/K. Jansons, Plāņi. /

30598. Lai teļš ganos valdītos pie lielām govīm, tad tam,
pirmo reizi ganos dzenot, jāiesit trīs reizes ar kā-
das lielās govs asti. /K. Oļļe, Mazsalaca. /

30599. Pirmo reizi laižot teļu laukā, jāapņem ar maizi tam
trīs reizes ap kaklu un jādod kādai govij noēst, tad
teļš turēsies pie govīm. /M. Grieze, Dole. /

30600. Teļu pirmoreiz ganos laižot, jāapņem aitai trīs rei-
zes riņķī maizes kumoss, lai teļš dzīvo pie aitām.
/E. Bērziņa, Mārsēni. /

VIII. Teļu slimības.

30601. Ja teļam ir utis, tad tas ir nelabums. Tad teļam jā-
uzkaisa uz muguras pelni, lai utis noietu.
/H. Skujiņš, Smiltene. /

30602. Kad teļam strēlas, tad diegā jāiemet trīs deviņi
mezgli un diegs jāizver teļam caur mēli.
/K. Jansons, Plāņi. /

30603. Kad teļi bieži asti laiza, tad tiem astes galā ir
iemeties tārps, kas caur asti un mugurkaulu lien
galvā. Kad tārps ir galvā ielīdis, tad lops sāk griez
ties apkārt. Tādā gadījumā teļam jānogriež divi lo-
cekļi no astes. Ja jau govs sāk apkārt griezties, tad
pierē vajaga pārcirst galvu un izņamt tārpu; tad go-
vi vēl var izārstēt. Ja aitas un kazas sāk griezties
tām vairs nevar palīdzēt. /S. Gūberts, 1688. /

30604. Ja teļam vīvuļas, tad vai nu mutē vai astē vajaga
iegriezt krustu un sarīvēt ar sāli.
/V. Vintere, Matīši. /

30605. No āboliņa attāla teļiem metas skuteles.
/H. Skujiņš, Smiltene. /

IX. Teļu apskaušana.

30606. Teļus un sivēnus nedrīkst rādīt svešiem cilvēkiem,
jo tad viņi sāk nīkuļot. /M. Brīdaka, Jaunroze. /

30607. Teļus nevajag rādīt svešām sievietēm: ja tās viņus
apskauž, tad teļiem piemetas skuteles.
/A. Ozoliņa, Taurene. /

30608. Bērni nevar teļus apskaust, tikai lieli cilvēki.
/P. Š. jun. , Kosa. /

X. Teļš sapnī.

30609. Ja meita redz sapņos teļu, tad viņai būs bērns.
/A. Bīlenšteina rokraksts. /

30610. Ja sapnī redz teļu uzrodamies, tad drīzumā saņem
vēstuli. /E. Jēpe, Palsmane. /