Tiesa.
30677. Lai tiesa nepiespriestu sodu, tad
bija jādara tā:tie
sas istabā iekšā ejot, vajagot celt pirmo kreiso kā-
ju pāri slieksnim, skatīties griestos un beidzot ti-
kai uz tiesas kungiem. /G. Pols, Bauska. /
30678. Uz tiesu ejot, aptin diegu ap labās rokas
trim pir-
miem pirkstiem, noskaita trīs reizes tēva reizi un
saka: "Tik viegli lai man pie tiesas iziet kā tas
diegu kamols iztek! "Tad notin diegu no pirkstiem un
paliek apakš labās rokas padusē.
/J. Pločkalns, Skrunda un F. Brīvzemnieks, 1881, 4, 177. /
30679. Uz tiesu ejot, aizbāž spelti un saka:
"Lai manam ie-
naidniekam izbāž muti priekš manim!" Ejot noskaita
tēva reizi. /J. Pločkalns, Skrunda. /
30679a. Ejot pie tiesas, kabatā jāieliek ledus
gabaliņš un
jāsaka pie sevis: "Lai tiesas kungiem ļaunais prāts
izkūst kā šis ledus gabaliņš. /F. Ruperts, Nīgranda.
/
30680. Pie tiesām ejot, apaun labās kājas
zeķi ar ļauno pusi
virsū, lai pretinieka vārdus kā kājām samītu;
turklāt
aizbāž ar akmeņiem krāsns spelti, lai visiem tiesas
priekšā mutes kā aizbāztas. To darīdams, teic:
"Čūksti
kā ūdens, ko karstā speltē lej! Es aizbāžu
-am muti,
lai paliek mēms maniem vārdiem pretī!"
/M. Treimane, Cīrava un F. Brīvzemnieks, 1881, 4, 177. /
30681. Pie tiesas ejot, kreklu vajag apvilkt uz kreiso
pusi
tad nenotiesās. /A. Salmāns, Balvi. /
30682. Kad iet pie tiesas, tad kāpjot pāri
lievenei jāsaka
šādi vārdi: "Es esmu kungs, tu esi suns, tev priekš
ma-
nis jāklanās", tad tiesa spriedīs taisnu tiesu.
/I. Mennika, Ainaži. /
30683. Kad uz tiesu iet, tad pēc mutes mazgāšanas
jānoslau-
kās mīkstā vilnas drānā, lai tiesneši
būtu laipni.
/A. Bīlenšteina rokraksts no Kazdangas. /
30684. Kad pie tiesas ejot, tad vajagot cepurē
iedurt adatu
ar ievērtu pavedienu, tad vienmēr labi izejot.
/H. Skujiņš, Smiltene. /
30685. Kas dabūj to valdziņu ar ko kāds
ir pakāries, un nē-
sā to sev klāt, tas tiesā arvien vinnēs savus
preti-
niekus. /F. Brīvzemnies, 1881, 4, 200. /
30686. Ja atrod čūsku, kas nokodusi vardi,
tad čūska jānosit
bet tā varde jāpatur pie sevis. Kas to dara, tas tie-
sā arvien vinnē. /F. Brīvzemnieks, 1881, 4, 200. /
30687. Ja uzglabā to koku, ar kuru varde ir izglābta
no zal
ša, tad r to tiesā arvien patur virsroku.
/Latv. Avīzes, 1856, 116. /
30688. Uz tiesu ejot, vajagot mazu akmentiņu kabatā
turēt,
tad nevarot notiesāt. /P. Š. jun. , Vidzeme. /