Tiesa.

30677. Lai tiesa nepiespriestu sodu, tad bija jādara tā:tie
sas istabā iekšā ejot, vajagot celt pirmo kreiso kā-
ju pāri slieksnim, skatīties griestos un beidzot ti-
kai uz tiesas kungiem. /G. Pols, Bauska. /

30678. Uz tiesu ejot, aptin diegu ap labās rokas trim pir-
miem pirkstiem, noskaita trīs reizes tēva reizi un
saka: "Tik viegli lai man pie tiesas iziet kā tas
diegu kamols iztek! "Tad notin diegu no pirkstiem un
paliek apakš labās rokas padusē.
/J. Pločkalns, Skrunda un F. Brīvzemnieks, 1881, 4, 177. /

30679. Uz tiesu ejot, aizbāž spelti un saka: "Lai manam ie-
naidniekam izbāž muti priekš manim!" Ejot noskaita
tēva reizi. /J. Pločkalns, Skrunda. /

30679a. Ejot pie tiesas, kabatā jāieliek ledus gabaliņš un
jāsaka pie sevis: "Lai tiesas kungiem ļaunais prāts
izkūst kā šis ledus gabaliņš. /F. Ruperts, Nīgranda. /

30680. Pie tiesām ejot, apaun labās kājas zeķi ar ļauno pusi
virsū, lai pretinieka vārdus kā kājām samītu; turklāt
aizbāž ar akmeņiem krāsns spelti, lai visiem tiesas
priekšā mutes kā aizbāztas. To darīdams, teic: "Čūksti
kā ūdens, ko karstā speltē lej! Es aizbāžu -am muti,
lai paliek mēms maniem vārdiem pretī!"
/M. Treimane, Cīrava un F. Brīvzemnieks, 1881, 4, 177. /

30681. Pie tiesas ejot, kreklu vajag apvilkt uz kreiso pusi
tad nenotiesās. /A. Salmāns, Balvi. /

30682. Kad iet pie tiesas, tad kāpjot pāri lievenei jāsaka
šādi vārdi: "Es esmu kungs, tu esi suns, tev priekš ma-
nis jāklanās", tad tiesa spriedīs taisnu tiesu.
/I. Mennika, Ainaži. /

30683. Kad uz tiesu iet, tad pēc mutes mazgāšanas jānoslau-
kās mīkstā vilnas drānā, lai tiesneši būtu laipni.
/A. Bīlenšteina rokraksts no Kazdangas. /

30684. Kad pie tiesas ejot, tad vajagot cepurē iedurt adatu
ar ievērtu pavedienu, tad vienmēr labi izejot.
/H. Skujiņš, Smiltene. /

30685. Kas dabūj to valdziņu ar ko kāds ir pakāries, un nē-
sā to sev klāt, tas tiesā arvien vinnēs savus preti-
niekus. /F. Brīvzemnies, 1881, 4, 200. /

30686. Ja atrod čūsku, kas nokodusi vardi, tad čūska jānosit
bet tā varde jāpatur pie sevis. Kas to dara, tas tie-
sā arvien vinnē. /F. Brīvzemnieks, 1881, 4, 200. /

30687. Ja uzglabā to koku, ar kuru varde ir izglābta no zal
ša, tad r to tiesā arvien patur virsroku.
/Latv. Avīzes, 1856, 116. /

30688. Uz tiesu ejot, vajagot mazu akmentiņu kabatā turēt,
tad nevarot notiesāt. /P. Š. jun. , Vidzeme. /