TIRGUS.

I. Dodoties uz tirgu.
II. Pārdošana tirgū.
III. Tirgus sakarā ar darbu.
IV. Tirgus sakarā ar ganīšanu.
V. Tirgus sapnī.

I. Dodoties uz tirgu.

30708. Ja uz tirgu ejot satiek žīdu, tad labi savas preces
pārdos. (Sal. ceļošana)
/Alksnis-Zundulis, Naudīte un M. šķipsna, Gulbene. /

30709. Kad ved ko pārdot uz pilsētu vai tirgu, tad pirmajam, ko
satiek ceļā jādod dievpalīgs; ja tas to saņem, tad ar
pārdošanu ies labi, bet ja tas to nesaņem, tad nevarēs
vedamo pārdot.
/ Alksnis-Zundulis, Naudīte un M. Sikle, Nīca. /

30710. Ja uz tirgu braucot zirgs nomet pakavu, tad tirgū neies
labi, tāpat iet ja atjūdzas.
/ L. Pogule, Gatarta. /

30711. Kad lopu ved uz tirgu un viņš negrib līdzi iet, tad no
mājas vezumā vajaga ielikt kādu akmentiņu, jeb viņam no
nagu starpām jāizkasa dubļi un jāiebāž nāsīs.
/ K. Jansons, Plāņi. /

II. Pārdošana tirgū.

30712. Kas tirgū grib pārdot ēdamas lietas, tas ieber vecā
zeķē skudres izber tās tai vietā, kur grib uguni kurt
un saka: "Lai pie manis tek pircēji kā skudrītes pūlītī!"
/ F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 204/

30713. Citā vietā tirgus dienā daudzi tumši ļaudis pie baznī-
cas ceļos metas, izgriež velēnu no zemes, nokasa padrusku
no vara naudas ar nazi, tad ņem kādu mazumu no visas
preces, ko tirgū grib pārdot, saliek visu kopā un uzliek
velēnu virsū, lai tie dievi, kuriem viņi upurējuši, pie-
šķirtu laimīgu tirgu un labu peļņu.
/ K. šilings, 1832. g. , Tirza. /

III. Tirgus sakarā ar darbu.

30714. Tirgus dienās nevajag mest audeklu, jo tad pie aušanas
varzājas dzijas. / V. Miķelāns, Asare. /

30715. Tirgus dienās nedrīkst vērpt, citādi aitas dabū griezonu.
/ J. E. , 1889, Valmieras apkārtne. /

30716. Tirgus dienā nebūs kult, ne linus mērkt, ne plūkt.
/ K. šilings, 1832. g. , Tirza/

IV. Tirgus sakarā ar ganīšanu.

30717. Tirgus dienā lopus nedrīkst laist pirmo reizi ganos, tad
vasarā tie ļoti nemierīgi. / I. Indāns, Gārsene. /

V. Tirgus sapnī.

30718. Kad sapnī brauc uz tirgu, tad rados kaut kur būs bēres.
/ M. Ārons, Bērzaune. /