TRAUKS.

I. Dažādi ticējumi.
II. Trauku taisišana
III. Trauku mazgāšana.
IV. Trauku lupata.
V. Trauku plīšana.

I. Dažādi ticējumi.

30762. Ja pirmo reizi ierauga
melnu trauciņu, tad tiks bērēs, ja
baltu - kāzās, ja dzeltenu -
kristībās. /K. Corbiks, Valgunde./

30763. Atpakaļ ar roku ne-
drīkst liet no trauka, tad sāpot
vēders. /G. Pols, Vecgulbene./

30764. Vecos podus jākar uz
sētas, jo tad vanags vistas ne-
nesīs. /J. Zvaigzne, Rēzekne./

II. Trauku taisīšana

30765. Lai būtu biezs krējums,
tad piena trauki jātaisa no paegļa
koka. /I. Š., Rīga./

30766. Bet ja taisa no kaut ku-
ra koka piena traukus, tad esot
jātaisa pilnā mēnesī, jo tad esot
pienam biezs krējums.
/G. Pols, Bauska./

III. Trauku mazgāšana.

30767. Koka traukus berž ar
vīkši. Vīkši taisa no pura ašķiem,
un traukus berž ar baltām smil-
tīm. /H. Skujiņš, Smiltene./

30768. Traukus nedrīkst maz-
gāt bez lupatas, jo tad dzīve būs
vientuļa. /M. Auziņa, Rīga./

30769. Traukus mazgājot kauss
jāmazgā pirmais, tad tiek par
saimnieci. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

30770. Katram traukam vienu-
mēr vajaga nomazgāt arī dibenu,
tad viņā saulē balts galds būs
klāts. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

30771. Traukiem (spaiņiem, ķip-
jiem) vienmēr jātur tīrs dibens,
tad viņā saulē būs tīrs galds.
/Fr. Vāvere, Mālpils./

30772. Ja latvietis kam traukā
atnes dāvanu, tad viņš negrib, ka
to trauku nomazgātu dod atpa-
kaļ. Tikai krējuma trauku var
drusku apskalot.
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Jaunauce./

IV. Trauku lupata.

30773. Ja nomazgā traukus,
vajaga nogriezt sausu trauku lu-
patu, - tad vīrs nebūs dzērājs.
/K. Corbiks, Līvbērze./

30774. Trauku lupats labi jā-
nogriež, ja labi nenogriež, tad
puņķaini bērni.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

30775. Ja trauku lupatu, kad
tā paliek ūdenī un nav nosusi-
nāta, nogriež, tad dabūs dzērāju
vīru. /J. Bikša, Daugmmale./

30776. Ar trauku mazgājamo
lupatu nedrīkst muti slaucīt, tad
ļaudis vazās valodās.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

V. Trauku plīšana.

30777. Trauki plīst uz laimi.
/A. Aizsils, Zilupe./

30778. Ja saplīst kāds trauks,
tad būs laime. /E. Druvnese, Irlava./

30779. Trauku plīšana nozīmē
laimi. /K. Corbiks, Valgunde./

30780. Ja godā saplīst kāds
trauks, tad tas ir uz laimi.
/P. Š., Rīga./

30781. Ja trauku saplēš no rīta,
- nelaime, ja vakarā - laime.
/H. Andersons, Antiņciems./

30782. Kad trauks izkrīt no ro-
kām un nesaplīst, tad nelaime. Ja
trauks krītot saplīst, tad laime.
/L. Aizpurve no Paulas Pāvu-
liņas, Asūne./

30783. Ja kādā mājā plīst trau-
ki, tad būs kāda nelaime.
/A. Aizsils, Zilupe./

30784. Kad trauki plīst, tad būs
laime, bet ja tie plīst jaunā dzī-
voklī, tad tas nozīmē, ka tur ilgi
nedabūs dzīvot.
/K. Corbiks, Jelgava./

30785. Ja saplīst kāds trauks,
- būs laba peļņa.
/J. A. Jansons./