TRIJU KUNGU DIENA.

I. Dažādi ticējumi.
II. Sakars ar kukaiņiem.
III. Sakars ar precībām.
IV. Sakars ar darbu.
V. Sakars ar ražu.
VI. Sakars ar karu.
VII. Sakars ar lopiem un gariem.

I. Dažādi ticējumi.

30800. Zvaigznes dienu sauc vēl
arī par "pagānu svētdienu".
/K. Jansons, Plāņi./

30801. Ar Zvaigznes dienā svē-
tīto ūdeni jāmazgā visādas vainas
- kā cilvēku, tā lopu, - lai ātri
dzīst. /A. Zālīte, Bērzpils./

30802. Triju kungu dienā (6.
janv.) pulksten 12-tos naktī jāiet
dzert pie akas ūdens, jo tad viņš
ir pārvērties par vīnu. Gaidot jā-
skatās, ja izlec melna pelīte, tad
drīz notiks pārvēršanās, ja izlec
jau melns zaķis, tad jau pārvēr-
šanās ir notikusi, tad jādzer.
/M. Macpāne, Alsunga./

30803. Zvaigžņu dienas vakarā
līdz pusnakti kājās stāvam, jo tad
vīns akās ronoties. [Sal. Ziemas
svētki, jaunsgads.]
/No Kolkas jūrmalas:"Ziņas
un stāsti par Dieva valstības
lietām", IV, 1852. Aizliegts
izd./

30804. No ziemassvētkiem līdz
trijukungu dienai bijuši "svētie
vakari", kas tagad vairs netiek
ievēroti. Vakarā priekš trijkun-
gu dienas uz ēku durvīm rakstī-
juši ar krītu burtus:
K.M.B.,
kas nozīmē svēto ķēniņu vārdus:
Kasparu, Melchioru un Balceru.
Ja šādi uzraksti bijuši uz durvīm,
tad minētie ķēniņi ienākot iekšā
un esot labvēlīgi.
Ja uz durvīm krustiņu neesot,
tad tie nevarot ienākt.
Pēc trijkungu dienas vērojuši
arī nākamā gada laiku. Ja no
pulksten 9 vakarā iestājas laba
un gaiša nakts, jeb tāda kau ir
lidz 9, tad tā ir laba zīme. `ja vēl
pie debesīm redzamas trīs spožas
zvaigznes, kuras sauc par triju
ķēniņu zvaigznēm, tad tā ir liecī-
ba, ka nākošā vasara būs auglīga.
Bet ja debesis bijušas apmākušās
un minētās zvaigznes nebijušas
redzamas, tad baidījušies par
sliktu ražu un ar labību sākuši
rīkoties taupīgi. Čigānos gājuši
trijukungu dienā ar sešstūrainu
zvaigzni pierē. Ar šo dienu izbei-
gusies lielāka zīlēšana par nāka-
mību. /B. Eriņa, Latgale./

30805. Pulki pa simtiem skrien
šinī dienā uz svešām baznīcām,
cits ar zāļu jeb puķu nastu, cits
ar vaskiem un medu, cits ar
sviestu pienu jeb sieru, cits ar
labības saujiņu, cits vilnas kuš-
ķīti, cits ar sivēntiņu - un liek
tos svešas valodas vārdiem iesvē-
tīt, cerēdami, ka to svētība, mājā
pārnesta, visu gadu tikšot uzgla-
bāta. /Latviešu draugs, 1839, 49./

30806. Treju kungu dīnas vo-
korā (īprīkš šuos dīnas) juoīt pi
sātmaļa un juopuorcārt trejīm
mītu puorīm klugas tamdēļ, lai
izkaisītu vysus naivārotūs nūtei-
kumus, kaidi beja juoīvāruoj nu
Zīmas svātkīm leidz trejīm kun-
gīm. /B. Spūlis, Vārkava./

30807. Auksta triju kungu die-
na sakrīt ar aukstiem Miķeļiem.
/A. Bērziņa, Aloja./

II. Sakars ar kukaiņiem.

30808. Zvaigznes dienā jāslauka
istaba un mēsli jāber uz krustce-
ļiem, tad neaug blusas.
/M. Naveckis, Zasa./

30809. Kas Zvaigznes dienā su-
kā galvu, tam aug utis kā zvaig-
znes. /J. Cinovskis, Snēpele./

30810. Ja Zvaigznes dienā sukā
galvu, tad aug utis tik lielas kā
zvaigznes. /J. A. Jansons./

30811. Ja zvaigznes dienā sukā
galvu, tad utis aug tik lielas kā
zvaigznes. /A. L. Puškaitis./

30812. Kad zvaigznes dienā su-
kājot galvu, tam utis augot tik
lielas kā zvaigznes.
/A. Auziņa, Jaunrauna./

III. Sakars ar precībām.

30813. Zvaigznes dienas vaka-
rā jāiet ābeles purināt; no kuras
puses suņi rej, no tās puses nāks
precinieki. /K. Corbiks, Lielsesava./

30814. Triju kungu dienas
priekšvakarā jāizcep, nevienam
nezinot, trīsstūru plācenis un,
gulēt ejot, jāpaliek zem pagalvja.
Kas nāks sapnī ēst, tas būs īste-
nais. /A. Elksnītis, Prauliņi./

30815. Trijkungu vakarā trīs
kāršu kungus paliek pagalvī, nak-
tī redz brūtgānu.
/M. Kalniņa, Vandzele./

30816. Uz kuru pusi zvaigžņu
dienas nakti riķi laužot, dzird
suni rejam, uz to pusi aizprecēs.
[Sal. jaunsgads, ziemassvētki, An-
dreja diena.] /J. Cinovskis, Snēpele./

30817. Zvaigznes dienas nakti
paber auzas pagultē. Ko sapnī
redz auzas pļaut nākam, tas ir
nākošais vīrs. [Sal. jaunsgads,
ziemassvētki, Andreja d.]
/J. Cinovskis, Snēpele./

30818. Trijkungu naktī, lai re-
dzētu sapnī savu nākamo, priekš
gulētiešanas jāsaka tā: "Trīs ķē-
niņi, jūs šonakt runāsiet, pasakiet
man, kas būs mans brūtgāns
(brūte). Kam zirgs, tas lai brauc,
kam nav, lai nāk kājām!"
/A. Zandere, Kandava./

30819. Trijkungu vakarā vajag
noskaitīt trīs tēvreizes pie gultas
uz ceļiem, tad trīs reizes sacīt:
"Trīs svētie ķēniņi no austrumu
zemes, rādiet šo nakti man manu
mīļāko, no paša Dieva izredzēto!"
[Sal. Andreja diena, Mārtiņa die-
na.] /M. Kalniņa, Vandzene./

30820. Triju kungu dienas va-
karā, kad ir gaišs mēness, iet ārā
ēnu skatīties. Kura ēnai nav gal-
vas, tam tai gadā būs jāmirst.
[Sal. jaunsgads, ziemassvētki.]
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Zvārde./

30821. Zvaigznes dienas vaka-
rā jāņem dziesmu grāmata un jā-
liek uz galvas. Kad grāmata uz-
šķiras, tad jāskatās, kādas dzies-
mas. Ja uzšķīrušās miršanas
dziesmas, tad jāmirst.
/K. Corbiks, Lielsesava./

IV. Sakars ar darbu.

30822. Pēc triju kungu dienas
visu nedēļu nedrīkst ne plēst, ne
vīt; ja to dara, tad to gadu slikti
iet. /R. Gruduma, Lizums./

30823. Triju kungu dienā ne-
drīkst ne skalus, ne citu kādu ko-
ku lauzt, jo citādi ir jāklibo.
/A. Bīilenšteina rokraksts,
Zvārde./

30824. Triju kungu dienā ne-
drīkst nekādu skalu lauzt, tad
aitām kājas lūst. /P. Š., Rīga./

V. Sakars ar ražu.

30825. Ja trijkunga dienā gailis
nodzeras pie pažobeles, tad būs
laba raža. /A. Upmanis, Dobele./

30826. Ja zvaigznes dienas nak-
tī debesis nosētas zvaigznēm, tad
būs daudz ogu un būs labs siena
laiks. /Šķils, Nīca./

30827. Ja triju kungu dienā
saule atspīd kaut tikai zirgu aiz-
jūdzot, tad nākošā vasarā būs
labs siena laiks. [Sal. Sveču diena.]
/M. Brīdaka, Jaunroze./

30828. Ja treju kungu dienā
saule spīd tik ilgi, kamēr zirgu
var apsedlot, tad taī gadā labs sē-
jas laiks. /J. Rudītis, Rīga./

30829. Ja zvaigžņu dienā kaut
tik ilgi spīd saule, ka zirgu var
apseglot, tad būs labs siena laiks.
/A. Broža, Naukšēni./

30830. Ja Zvaigznes dienas va-
karā spīd zvaigznes, tad togad
būs labs āboļu gads.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

30831. Ja Zvaigžņu dienas
(Trijkungu dienas) naktī ir pie
debess daudz zvaigžņu, tad nāka-
mā vasarā būs daudz āboļu.
/J. Cinovskis, Alsunga./

30832. Zvaigžņu dienas naktī,
ja esot zvaigžņaina debess, jāpu-
rinot ābeles un jāsakot: "Cik
zvaigžņu pie debess, tik āboļu
ābelei." /L. Vīgante, Jaunpils./

30833. Ja Zvaigznes dienas nak-
ti redzams daudz zvaigžņu, tad
nākamo vasaru būs daudz ogu.
/J. Cinovskis, Snēpele./

30834. Ja zvaigžņu dienas nak-
tī pie debesīm daudz zvaigžņu,
tad tanī gadā daudz ogu.
/J. Fleišers, Skrunda./

VI. Sakars ar karu.

30835. Ja treju kungu dienā
saule spīd visu dienu, tad tai ga-
dā kara nebūs. /J. Rudītis, Rīga./

30836. Ja zvaigžņu dienā saule
spīdot tikai tik ilgi, kamēr jāt-
nieks zirgu apseglojot, tad tanī
gadā kara nebūšot.
/J. Līnis, Taurene./

30837. Trejkungu dienā vaja-
got tik ilgi saulei spīdēt, kamēr
ķeizars zirgu apsedlojot, tad esot
miera laiki. /H. Lindberga, Veselauska./

30838. Ja triju kungu dienā
saule spīd tik ilgi, kamēr ķeiza-
ram zirgu apseglo, būs miera lai-
ki, ja nespīd - kari gaidāmi.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

30839. Apmākusies zvaigznes
diena sludina karu; bet ja tik
ilgi vien saule spīdot, iekams
ķeizaram varot zirgu apseglot,
tad tanī gadā kara nebūs.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris,
Skujene./

VII. Sakars ar lopiem un gariem.

30840. Ja Zvaigžņu dienas
priekšvakarā debesis nozvaigžņo-
jušās, tad nākošā gadā padosies
lopiņi, kā piem. aitas.
/A. Lau, Mežotne./

30841. Ja saimniece Zvaigžņu-
dienā ir dusmīga, tad cūkām būs
maz sivēnu. /A. Broža, Naukšēni./

30842. Triju kungu dienas va-
karā uz visām durvīm jāsavelk
lietuvēna krusti, tad lietuvēns ne-
apstāj lopus. /K. Corbiks, Jaunsvirlauka./

30843. Pa zvaigznes (triju kun-
gu) dienu velk uz durvīm litu-
vēna krustu, lai lietuvēns ne-
jāj ļaudis jeb lopus.
/R. Sraudovskis, Lielplatone./

30844. Treju kungu dienā
priekš saules lēkšanas uz klāva
durvīm jāuzvelk ar baltu svētītu
krītu "lītūņa krists" (lietuvēna
krusts) un raksti, kā arī uz citām
ēku durvīm. Citādi piemīt kūtīs
lopu braukātāji lietuvēni.
/A. Ārmans, Zaļmuiža./

30845. Zvaigznes dienā jākrus-
ta ar krītu durvis, tad nepiemīt
velns. /M. Navenickis, Zasa./

30846. Triju kungu dienas va-
karā skrēja senāk cits caur citu,
bērni līdz, un ar krītu vilka uz
durvīm, logu slēģiem, pat cits ci-
tam uz muguras krustus. Katoļi
vēl tagad krusteniski apšļacina ar
svētīto ūdeni savas istabas un uz
visām durvīm velk trīs krustus,
zem kuriem raksta burtus K. M.
B. (Kaspars, Melķiors un Balta-
zars), lai visu gadu nekādi ļauni
gari nespētu ieviesties mājā.
/S. Novickis, Ilūkste.RKr.11./

30847. Zvaigznes dienā jeb
kristainē saimnieks vilka ar krītu
krustus uz durvīm visām ēkām.
/M. Navenickis, Zasa./

30848. Zvaigznes dienas priekš-
vakarā vajaga uz visām ēkām un
lietām uzvilkt lietuvēna krustus,
tad tanī gadā nenāk mājās nelabi
gari. /V. Krieviņš, Mārupe./