TŪKŠĶIS.

30876. tūkšis jāmazgā vaka-
ros, kad saule noriet, un slimajam
seja jātur pret vakariem.
/K. Jansons, Plāņi./

30877. Kad cilvēkam pampums
ceļas, tad vajaga dzert cēbru tēju
(saturea hortensis).
/M. Ķaupelis, Nīca./

30878. Ja pampums, tad vajaga
sažāvēt lipstu ziedus un dzert
lipstu tēju. /J. Banazis, Nīca./

30879. Ja ir pampums, tad va-
jaga sažāvēt kadega ogas un dzert
kadegu ogu tēju un tās sažāvētas
rīt. /J. Banazis, Nīca./

30880. Kad cilvēkam pampums
ceļas, tad vajaga savārīt lipstukus
un dzert. /M. Ķaupelis, Nīca./

30881. Ja pampums ir, tad va-
jaga sažāvēt stiebru jumta sūnas
un dzert to tēju.
/.J. Banazis, Nīca./

30882. Pampumus var izārstēt,
apsienot precējuša cilvēka kāju
apsienamo ap slimo vietu.
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./

30883. Tūkšķa ārstēšanai ņem
maisu, izbārsta to ar rudzu mil-
tiem, ved slimo ceturtdienas va-
karā labi izkurinātā pirtī, uzbāž
maisu uz galvas, tā, ka apklāj visu
miesu un tad uz lāvas krietni no-
per ar lupstāju ūdeni. Pēc tam jā-
sargās no saaukstēšanās. Tā dara,
kamēr paliek vesels.
/Etn. 1891. g., I, 159, Dobele./

30884. Zaļās vardes dzīvas ie-
liek vārošā ūdenī un izvāra, šo
zupu dzer pret tūsku.
/Etn. 1891. g., 160, Rīga./

30885. Uz tūkšķa liek biezu
pienu un arī siļķes pieņus.
/P. Š., Rauna. R. Bērziņš, Annenieki./

30886. Uz uzpampumu jāliek
ceļmallapa. /A. Miglava, Rīga./

30887. Ja ir kāds uzpampums,
tad uzliek ceļmallapu, uzpam-
pums noies. /E. Barbaka, Rīga./

30888. Gavēnī priekš dzeguzes
jānoķer čūska, jāsakapā gabalos
un jāiemērc spirtā jeb brandvīnā.
Ja ar šo spirtu apsmērē sapam-
pušu jeb apaugušu vietu, tad tā
tūliņ top vesela. /K. Miļnus, Žeime./

30889. Uz uztūkumiem jeb uz-
pampumiem jāsien atmiekšķēti
māli. /Etn. 1894. IV, Grostona./

30890. Uz pampuma klāj virsū
gaļas sālījumā samērcētu nātnu
lupatu. /K. Miļnus, Žeime./