UGUNS.

I. Uguns kā dievība.
II. Uguns zināmos laikos.
III. Uguns bikstīšana ar kāju.
IV. Ugunī spļaušana.
V. Citas uguns čulkas.
VI. Uguns dzēšana ar ūdeni.
VII. Uguns pūšana.
VIII. Uguns zīlēšana.
IX. Uguns sapnī.

I. Uguns kā dievība.

30908. Lai uguns labi deg, tad
jāskaita: "Dedz', dedz', uguntiņa,
ko cepšu, ko vārīšu, visu tev
došu!" /K. Jansons, Plāņi./

30909. Dedzi, dedzi, uguntiņa,
Tu nezini ko es došu:
Es tev došu baltu vistu,
Ar visiem cālīšiem.
/M. Starķis, Lielvārde. K. Dins-
bergs, Ventspils. LD 33243, 34128./

30910. Uguni kurot, ja grib, lai
tā deg ar gaišu liesmu, tad jāsaka:
Dedzies, mana uguntiņa,
Es tev došu baltu vistu,
Ar visiem cālīšiem.
/K. Corbiks, Pampāļi./

30911. Lai uz lauka gulošam
drēbes neaizdegtos, tad priekš gu-
lēt iešanas vajaga kādu nātnu drē-
bes gabaliņu sadedzināt un sacīt:
"Ti, ti, ti. lakstīgala, ti, ti, ti, manu
labo putniņ! Še tava daļa, ne-
ņem pati ar savu rociņu!" [Sal.
pieguļa.] /M. Balodis, Ērgļi./

30912. Ja pienāk kāda pušelnie-
ku māte pēc uguns, tad nedod tai
ar savu roku, bet liek pašai ņemt
no pavarda, jo citādi varot no-
burt. /M. Miezīte, Ozoli./

30913. Kad beidz kurināt uguni,
tad to vajaga apraust ar pelniem,
lai pūķis nenāk un neaiznes to.
/M. Auziņa, Rīga./

30914. Kad par uguni saka pal-
dies, tad gadās ugunsgrēks.
/J. Treimans, Bērze./

30915. Vakarā jāizlasa no
ugunskura akmentiņu un stieģeļu
gabali, lai Laimiņai viegla dusē-
šana. /A. L.-Puškaitis./

II. Uguns zināmos laikos.

30916. Lielos svētkos vajagot
šķilt jaunu uguni un veco nodzēst,
tad laime no jauna nākot.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

30917. Rudeņos un pavasaros,
kamēr lauki vēl nav apsēti, nav
brīvu likt skalu ar uguni lākturī.
Ja nu gadās, ka uguns vakarā va-
jaga, tad skalu ieliek sienā vai
kur citur. /A. Bīlenšteina man., 1862, Puze./

30918. Gavēņa laikā otram
uguns nedeva, tad labi glabāja, ie-
taišija pelnos, ka lai rītā ir ko
papūst. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

30919. Gaiļa laikā nedrīkst no
mājas izdot uguni, jo tad čūskas
krīt un aitas nīkst. /E. Aizpurve, Lubāna./

III. Uguns bikstīšana ar kāju.

30920. Uguni nevar ar kājām
mīt, nedz arī tai virsū spļaudīt.
Kas tā dara, tam viņā saulē būs
jālaiza karsti ķieģeļi.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./

30921. Ar kāju nedrīkst krāsnī
uguni bakstīt, tad Laimiņai acis
izbada. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

30922. Kas uguns galam ar kā-
ju sper, tam krusti sāp.
/K. Jansons, Plāņi./

30923. Kas uguni kurinot, mal-
ku ar kāju biksta (tī), to suņi rej.
/K. Jansons, Plāņi./

30924. Uguni nevajaga kājām
spārdīt, lai uguns neatriebtos.
/A. Mencis, Puikule./

30925. Ja ejot pa ielu jeb ceļu,
ierauga zemē uguntiņu, piem. no
papirosa, tad tai jāuzkāpj virsū ar
kāju, lai iznāktu iepazīšanās.
/M. Auziņa, Rīga./

IV. Ugunī spļaušana.

[Sal. spļaudīšana]
30926. Kas ugunī spļauda, tad
metas čulkas mutē. [Sal. Svētas
meitas spļaudīšana.] /P. Š., Rauna./

30927. Ja ugunī spļauda, tad
uzmetas uz mēles vai arī uz lūpām
čulkas, jeb arī sāk krūtis sāpēt.
Čulkas jāapspaida ar ogli un
ogle atkal jānoliek vecā vietā at-
pakaļ. Ja krūtis sāp, tad degošas
ogles jāmet tējā, tēja jādzer, bet
ogles jānoliek pavardā atpakaļ.
/H. Skujiņš, Smiltene./

30928. Bērni nedrīkst spļaut
ugunī, ja neklausa, tad uz mēles
metas tulznas. /K. Corbiks, Svēte./

30929. Ugunī nedrīkst spļaut,
tad uz mēles čulgas metas.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

30930. Ja ugunī spļauj, tad uz
mēles pumpas metas.
/A. Vecvanags, Krimulda./

30931. Ja spļauj ugunī, tad mē-
lē iemetas tulznas. /V. Greble, Kalnamuiža./

30932. Kad ugunī spļaun, tad
uzmetas uz mēles vai mutē tulg-
znas. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./

30933. Nevajagot spļaut ugunī,
jo tad mēlē augot vāts.
/A. Skuja, Mālupe./

30934. Kas uz plītes spļauda,
tam mēles galā čulgas metas.
/K. Jansons, Plāņi./

30935. Ja ugunī spļauj, tad top
sarkana seja. /A. Jēkabsone, Cēsis./

30936. Kad ugunim spļauj vir-
sū, tad kārpas metas uz mēles.
/E. Lācis, Tirza./

30937. Kas ugunī spļauj, tam
noplūk mēle.
/J. Treimans, Bērze. M. Val-
tere, Kalnamuiža./

30938. Kas ugunī spļauj, tam
tulznas ceļas mēlē. /R. Kalnins, Lubāna./

30939. Ja ugunī vai uz plīts
spļauj, tam mēle čūlo.
/A. Tidriķe, Pbažu jūrmala./

30940. Ja spļauj uz plītes riņ-
ķiem, tad nopluks mēle.
/A. Korsaks, Ezere./

30941. Uz plītes riņķiem ne-
drīkst spļaut, tad lūpas čūlo.
/J. Krastiņš, Irlava./

30942. Kas ugunī spļauj, tam
velns liks pie mēles karstus akme-
ņus. /F. Maķevics, Nogale./

30943. Kad spļau ugunī, tad uz
lūpām vātis aug. /K. Lielozols, Nīca./

30944. Ugunī nedrīkst spļaut,
mēle nopūs. /M. Kalniņa, Vandzene./

30945. Ja ugunī, vai uz nokai-
tētas dzelzs spļauj, apkrūp lupas.
/V. Bērziņa, Priekule./

30946. Ugunī nedrīkst spļaut,
jo tad apkrūp lūpas.
/A. Ernstons, Vaiņode./

30947. Ugunī nedrīkstot spļaut,
jo tad uz mēles un lūpām ceļoties
čulgas. /E. Aizpurve, Lubāna./

30948. Kad ugunī spļaun, tad
metas ugunsvātis. /J. Steglava, Jelgava./

30949. Ugunī nedrīkst spļaut,
jo tad uz lūpām vātis metas.
/I. Kažoka, Lubāna./

30950. Kas spļauj ugunī, tam
sasprēgā lūpas. /K. Matisons, Talsi./

30951. Uz uguns nedrīkst spļaut,
tad lūpas plīst. /R. Grauduma, Līzums./

30952. Ugunī nevajag spļaut,
jo tad uz sejas uzmetas mazi au-
gonīši. /L. Ērģelniece, Zasulauks./

30953. Nedrīkst ugunī spļaut,
tad dabū uguns vātis uz lūpām.
/L. Kleinberga, Svēte./

30954. Ja ugunī spļauda, tad
lūpas plēznojot. /H. Krastiņa, Ropaži./

30955. Uz uguni ņedrīkst spļaut.
/O. Šulme, Embūte./

30956. Ugunī nevajaga spļaut,
tad pastardienā uz mēles likšot
karstus ķieģeļus. /M. Eglīte, Lugaži./

30957. Ja ugunī iešņauc deguna
purduļus, tad degunā iemetas čul-
kas. Šīs čulkas var nodzīt, ja ņem
no pavarda ogli, apspaida ar to
čulkas un noliek ogli atkal vecā
vietā atpakaļ. /H. Skujiņš, Smiltene./

30958. Ugunī nedrīkst spļaut,
tad spļāvējs sakalst.
/A. Aizsils, Kalsnava./

V. Citas uguns čulkas.

30959. Kad otru pie uguns ap-
runā, tad mēlē metas čulga.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

30960. Ja kāda cilvēka izkārnī-
jumus iemet ugunī, tad viņam pa-
kaļa čūlā. /K. Jansons, Plāņi./

30961. Ja to papīru, ar ko pa-
kaļu slauka, iemet ugunī, tad pa-
kaļā iemetas čulkas. Tas pats no-
tiek, ja kāds ienaidnieks otra mēs-
lus sadedzina ugunī. Šīs čulkas jā-
apspaida ar ogli un ogle jānoliek
pavardā atpakaļ. /H. Skujiņš, Smiltene./

VI. Uguns dzēšana ar ūdeni.

30962. Ugunij vajag izdegt līdz
pēdējam. Ja viņu aplej ar ūdeni,
tad viņa sadusmojas un saka:" Es
drīz celšos gaisā." /K. Lielozols, Nīca./

30963. Uguni nevajaga dzēst ar
ūdeni, bet tik aprušināt ar pel-
niem; kurās mājās aplej ar ūdeni,
tās nodeg. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

30964. Kad degošu uguni aplej
ar ūdeni, tad lējējam galva sāp.
/A. Drāzniece, Nīca./

30965. Ja bērni spēlējas ar ugu-
ni, tad viņi nakti miezn gultā.
/V. Krieviņš, Daugmale./

VII. Uguns pūšana.

30966. Ja bērni vakaros ar
uguni spēlējas, tad tie naktī gultu
piemiezot. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

30967. Ja bērns pūš uguni, tad
viņš miez gultā. /P. Š., Rauna./

30968. Kad bērns puķojas ar
uguni, tad viņi miez gultā.
/K. Jansons, Plāņi./

30969. Vakarā nevajaga ar ugu-
ni spēlēties, tad gultu pieslapina.
/V. Eglīte, Sēja./

30970. Kad bērns ugunsskalu
vakaros vicina, Tad miezn gultā.
/J. Treimans, Bērze./

30971. Bērniem nevajagot ļaut
degošu skalu vicināt, tad tie mie-
zot gultā. /R. Straudovskis, Lielplatone./

30972. Bērni nedrīkst ar uguni
spēlēties, naktī piemiezot gultu.
/J. A. Jansons, Salaca./

30973. Ugunī nevajaga spļaut,
jo tad gultā miez. /M. Eglīte, Pāle./

30974. Ja ugunī miez, tad uz
mieznamā uzmetas čulkas. Čulkas
ir jāapspaida ar ogli un ogle jā-
noliek vecā vietā.
/H. Skujiņš, Smiltene./

30975. Kam uguns pūšot drīz
aizdegas, tas paklausīgs.
/K. Jansons, Viļāni./

VIII. Uguns zīlēšana.

30976. Divi lai uguni nekurina,
citādi tie bārsies pie ēšanas.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

30977. Ja uguns čīkst, tad būs
viesi. /L. Stute, Šķilbe./

30978. Kad uguni kur un tā deg
pīkstēdama, tad viesi jau ir ceļā
un drīz vien atnāks.
/E. Zommere, Rauna./

30979. Kad uguns kuroties sīc,
tad nākot viesi: ja ilgi sīc, tad no
tālienes, ja maz, tad no tuvienes.
/K. Auželis, Panemune./

30980. Ja uguns čīkst, tad vie-
si nāk. Jo ilgāk čīkst, jo tālāks
viesis nāk no tālienes.
/H. Siliņa, Dobele./

30981. Kad uguns ceplī degdama
peikst, tad muojuos byus nabaš-
nīks [mirons]. /T. Beiča, Preiļi./

30982. Kad uguns pirksts
(dzirkstele) no krāsns izskrien, tad
ciemiņi nāk. /K. Jansons, Pilda./

30983. Ja uguns sprakšķēdama
tālu aizsviež ogli, būs viesis.
/V. Miķelāns, Dunava./

30984. Ka nu gunes izskrīn
peirksts, tad atīs gosti.
/Vylcāns, Vārkava./

30985. Ja ugunsdzirkstele iekrīt
klēpī, tad dabon krustabērnu.
/K. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./

30986. Ja uguns iesproķš klēpī,
tad drīzi savā klēpī turēsi krustā-
mo bērnu (būsi kūmās ielūgts).
/V. Miķelāns, Slate./

30987. Ja uguns deg čīkstēda-
ma, tad sagaidāms ciemiņš.
/A. Ulmane, Jaunsvirlauka./

30988. Kad uguns dzirkstele ie-
lec klēpī, tad dabūs krustbērnu.
/J. Bajārs, Meņģele./

30989. Ja uz uguns gala sēd,
tad paliek slinks.
/Z. Pruliņš, Aumeisteri./

30990. Ja vienā istabā nejauši
sagadās trīs ugunis, tad šinī namā
ir apslēpta brūte.
/K. Corbiks, Valgunde./

30991. Ja uguns degdama stip-
ri sprakšķ, tad kāds mirs.
/K. Jansons, Plāņi./

30992. Ja uguns svilpj, būs vēt-
ra, vai slapjdraņķis.
/V. Bērziņa, Priekule./

30993. Kurš uguni no kuldas
drīz var skalā iepūst, tam būs žig-
la sieva, kas to lēti nevar, tam būs
slinks. /Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti./

30994. Kad meita kurina uguni
un uguns lāgā nedeg, tad viņai
būs slinks vīrs. /P. Zeltiņa, Ogresgals./

30995. Ja viens otram uzmet
uguni uz kājas, tad saka: "Tu ma-
nās kāzās dancosi." /H. Skujiņš, Smiltene./

30996. Kam, uguni kurinot,
uguns pirkstis virsū lec, tas ir
ļauns, skaudīgs. /K. Jnsons, Plāņi./

30997. Kas ātri uguni iekurina,
ir sirdīgs. /J. A. Jansons, Nītaure./

30998. Kad, pie uguns sēdot,
dzirkstele lec virsū, tad ļauns cil-
vēks ir uz to dusmīgs.
/K. Bika, Gaujiena./

30999. Uguns deg bāli uz lietu.
/S. Gūberts, 75./

31000. Ja lampā vai krāsnī
šņāc uguns, tad pa to laiku mirst
kāds vācietis. /M. Macpāne, Alsunga./

31001. Ja uguns spiedz, tad dzir-
dēs kādu nāves ziņu. /A. Vaskis, Tukums./

31002. Nevajaga sacīt, ka uguns
deg, jo tad izceļoties mājā uguns-
grēks. /J. K. Dambergs, Ēdole./

31003. Kad uguns deg, lēni
pīkstēdama, tad dabūs bēru alu
dzert. /E. Zommere, Rauna./

31004. Kam, pie ugunskura stā-
vot, uguns spraukšēdama virsū
lec, tam uzbruks ļauns cilvēks.
/E. Zommere, Rauna./

31005. Uguns kad spurdz, tad
būs vējš. /M. Ķaupelis, Nīca./

31006. Ja, uguni kurot, saliek
plītī divas pagales krustiski, tad
velnam ellē galva sāp.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

31007. Ja uguns spiedz, tad iz-
dzirdīs kur mirušu.
/E. Zirnītis, Lubāna./

31008. Ja uguns pavardā spiedz,
tad kādā vietā deg māja.
/M. Priedīte, Meirāni./

31009. Ja uguns krāsnī spiedz,
tad būs auksts laiks. /A. Zālīte, Bērzpils./

31010. Ja uguns sīc, tad rados
raud. /L. Reiteris, Lubāna./

31011.Ja uguns sīc, tad rados raud.
/R. Kalniņš, Lubāna./

31012. Ja uguns dzied, tad kāds
paliks bārenītis. /F. Maķevics, Nogale./

31013. Ja uguns sprakšķot uz-
krīt cilvēkam, tad viņam būs da-
rīšana ar ļauniem cilvēkiem.
/J. Jakāns, Bebrene./

31014. Ja uguns dzied, tad ir
gaidāma jauna ziņa.
/J. Jakāns, Bebrene./

31015. Kad uguni nevar iekurt,
tad brūtgāns guļ. /M. Štāle, Kaltene./

31016. Ja no rīta nevar iekurt
uguni, tad mīļākais vai mīļākā
guļ. /V. Miķelāns, Dunava./

31017. Ja uguns deg zilgani, tad
būs auksts laiks. /L. Bēķe, Madona./

31018. Ja uguns krāsnī rūc, tad
būs lietus un vējš.
/C. Ķelle, Jānišķi, Lietuva./

IX. Uguns sapnī.

31019. Uguns rādās sapnī uz
aukstu laiku. /P. Š., Rīga./

31020. Ja sapnī redz uguni, tad
būs sala. /A. Salmāns, Balvi./

31021. Kad pa sapņiem krāsnī
uguni kurina vai pati māja deg,
tad būs ienaids. Kad uz lauka, lī-
dumā vai citur kur deg, tad tas ir
uz saltu laiku.
/Āronu Matīss no vecas mā-
miņas, Bērzaune./

31022. Kad pa sapņiem kurina
uguni, tad dabūs jaunas ziņas.
/J. Apsalons, Sērpils./

31023. Ja pa sapņiem nodzēš
vai izdziest uguns, tad kāds mirs.
/L. Ozole, Rīga./

31024. Ja sapnī uguns dziest,
tad kāds mirs. /K. Jansons, Plāņi./

31025. Ja pa sapnim redz ugu-
ni nodziestam, tad kādam būs
jāmirst. /H. Skujiņš, Smiltene./

31026. Kad sapnī redz uguni,
tad būs auksts laiks.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ne-
reta un Kandava./

31027. Uguni sapnī redzēt ir
uz sausu laiku. /L. Aizpurve, Lubāna./

31028. Ja sapnī uguni redz -
būs auksts laiks. /E. Laime, Tirza./

31029. Ja sapnī redz uguni gai-
šām liesmām - būs laime.
/J. Aistrums, Krape./