UGUNSGRĒKS.
I. Dažādi ticējumi.
II. Ugunsgrēka vārdošana.
III. Ugunsgrēks sapnī.
31035. Ugunsgrēkā pāri paliku-
šos baļķus nedrīkst iebūvēt citur
- nodegs atkal. /A. Rudīte, Rīga./
31036. Apdegušu malkas pagali
nedrīkst no meža vest mājās, tad
ceļoties ugunsgrēks.
/R. Straudovskis, Lielplatone./
31037. Kad no ugunsgrēka grib
glābties, tad meklē palīgu pie svē-
tā Labrenča. /Latv. draugs, 1840, 23./
31038. Kad ugunsgrēku redz,
tad būs sala.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./
31039. Ja redz ugunsgrēku, tad
nav brīv caur logu skatīties; nav
arī brīv kāpt uz jumta skatīties,
jo tad ugunsgrēks pašu piemeklē-
jot. /R. Bērziņš, Džukste./
31040. Uz ugunsgrēku nevar
caur logu skatīties, tad tā māja
nodeg. /R. Bērziņš, Džūkte./
31041. Uz ugunsgrēku nevajaga
caur logu skatīties, lai tas neizcel-
tos arī paša mājā. /K. Jansons, Plāņi./
31042. Nedrīkst uz jumta kāpt
skatīties, kur ir ugunsgrēks, tad
arī mājās gadās ugunsgrēks.
/R. Straudovskis, Lielplatone./
31043. Ja kāds redzot, ka pie-
pēži izceļas ugunsgrēks, un parā-
da otram, tad otram jāteic uz pir-
mo: "Izkasi sprākli", tad uguns-
grēks apstājoties.
/J. Jansons, Plāņi./
31044. Uz ugunsgrēku nevajaga
rādīt. Ja kāds rāda, tad uz to jā-
saka: "Izkasi sprākli!" Citādi
uguns iet uz priekšu.
/J. Jansons, Plāņi./
31045. Kad ugunsgrēku citur
redz, tad tam, kas pirmais to ie-
raudzījis, trīs reizes ūdens jālej
krāsns speltē, lai ugunsgrēks
dziest un pašu mājās neizceļas tā-
da pati nelaime. /Alksnis-Zundulis, Naudīte./
31046. Kad ugunsgrēku redz,
vajaga krāsnī liet ūdeni, tad no-
dziest. /R. Bērziņš, Džūkste./
31047. Kad izceļas ugunsgrēks,
tad jālej ūdens speltē, lai uguns
ātrāki būtu nodzēšama.
/R. Berkholce, Vaive./
31048. Ugunsgrēku cita mājās
ieraugot, jālej speltē ūdens, lai pa-
šu mājās arī neizceltos tāda pati
nelaime. /A. L.-Puškaitis./
31049. Kad ugunsgrēku ierauga,
tad jāmet trīs kausi ūdens krāsns
speltē. /J. Steglava, Jelgava./
31050. Kad māja iedegusies, tad
uguns ejot tiem cilvēkiem pakaļā,
kas tai mājā dzīvo. Tāpēc viņi ne-
esot jālaiž tai pusē, kur vēl ēkas,
bet uz otru pusi projām jādzen,
jo uguns tiem dodoties pakaļā.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
31051. Ja ēkai kāds uguni pie-
licis, tad uz kuru pusi tas iet, uz
to pusi izplešas uguns.
/K. Corbiks, Jelgava./
31052. Ja ugunsgrēka laikā aiz-
iet kāds uz citām mājām, tad
uguns skrien līdz.
/E. Zirnītis, Lubāna./
31053. Kad ugunsgrēkā liesmas
nes uguni uz citām mājām, tad
vainīgais jātrenc uz otru pusi, lai
liesmas ietu viņam pakaļ.
/P. Zvirgzdiņš, Mārciena./
31054. Veci ļaudis ticējuši, ka
ēkai līdz ar kādu cilvēku sadegot,
gaisā pār ugunsgrēka vietu parā-
doties krusts, pār ugunsgrēka gai-
šumu, kurā lopi sadeg-stabs.
/J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 174./
31055. Ja naktī ugunsgrēkā re-
dzams uguns krusts, tad tur kāds
cilvēks sadegot. /J. Skara, Jaunpiebalga./
31056. Ja ugunsgrēka laikā pie
debesīm redzams krusts, tad cil-
vēki sadeg, ja stabs, tad sadeg
lopi. /V. Vecvanags no 60 g. v.
A. Pidrika, Sauka./
31057. Pie ugunsgrēka dažureiz
liels krusts rādoties ugunī, tad tur
cilvēks esot liesmās; bet kad viņš
izglābts, tad krusta vairs nere-
dzot. /K. Šilings, 1832.g., Tirza./
31058. Kad ugunsgrēkā cilvēks
deg, tad gaisā ugunskrusts.
/K. Jansons, Plāņi./
31059. Ja pār ugunsgrēka lies-
mām esot redzams krusts, tad tur
degot kāds cilvēks. /P. Š., Rauna./
31060. Ja ugunsgrēks mājā un
ja lopus no kūts nevar izdzīt ārā,
tad vajaga paņemt mazliet mēslus
un sviest tos no kūts ārā sakot:
"Lopiņi, bēga, briesmas mājā!"
tad visi lopiņi tūliņ bēgs ārā.
/K. Corbiks, Ezere./
31061. Kad ir ugunsgrēks un
kad lopus nevar izdzīt no kūtīm,
tad vajaga teikt: "Eita, lopi, lau-
kā, kari nāk!" /K. Lielozols, Nīca./
31062. Ja deg lopu kūts, tad
jāieskrej kūtī, jāpagriežas ar mu-
guru pret durvīm, jāpaķer trīs
reizes neskatoties mēsli un jāmet
uz durvju pusi, tad lopi paši iz-
skries laukā. /J. Jakāns, Bebrene./
31063. Lai dabūtu lopus ārā no
degošas kūts, tad jāizmet pārs
dakšas mēsli un jāsaka: "Karš nāk,
karš nāk!" /M. Veidenberga, Vecmokas./
31064. Ja deg lopu kūts un
izvestie lopi skrien atpakļ degošā
kūtī, tad trīs reizes ar sakumiem
mēsli jāizsviež no kūts, un lopi
vairs neskries atpakaļ.
/V. Grīva, Lubāna./
31065. No degošas kūts vispirms
jāizrauj mēsli, tad arī lopi bēgs
ārā. /V. Saperovs, Vecpiebalga./
31066. Ja deg kūts, un lopi ne-
iet no viņas ārā, vajaga no kūts
izsviest kādas trīs dakšas mēslus
un teikt: "Karš būs, karš būs",
tad visi lopi skries no kūts ārā.
/V. Krieviņš, Daugmale./
31067. Ugunsgrēkā no kūts trīs
cecumi sūdu jāizmet, lai lopi lau-
kā iet. /K. Jansons, Plāņi./
31068. Kad lopu kūts deg un
lopi negrib no kūts iet ārā, tad
trīs reizes ar dakšām jāizmet mēsli
laukā. /P. Š., Ropaži./
31069. Lai ugunsgrēkā lopi ietu
ārā no kūts, tad papriekšu jāpa-
ķer mēsli un jāizsviež ārā.
31070. Ja gadās ugunsgrēkam
izcelties, jāņem sapuvusi ola, jā-
iet ap uguni deviņas reizes apkārt
un ola jānosviež ugunī, tad uguns
nodziest. /A, Brubele un A. Suse, Ape./
31071. Kad ir guņsgrāks,
vajaga
trejs reizes apīt apleik ap tū ar
sv. Agatas suoli un maizi; tad vy-
sa guņs nuejūte uz augšu un cytas
muojas vairs naaizdag.
/T. Beča, Preiļi./
31072. Ja ir ugunsgrēks, tad jā-
skrien trīs reizes tam apkārt un
beidzot jāiesviež vidū Agatas dienā
svētīta maize, tad uguns nodzisīs.
/M. Macpāne, Alsunga./
31073. Ēkai degot, jāapskrien
trīs reizes ap ēku riņķī, ar nevienu
nerunājot. Jāpārlej piens krustiem
pāri: tad uz citām ēkām uguns
nepāriet, bet iet taisni gaisā.
/L. Krastiņa, Baldone./
31074. Zibens ugunsgrēku tik
sauc par ugunsskādi.
/K. Jansons, Vijciems./
31075. Zibens ugunsgrēkā no-
deg tikai tā ēka, kurā zibens ie-
spēris. /K. Jansons, Plāņi./
31076. Zibens ugunsgrēku ne-
vajaga dzēst, lai citas ēkas tanī
mājā neaizdegas. /K. Jansons, Plāņi./
31077. Ja uguns cēlusies no pēr-
kona - dzēst var vienīgi ar pienu.
/J. A. Jansons, Ropaži./
31078. Zibens ugunsgrēku var tik ar
saldu pienu nodzēst.
/K. Jansons, Vijciems./
31079. Zibeņa ugunsgrēku tikai
ar kazas pienu var nodzēst.
/K. Jansons, Plāņi./
II. Ugunsgrēka vārdošana.
31080. Uguns vārdi ir šādi:
"Pirmāk dega, pēc nedega."
/K. Šilings, 1832.g., Tirza./
31081. Uguns dzēšamie vārdi:
Abrankuban
Abrankuba
Abrankub
Abranku un t. t.
Šie vārdi jāuzraksta uz šķīvja, un
skaitot tos trīs reizes jāapskrien
ap ugunsgrēku un jāiesviež tam
aprakstīto šķīvi, uguns nodzisīs.
/J. A. Jansons, Plāņi./
III. Ugunsgrēks sapnī.
31082. Ja sapnī redz uguns-
grēku, tad būs auksts laiks.
/P. Š. Rauna. K. Jansons,
Plāņi. J. Apsalons, Sēlpils. J.
Jaunsudrabiņš, Nereta./
31083. Ja sapnī redz uguns-
grēku, tad tas uz aukstumu.
/K. Jansons, Plāņi./
31084. Ja ziemu sapnī redz
ugunsgrēku, tad gaidāms stiprs
sals. /K. Briņinieks, Sēme./
31085. Ja sapnī ugunsgrēku
redz, tad tas norāda, ka iestāsies
auksts laiks. /J. Grīva, Koknese./
31086. Kad redz sapnī uguns-
grēku, tad vasarā būs liels kar-
stums un ziemā būs liela sala.
/K. Alksnis-Zundulis, Naudīte./
31087. Sapnī ugunsgrēks zīme-
jas uz aukstu, bet ja ugunsgrēku
nodzēš, tad būs atkusnis.[Sal. zi-
vis] /V. Spandegs, Pociems./
31088. Sapnī ugunsgrēku re-
dzēt nozīmējot nelaimi.
/L. Straudovskis, Lielplatone./
31089. Ja sapnī redz uguns-
grēku, tad būs jauks laiks.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
31090. Ja sapnī redz māju de-
gam, tad ziemu būs auksts, vasa-
ru karsts laiks.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
31091. Ja sapnī redz uguns-
grēku, tad būs strīdi.
/A. Miglava, Rīga./
31092. Ja sapnī redz uguns-
grēku, tad būs nelaime.
/M. Zaube, Rīga./
31093. Kad ziemu redz sapņos
ugunsgrēku, tad stipri salstot;
bet kad vasaru redz ugunsgrēku,
tad tas zīmējoties uz karstumu.
/K. Boivics, 1862.g., A. Bī-
lenšteina rokraksts./
31094. Kad vasarā redz sapnī
ugunsgrēku, tad būs liels kar-
stums. /K. Lielozols, Nīca./
31095. Ja sapnī redz māju de-
gam, tad gaidāms sals.
/M. Šķila, Nīca./
31096. Ja vasarā sapnī redz
ugunsgrēku, tad gaidāms karsts
laiks, bet ja ziemā redz, tad gai-
\dāms stiprs sals.
/A. Lazdāne, Kalupe./
31097. Ja sapnī redz uguns-
grēku, tad būs laime.
/J. Jurēvucs, Lietuva./
31098. Kad sapnī redz uguns-
grēku, tad būs skaidrs laiks.
/K. Meiers, Lubāns./
31099. Ja sapnī redz uguns-
grēku, tad sagaidāms liels lietus
vai krusa. /A. Aizsils, Lubāns./
31100. Ja vasaru sapnī redz
ugunsgrēku, tad gaidāms liels
karstums. /K. Bruņinieks, Sēme./