UGUNS VĀTIS.
31113. Ugunsvātis ir baltas tulznaas,
kuras sprāgst pušu.
/K. Pētersons. Raņķi./
31114. Ugunapumpas ir maziem vairāk, lieliem retāk;
viņām ir dzelteni gali. Tad sadedzina apiņu vītes,
sataisa plēnītes ar skābu kreimu, cūku taukiem
jeb saldu
sviestu, sarauga un sasmērē.
Raugāmie vārdi ir tie paši, kas svētajām meitām:
" Jēzus
māte Mārija, sien to vainu kopā! Ādams, Ieva, jem
tās
piecas pērkona lodes, sit to vainu kopā!" Ugunspumpas
ceļas. kad uzmiez uz pelniem ugunskurā.
/A. Rozenšteine, Saldus./
31115. Ugunsvātis metas, kad uzspļauj ugunij.
Viņas var
nošķilt trīs piektvakarus, vienam šķiļot,
otram prasot: " Ko
tu šķil?" - " Šķiļu ugunsvātis."
- "Šķil, šķil, ka vari nošķilt! "-
"Nošķilšu gan." Tā prasāms un atbildams
trīs reizes. Vātis
apslapina ar siekalām un apsmērē ar baltajām
plēnēm, kas
paliek, kad uguns atplēnē.
/K. Pētersons, Tetele./
31116. Ugunsvātis ar šķiltavām jānošķiļ.
/K. Jansons, Plāņi./
31117. Kad bērnam ugunsvātis, tad izgriež
asajiem
dadžiem, kas aug līdz pašai zemei, bauzītes,
sadedzina un sataisa pelnus ar skābu kreimu: raudzē
pāri dienu un tad apsmērē.
/Rašmane, Saldus./
31118. Ja uz bērna miesas ir sarkans laukums, tad
tas ir cēlies no ugunsgrēka: māte grūtniecības
laikā
laikam izbijusies no ugunsgrēka. Lai bērnam
izdziedētu tādu sarkanumu, tad no tā ugunsgrēka
vietas
jāņem ogles un pelni, tie jāieliek ūdenī
un bērns tai ūdenī
jāmazgā. / Treilands, VI, 1991, 193./
31119. Kad uz lyupys uzmat nu
guns vuots, tod juopaņam
nu cepļa malna ūgleite, tris reizis ap vuoti juoapceļ,
ūgleite juonūlīk taipat, kai beja, juonuzadlļaun
unjuosoka:
lai yzput kai vacs mieness. Darbeiba juoizdora vokorā bez
saulis. Lobuok vacā mienesī.
/A. Borozinska, Barkava./