UGUNS VĀTIS.

31113. Ugunsvātis ir baltas tulznaas, kuras sprāgst pušu.
/K. Pētersons. Raņķi./

31114. Ugunapumpas ir maziem vairāk, lieliem retāk;
viņām ir dzelteni gali. Tad sadedzina apiņu vītes,
sataisa plēnītes ar skābu kreimu, cūku taukiem jeb saldu
sviestu, sarauga un sasmērē.
Raugāmie vārdi ir tie paši, kas svētajām meitām: " Jēzus
māte Mārija, sien to vainu kopā! Ādams, Ieva, jem tās
piecas pērkona lodes, sit to vainu kopā!" Ugunspumpas
ceļas. kad uzmiez uz pelniem ugunskurā.
/A. Rozenšteine, Saldus./

31115. Ugunsvātis metas, kad uzspļauj ugunij. Viņas var
nošķilt trīs piektvakarus, vienam šķiļot, otram prasot: " Ko
tu šķil?" - " Šķiļu ugunsvātis." - "Šķil, šķil, ka vari nošķilt! "-
"Nošķilšu gan." Tā prasāms un atbildams trīs reizes. Vātis
apslapina ar siekalām un apsmērē ar baltajām plēnēm, kas
paliek, kad uguns atplēnē.
/K. Pētersons, Tetele./

31116. Ugunsvātis ar šķiltavām jānošķiļ.
/K. Jansons, Plāņi./

31117. Kad bērnam ugunsvātis, tad izgriež asajiem
dadžiem, kas aug līdz pašai zemei, bauzītes,
sadedzina un sataisa pelnus ar skābu kreimu: raudzē
pāri dienu un tad apsmērē.
/Rašmane, Saldus./

31118. Ja uz bērna miesas ir sarkans laukums, tad
tas ir cēlies no ugunsgrēka: māte grūtniecības laikā
laikam izbijusies no ugunsgrēka. Lai bērnam
izdziedētu tādu sarkanumu, tad no tā ugunsgrēka vietas
jāņem ogles un pelni, tie jāieliek ūdenī un bērns tai ūdenī
jāmazgā. / Treilands, VI, 1991, 193./

31119. Kad uz lyupys uzmat nu guns vuots, tod juopaņam
nu cepļa malna ūgleite, tris reizis ap vuoti juoapceļ,
ūgleite juonūlīk taipat, kai beja, juonuzadlļaun unjuosoka:
lai yzput kai vacs mieness. Darbeiba juoizdora vokorā bez
saulis. Lobuok vacā mienesī.
/A. Borozinska, Barkava./