UMMUR-KUMMURS.

    31125. Uz lielo placi, kas starp pašu Rīgu un Ārrīgu ronas,
    ikgadu uz vasaras beigām trīs reiz tiek turēts ābolu
    tirgus. Pirmo reizi to tur tai pirmdienā pēc sestās
    augusta mēneša dienas, otru reizi divas nedēļas pēc
    tam un trešo reizi atkal divas nedēļas vēlāku...
    Tanīs trīs pirmdienās tur uz placi galdi ir uztai-
    sīti, apkrauti ar āboliem, bumbieriem, plūmēm un
    ķezberēm. Ir bodes, kur beķeri visādas smalkas mai-
    zes pārdod, un arī tādas, kur [dažādus dzērienus]
    var nodzerties... Ja tikai lietus nelīst, tad liels
    ļaužu pulks no pusdienas līdz pašai dziļai naktij
    tur satek kopā.. Jo vakars klātāk nāk, jo vairāk
    arī saronas ļaužu no visām malu malām, kas te ap-
    kārt staigā un līksmojas... Liels, resns bomis ir
    iestādīts zemē, kam pašā augšgalā uzlikts smuks,
    zaļš kronis, izrotāts ar āboliem, smalkām maizēm,
    bantēm, lakatiem un citiem drēbju gabaliem. Pašā
    spicē piesiets karogs. Šo kroni sataisa un uzliek
    Rīgas beķeri, un tie paši tam, kam laimējas uzkāpt
    un to karogu noņemt, izmaksā vēl goda maksu... Ir
    arī grūta kāpšana, jo bomis nosmērēts itin glums.
    Kad nu zīme dota, ka var kāpt, tad cits par citu
    steigdamies steidzas pie koka klāt, cits citu norauj
    zemē kad kādam jau izdevies gabalu uzrāpties...
    Brīžam kādi trīs vai četri uzrāpjas cits pakaļ
    cita, un kad nu pirmajam spēka pietrūkst augstāk
    rāpties un tas laižas atpakaļ, tad tas ir apakšē-
    jos nobrauka līdz zemē, par ko citiem lielu-lielā
    smiešanās. Tomēr beidzot kādam izdodas tikt galā
    un, lai gan citi no apakšas tam sviež ar āboliem
    vai ar kastaņu riekstiem, tas iekāpj kronī iekšā,
    saņem visas tās tur pakārtās mantas, ko sabāž
    azotē vai sasien lakatā, tad atraisa karogu vaļā
    un ar visu nolaižas zemē, citiem skaļi gavilējot.
    Vaktis šādu uzvarētāju ar karogu tūliņ pavada
    uz turieni, kur tam tā pienākuma goda alga tiek
    izmaksāta... Šo ābolu tirgu Rīgas iedzīvotāji
    jau no vecu veciem laikiem sauc Hunger-Kummer.
    /Mājas Viesis, 1858, 260 u. 261./

    31126. Maiznieki pēc veca paraduma liek pacelt vienu
    kārti, kuras galā ir uzstādīti visādi zaļumi.
    Kas uzkāpj šai kārtī, tas dabū atalgojumu.
    /Rigasche Stadtblatter, 1846, 257./

    31127. Ummur-kummurs ir veci Rīgas svētki, kas tika svi-
    nēti pirmā augusta pirmdienā un tad vēl katrreiz
    pēc 14 dienām tika divas reizes atkārtoti. Tad tika
    tā sauktajā Kubskalnā (Kubsberg) uzceltas mazas bo-
    dītes, kur pārdeva visvairāk ābolus, bet arī citus
    ēdienus un dzērienus. Tā tur ļaudis līksmojās
    minētās trīs dienas. Nav zināms, kad īsti šie
    svētki ir iesākušies. Liekas, ka tas ir noticis
    16O1. gadā, kad Rīgas pilsēta ēdināja daudz
    badacietējus, kas sapulcējās ārpus Jēkaba vārtiem.
    /Rig. Stadtblatter, 1902, 264./

    31128. Zontāgs aizrāda, ka pirmo reiz "Hummer-Kummer" esot
    pieminēts 1637. gadā un ap to laiku ar šo vārdu
    apzīmējuši vispārīgus svētkus, kā p.p. Jāņus,
    Miķēļus etc. To ievērojot "Hunger-Kummer" varbūt
    būšot tikai kāds sagrozījums.
    /Rigasche Stadtblatter, 1826, 269./

    31129. Mācītājs Vents (Wendt) piemin kādu 1651. gada
    rakstu, kur teikts, ka ienaidnieks cēlis baterijas
    "auf dem Hummer-Kummer berg". Tādēļ arī Vents
    domā, ka "Hunger-Kummer" varētu būt sagrozījums.
    /Rig. Stadtblatter, 1840, 301./

    31130. Attiecībā uz minēto Zontāgu un Ventu Dr. V. Gū-
    taits gluži lepni izteicas, ka šādu domu neesot
    nemaz vajadzīgs apgāzt, lai gan pats nezina teikt
    nekā jauna.
    /Sitzungsberichte der Ges.
    fur Geschichte etc., 1875,
    58-62./