UMMUR-KUMMURS.

31125. Uz lielo placi, kas starp pašu Rīgu un Ārrīgu ronas,
ikgadu uz vasaras beigām trīs reiz tiek turēts ābolu
tirgus. Pirmo reizi to tur tai pirmdienā pēc sestās
augusta mēneša dienas, otru reizi divas nedēļas pēc
tam un trešo reizi atkal divas nedēļas vēlāku...
Tanīs trīs pirmdienās tur uz placi galdi ir uztai-
sīti, apkrauti ar āboliem, bumbieriem, plūmēm un
ķezberēm. Ir bodes, kur beķeri visādas smalkas mai-
zes pārdod, un arī tādas, kur [dažādus dzērienus]
var nodzerties... Ja tikai lietus nelīst, tad liels
ļaužu pulks no pusdienas līdz pašai dziļai naktij
tur satek kopā.. Jo vakars klātāk nāk, jo vairāk
arī saronas ļaužu no visām malu malām, kas te ap-
kārt staigā un līksmojas... Liels, resns bomis ir
iestādīts zemē, kam pašā augšgalā uzlikts smuks,
zaļš kronis, izrotāts ar āboliem, smalkām maizēm,
bantēm, lakatiem un citiem drēbju gabaliem. Pašā
spicē piesiets karogs. Šo kroni sataisa un uzliek
Rīgas beķeri, un tie paši tam, kam laimējas uzkāpt
un to karogu noņemt, izmaksā vēl goda maksu... Ir
arī grūta kāpšana, jo bomis nosmērēts itin glums.
Kad nu zīme dota, ka var kāpt, tad cits par citu
steigdamies steidzas pie koka klāt, cits citu norauj
zemē kad kādam jau izdevies gabalu uzrāpties...
Brīžam kādi trīs vai četri uzrāpjas cits pakaļ
cita, un kad nu pirmajam spēka pietrūkst augstāk
rāpties un tas laižas atpakaļ, tad tas ir apakšē-
jos nobrauka līdz zemē, par ko citiem lielu-lielā
smiešanās. Tomēr beidzot kādam izdodas tikt galā
un, lai gan citi no apakšas tam sviež ar āboliem
vai ar kastaņu riekstiem, tas iekāpj kronī iekšā,
saņem visas tās tur pakārtās mantas, ko sabāž
azotē vai sasien lakatā, tad atraisa karogu vaļā
un ar visu nolaižas zemē, citiem skaļi gavilējot.
Vaktis šādu uzvarētāju ar karogu tūliņ pavada
uz turieni, kur tam tā pienākuma goda alga tiek
izmaksāta... Šo ābolu tirgu Rīgas iedzīvotāji
jau no vecu veciem laikiem sauc Hunger-Kummer.
/Mājas Viesis, 1858, 260 u. 261./

31126. Maiznieki pēc veca paraduma liek pacelt vienu
kārti, kuras galā ir uzstādīti visādi zaļumi.
Kas uzkāpj šai kārtī, tas dabū atalgojumu.
/Rigasche Stadtblatter, 1846, 257./

31127. Ummur-kummurs ir veci Rīgas svētki, kas tika svi-
nēti pirmā augusta pirmdienā un tad vēl katrreiz
pēc 14 dienām tika divas reizes atkārtoti. Tad tika
tā sauktajā Kubskalnā (Kubsberg) uzceltas mazas bo-
dītes, kur pārdeva visvairāk ābolus, bet arī citus
ēdienus un dzērienus. Tā tur ļaudis līksmojās
minētās trīs dienas. Nav zināms, kad īsti šie
svētki ir iesākušies. Liekas, ka tas ir noticis
16O1. gadā, kad Rīgas pilsēta ēdināja daudz
badacietējus, kas sapulcējās ārpus Jēkaba vārtiem.
/Rig. Stadtblatter, 1902, 264./

31128. Zontāgs aizrāda, ka pirmo reiz "Hummer-Kummer" esot
pieminēts 1637. gadā un ap to laiku ar šo vārdu
apzīmējuši vispārīgus svētkus, kā p.p. Jāņus,
Miķēļus etc. To ievērojot "Hunger-Kummer" varbūt
būšot tikai kāds sagrozījums.
/Rigasche Stadtblatter, 1826, 269./

31129. Mācītājs Vents (Wendt) piemin kādu 1651. gada
rakstu, kur teikts, ka ienaidnieks cēlis baterijas
"auf dem Hummer-Kummer berg". Tādēļ arī Vents
domā, ka "Hunger-Kummer" varētu būt sagrozījums.
/Rig. Stadtblatter, 1840, 301./

31130. Attiecībā uz minēto Zontāgu un Ventu Dr. V. Gū-
taits gluži lepni izteicas, ka šādu domu neesot
nemaz vajadzīgs apgāzt, lai gan pats nezina teikt
nekā jauna.
/Sitzungsberichte der Ges.
fur Geschichte etc., 1875,
58-62./