ŪPIS.

31382. Ūpis esot nelaimes putns. Vienreiz ūpis visu
rudeni bļāvis aiz lauka: "Vai, vai, vai!" bet
neviens neklausījies, ko viņš teicis. Pa Mārtiņiem
mājas meitai bijušas kāzas, bet viņas brālis
aizgājis dusmīgs uz mežu malku cirst. Tur priede
krizdama salauzusi kalpam lielu čabu čabās. Vēlāku
ūpis sācis zviegt uz avota pusi: "Ihihihi, vai,
vai, vai!" Uz pavasara pusi izdarinājuši jaunu
zirgu, un tas nosprādzis. Malkas cirtējiem ūpis
uzsaucis: "Svārki, svārki, kur bikses?" No rīta
bikses bijušas sadegušas. Apeņu dārza stūrī ūpis
brēcis: "Būz, būz, ķegegē!" Tad lapsa vienu nakti
nokodusi saimniekam visas zosis.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

31383. Ja ūpis vaid kā cilvēks, tad būs nelaime
cilvēkiem; ja viņš mauj kā vērsis, tad būs nelaime
lopiem; ja tas kviec kā cūka, tad būs nelaime
cūkām. /A. Bīlenšteina rokraksts./

31384. Ūpis ir ļauns putns. Viņš var ļoti dažādi kliegt:
zviegt kā zirgs, maut kā govs, kviekt kā cūka,
raudāt un vaidēt kā cilvēks. Kādā balsī viņš
brēc, tādam dzīvniekam būs nelaime priekšā.
/A. Vaskis, Tukums./

31385. Gan reti cits kāds putns būs tādā neslavā kā
ūpis... Tāpēc ka viņš kliegdams vai jebkur
rādīdamies nelaimi pasludinot... Jostānu muižā
vairāk ūpju kopā cauru vasaru ērmojušies... Un kas
noticis? Rudenī liels ugunsgrēks cēlies, kas
gandrīz visu muižu aprijis. Citam saimniekam ūpji
uz kūts jumta kā zirgi zvieguši, un lūk še, vasarā
divi zirgi nosprāguši. Citur atkal ūpji uz istabas
jumta kā slimnieki vaidējuši un tur pēc neilga
laika kāds vājnieks uz mūžīgu dusu aizgājis.
/J. Alunāns, Mājas Viesis, 1857, 372./

31386. Ūpis mēdījis nabagu un tā paturējis nabaga balsi.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

31387. Ūpis kliedz: "Vai! ha, ha, ha, ha!"
/I. Johansone, Rīga./

31388. Ja ūpis (pūce) naktī vaid uz jumta, tad mājā kāds
mirs. /M. Iniņberģe, Rīga./

31389. Ja ūpis vaid mājas tuvumā, īpaši uz pirts vai
rijas jumtu, tad drīz vien kādam no tās mājas
jāmirst. /Austrums 1889. J.Cepelnieks, Māņticība./

31390. Kad ūpis vaid, tad kādam jāmirst.
/R. Bērziņš, Džūkste./

31391. Ja ūpis (Bubo, bubo) kliedz mājas tuvumā, tad tai
mājā kāds mirs. /P. Š. jun., Vidzeme./

31392. Kad ūpis vaid, tad kāds mirs.
/J. Dāvids, Biksere./

31393. Kurā mājā ūpis pie lopiem vaid, tur vienam tai
gadā jāmirst. /O. Freimane, Jaunrumba./

31394. Kad ūpis vaid tuvu pie mājām, tad būs kāda
nelaime. /L. Strute, Šķibe./

31395. Ūpis vaidot uz kādu nelaimi. /G. F. Stenders./

31396. Ja ūpis vaidot kā cilvēks tad notikšot nelaime ar
cilvēkiem, ja zviedzot kā zirgs, tad nozakšot to
māju saimniekam zirgu, kura zemes gabalā tas pūtis.
/A. Silkalns, Jaunlaicene./

31397. Ja ūpis vaid, tad notiks nelaime.
/A. Lau, Mežotne./

31398. Ja kas dzird ūpi vaidam, tad tam cilvēkam jāmirst.
/M. Zālīte, Jumurda./

31399. Ja ūpis brēc tuvu pie mājām, būs ugunsgrēks.
/V. Bērziņa, Priekule./

31400. Kad ūpis bļauj tuvu pie mājas, tad miršot kāds
iedzīvotājs.
/G. Pols, Bauska. P. Š. jun., Vidzeme./

31401. Ja ūpis naktī brēc uz kapiem, tad tanī pašā
naktī vai otrā dienā mirs kāds cilvēks.
/V. Bērziņa, Priekule./

31402. Ja ūpis vai pūce mājas tuvumā kliedz, tad kādam
jāmirst. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

31403. Tanī mājā, kur ūpis kunkst, notiks drīz kāda
nelaime. /K. Cobriks, Kroņa-Vircava./

31404. Ja ūpis brēc mājas tuvumā, tad tas uzbrēc kādu
nelaimi. /F. Rozentāle, Talsi./

31405. Ja pavasarī rūc ūpis, tad ir slikts gads.
/A. Salamāns, Balvi./

31406. Kad ūpis laižas vaidēdams pār kādām mājām,
tad tanīs mājās kāds mirs.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

31407. Kas dzird ūpi vaidam, tam būs kāda nelaime priekšā.
/J. Simburks, Bauska./

31408. Kur ūpis pie mājas apmetas, tur būs kāda nelaime.
/K. Cobriks, Zaļenieki./