ŪSIŅŠ.

31410. Galgauskas pagastā Ūsiņu tur par bišu dievu. Viņam
esot bijis no akmeņa izcirsts tēls, kuru kungs
gribējis aizvest uz muižu, bet vienā naktī viņš
pazudis: zemnieki to aprakuši. Vēl tagad tiek
rādīts tīrums, kur Ūsiņš aprakts. /P. Š., Rīga./

31411. Pie Burtnieku ezera vecas mātes daudzina Ūziņu.
Ja negaiss ceļas, tad uzsauc bērniem: "Bērni,
bēgat, Ūza nāk!"

31412. Ūsiņš Latgales vidienā nav pazīstams, laikam tikai
uz robežām ar Vidzemi. /B. Eriņa, Latgale./

31413. Ei, Ūsiņ, labais vīrs,
Jāj ar mani pieguļā;
Es guntiņas kūrējiņš,
Tu kumeļu ganītājs. /LD 30054./

31414. Gailis jākauj zem siles, jo tad asinis atdod
Ūsiņam, lai tas svētītu māju kustoņus.
/A. Liepiņa, Lubāna./