UTIS.

I. Dažādi ticējumi.
II. Utis un matu augšana.
III. Utis nākotnes zīlēšanā.
IV. Utis drēbēs.
V. Līdzekļi pret utīm.
VI. Utis laika zīlēšanā.
VII. Utis sapnī.

I. Dažādi ticējumi.

31176. Kāda sieviete ceļmalā sēdēdama teikusi: "Vai, cik
garš laiks !" Tai brīdī gājis garām Dievs un
iemetis viņai galvā sauju utu, kuras agrāk
dzīvojušas zemē. /K. Jansons, Plāņi./

31177. Neviens cilvēks nevarot dzīvot bez utīm: katram esot
zem ādas sava daļa utu. /Āronu Matīss, Bērzaune./

31178. Cilvēkam miesā apakš katras spalviņas esot uts. Ja
nu visas utis iznāktu no miesas, tad viņam būtu
jāmirst. /K. Jansons, Plāņi./

31179. Ja nopēries cilvēks ietinoties baltā palagā un
ieejot gultā, tad viņam no miesas iznākot visas
utis un viņam jāmirstot. /K. Jansons, Vijciems./

31180. Ja pliks cilvēks uzguļas uz pašulaik nomizota egles
baļķa, tad no viņa miesas izejot visas utis ārā un
viņam esot jāmirst. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

31181. Dažreiz uz cilvēka miesas gadoties kāda pumpa, kas
esot pilna ar utīm. Ja šīs utis iznīcinot, tad tas
esot cilvēkam par labu: ja tiekot nobeigtas itin visas
utis, kas atrodoties miesā, tad cilvēkam jāmirstot.
[Sal. cērmes] /P. Š., Rauna./

31182. Bijis slims cilvēks, kas gribēdams ārstēties apēdis
izceptu čūsku un nogūlies uz egles mizas. Pēc kāda
laika no viņa ādas izlīdušas daudz utis un slimnieks
pēc tam palicis vesels. /M. Navenickis, Zasa./

31183. Ja bērns sev ber smiltis galvā, tad viņam daudz utu
pieaugot. /H. Skujiņš, Smiltene./
31184. Mirējam mirstot utis pa muti nāk ārā.
/K, Jansons, Plāņi./

31185. Ietecējušu uti pie bērniņa pirmo reizu atrodot ne-
kauj, bet saberž vai iesviež ugunī.
/K. Pētersons, Raņķi./

31186. Kad bērnam atrod pirmo uti, tā jāieliek grāmatā,
tad bērns labi mācās. /M. Pelēce, Cirsti./

31187. Pa dievkalpošanas laiku nedrīkst utis kaut, tad,
baznīcā ejot, utis staigās pa drēbēm.
/H. Krastiņa, Unguri./

31188. Ja baznīcā atrod sev jeb citam kādu uti, tad to
vajaga saņemt, atvest mājā un iemest cūku migā.
Tad sivēni labi izdosies. /A. Salmāns, Balvi./

31189. Nedrīkst utis uz galda sukāt, tad baznīcā pa drē-
bēm rāpo. /J. Jakāns, Bebrene./
31190. Utis nedrīkst kaut uz loga, jo pie tāda loga Dievs
trīs dienas neiet klāt. /P. Š. Kandava./

31191. Kas utis zemē sukā, tam nomirušam utis uz sejas.
/K. Jansons, Plāņi./
31192. Kas utis zemē sukā, tam tās mirstot nāk uz pieres.
/J. Jansons, Plāņi./

II. Utis un matu augšana.

31193. Kam utis aug, tam mati aug. /A. Mednis, Limbaži./

31194. Ja utis aug, tad arī mati aug.
/H. Dravniece, Alūksne./

III. Utis nākotnes zīlēšanā.

31195. Ja nevarot izbeigt utis, tad esot jāmirst.
/P. Jaunzemis, Nīca./

31196. Kad utis parādās, tad tas ir uz slimību.
/P. Zeltiņa, Rīga./

31197. Kad otra cilvēka uts iekož, tad paliek slims.
/P. Zeltiņa, Baldone./

31198. Veciem cilvēkiem īsi priekš nāves parādās daudz
galvas un drēbju utu. /K. Oļļe, Mazsalaca./

31199. Kod slymam cylvākam byus daudz boltu utu,tod itei
pīzīmēj, ka jis miers zemī. /V. Podis, Rēzekne./

31200. Ja galvā aug daudz utu, tad notiks kādas bēdas vai
nelaime. /M. Breikše, Līgatne./

31201. Ja sarkanu uti redz galvā, tad drīzumā būs lielas
bēdas. /K. Oļļe, Mazsalaca./

31202. Ja uts uz ģīmja, tad būs nepatikšanas.
/A. Cirsis, Kalupe./

31203. Kod cylvākam atrasīs nu reizis daudz boltu utu, un
jis nikai navar nu jūs izapestētīs, itei pīzīmēj
tam cylvākam lelu nalaimi, vai nadaudz dzeivot uz
šuo pasauļa. /V. Podis, Rēzekne./

31204. Kam uts iznāk aizausē vai uz pieres,- tam būs
bēdas. /K. Jansons, Pilda./
31205. Ja utis lien uz ausīm, tad gaidāma nelaime.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./

31206. Ja utis uz ausīm lien, tad gaidāma ātrā laikā
nelaime. /J. Zvaigzne, Rēzekne./

31207. Kad utis aug, tad gaidāmas bēdas.
/A. Rozenberga, Vecpiebalga./

31208. Ja galvā rodoties daudz utis, tad notikšot kāda
nelaime. /Z. Grīnberga, Sigulda./

31209. Ja lielam cilvēkam ir utis galvā, tad tas ir uz
nelaimi. /P. Š. Rīga./

31210. Ja utis sāk mesties galvā, tad sagaidāma dzīves
pārmaiņa. /A. Podniece, Ogre./

31211. Kas daudz utu tur, tas ir bagāts, tas ir kungs.
/A. Medne, Kuršu kāpas./

31212. Ja aug daudz utis galvā, tad cilvēks būs bagāts.
/A. Klause, Jaunpiebalga./

31213. Kam daudz utu, tas būs bagāts.
/A. Mednis, Limbaži./

31214. Kas utis zobiem kož, bagāts paliek.
/K. Jansons, Plāņi./

IV. Utis drēbēs.

31215. Ja utes vazājas pa drēbēm, tad tas nav uz labu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

31216. Ja drēbēs sāk augt utis, tad sagaidāmas bēdas.
/V. Krieviņš, Daugmale./

31217. Ja utis pa drēbēm lāpo, tad būs nelaime.
/E. Laime, Kalsnava./

31218. Ja atrod uti uz drēbēm, tad sagaidāmas bēdas.
/E. Slavinska, Cēsis./

31219. Ja atrod uti galvā vai drēbēs, tad tas uz bēdām.
/O. Darbiņš, Birži./

31220. Ja uti atrod drēbēs uz kakla, tad tas ir uz
aizgaitu (nelaimi). /J. Rubenis, Ērgļi./

31221. Ja uti atrod uz drēbēm, tad gaidāmas bēdas.
/E. Lācis, Tirza./

31222. Drēbju utis parādās priekš lielām nepatikšanām
vai bēdām. /K. Oļļe, Mazsalaca./

31223. Kam drēbēs utis iemetas, tas drīz mirs.
/K. Jansons, Plāņi./

31224. Kas utis zemē sukā, tam tās laukā ejot pa drēbēm
vazājas. /K. Jansons, Plāņi./

V. Līdzekļi pret utīm.

31225. Pret utīm, vātīm un visādiem izsitumiem sažaudē,
saberž un sataisa skābā kreimā aģirenes jeb zaviš-
ku-zāles (zavet-zāles Valgalē) ko sasmērēt; vaina
drīz nodzīst, izdzīst un izlaupās.
/K. Pētersons, Raņķi./

Piezīme. Ietecējušu uti, pie bērniņa pirmo reizu
atrodot, nekauj, bet saberž vai iesviež ugunī.
/K. Pētersons, Raņķi./

31226. Pret utīm apdziru zāļu tēju dzer un ar to galvu
mazgā. /K. Jansons, Trikāta./

31227. Kam galvā daudz utu, tas lai pārkāries par sētu
sukā galvu, tad tam vairs nebūs utu.
/F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 197./

31228. Ja galvā ir daudz utu, tad no tām var atsavināties
tā: veca mēneša gaismā ieiet cūku kūtī un izķem-
mē galvu cūkas midzenī. /V. Greble, Kalnamuiža./

31229. Utis nevajag skaitīt, tad daudz(i) aug.
/A. Aizsils, Lubāna./

31230. Izsukātās utis nav jāskaita, tad daudz aug.
/E. Lācis, Tirza./

31231. Utis ieskājot nedrīkst skaitīt, lai viņas nevai-
rojas. /K. Jansons, Plāņi./

31232. Utis jāsukā jumta palasēs vai krāsns kuldā.
/J. Jansons, Plāņi./

31233. Utis jāsukā pelnos vai jumta palasēs.
/K. Jansons, Plāņi./

VI. Utis laika zīlēšanā.

31234. Ja atrod uti aiz auss, tad drīz vien būs lietus.
/K. Lielozols, Nīca./

31235. Uts iznāk uz pieres vai aizausēs uz mīkstu laiku.
/K. Jansons, Plāņi./

31236. Ja uts uz auss, tad būs lietus. /E.Miglava, Rīga./

31237. Ja utis noķer uz deniņiem, tad būs lietus.
/V. Bernaua, Cēsis./

VII. Utis sapnī.

31238. Sapnī utis zīmējas uz naudu.
/P.Š., Rauna. J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

31239. Kad sapnī redz utis, tad saņemsi naudu.
/J. Apsalons, Sērpils./

31240. Sapnī utis nozīmējot naudu.
/R. Straudovskis, Lielplatone./

31241. Ja sapnī redz utis, tad dabūs daudz naudas.
/P. Kartupelis, Smiltene./

31242. Kad sapnī utis sukā, tad jāizdod nauda: ja daudz
utis krīt, tad jāizdod arī daudz naudas, ja mazāk
krīt, tad arī mazāku naudas izdošanu.
/Āronu Matīss, Bērzaune./

31243. Ja sapnī redz daudz dzīvu utu, tad dabūs naudu.
/L. Ozole, Rīga./
31244. Ja sapnī utis nepatur dzīvas, tad lieka naudas
izdošana. /L. Ozole, Rīga./

31245. Kad pa sapņiem kauj utis, tad drīzumā kļūs bagāts.
/E. Hiršsone, Talsi./

31246. Ja redz sapnī utis, tad drīzumā saņems naudu.
/J. Austrums, Krape./

31247. Kad sapnī redz utis, būs darīšana ar naudu.
/A. Račevskis, Jaunpiebalga./

31248. Ja sapnī utis redz - naudu dabūs.
/E. Laime, Tirza./

31249. Ja sapnī redz utis, tad būs kāda nelaime.
/E. Everts, Oļi./