UTIS.
I. Dažādi ticējumi.
II. Utis un matu augšana.
III. Utis nākotnes zīlēšanā.
IV. Utis drēbēs.
V. Līdzekļi pret utīm.
VI. Utis laika zīlēšanā.
VII. Utis sapnī.
I. Dažādi ticējumi.
31176. Kāda sieviete ceļmalā sēdēdama
teikusi: "Vai, cik
garš laiks !" Tai brīdī gājis garām Dievs
un
iemetis viņai galvā sauju utu, kuras agrāk
dzīvojušas zemē. /K. Jansons, Plāņi./
31177. Neviens cilvēks nevarot dzīvot bez
utīm: katram esot
zem ādas sava daļa utu. /Āronu Matīss, Bērzaune./
31178. Cilvēkam miesā apakš katras spalviņas esot
uts. Ja
nu visas utis iznāktu no miesas, tad viņam būtu
jāmirst. /K. Jansons, Plāņi./
31179. Ja nopēries cilvēks ietinoties baltā
palagā un
ieejot gultā, tad viņam no miesas iznākot visas
utis un viņam jāmirstot. /K. Jansons, Vijciems./
31180. Ja pliks cilvēks uzguļas uz pašulaik nomizota egles
baļķa, tad no viņa miesas izejot visas utis ārā
un
viņam esot jāmirst. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
31181. Dažreiz uz cilvēka miesas gadoties kāda pumpa,
kas
esot pilna ar utīm. Ja šīs utis iznīcinot, tad tas
esot cilvēkam par labu: ja tiekot nobeigtas itin visas
utis, kas atrodoties miesā, tad cilvēkam jāmirstot.
[Sal. cērmes] /P. Š., Rauna./
31182. Bijis slims cilvēks, kas gribēdams
ārstēties apēdis
izceptu čūsku un nogūlies uz egles mizas. Pēc
kāda
laika no viņa ādas izlīdušas daudz utis un slimnieks
pēc tam palicis vesels. /M. Navenickis, Zasa./
31183. Ja bērns sev ber smiltis galvā, tad
viņam daudz utu
pieaugot. /H. Skujiņš, Smiltene./
31184. Mirējam mirstot utis pa muti nāk ārā.
/K, Jansons, Plāņi./
31185. Ietecējušu uti pie bērniņa
pirmo reizu atrodot ne-
kauj, bet saberž vai iesviež ugunī.
/K. Pētersons, Raņķi./
31186. Kad bērnam atrod pirmo uti, tā jāieliek
grāmatā,
tad bērns labi mācās. /M. Pelēce, Cirsti./
31187. Pa dievkalpošanas laiku nedrīkst utis
kaut, tad,
baznīcā ejot, utis staigās pa drēbēm.
/H. Krastiņa, Unguri./
31188. Ja baznīcā atrod sev jeb citam kādu
uti, tad to
vajaga saņemt, atvest mājā un iemest cūku migā.
Tad sivēni labi izdosies. /A. Salmāns, Balvi./
31189. Nedrīkst utis uz galda sukāt, tad baznīcā
pa drē-
bēm rāpo. /J. Jakāns, Bebrene./
31190. Utis nedrīkst kaut uz loga, jo pie tāda loga Dievs
trīs dienas neiet klāt. /P. Š. Kandava./
31191. Kas utis zemē sukā, tam nomirušam
utis uz sejas.
/K. Jansons, Plāņi./
31192. Kas utis zemē sukā, tam tās mirstot nāk
uz pieres.
/J. Jansons, Plāņi./
31194. Ja utis aug, tad arī mati aug.
/H. Dravniece, Alūksne./
III. Utis nākotnes zīlēšanā.
31195. Ja nevarot izbeigt utis, tad esot jāmirst.
/P. Jaunzemis, Nīca./
31196. Kad utis parādās, tad tas ir uz slimību.
/P. Zeltiņa, Rīga./
31197. Kad otra cilvēka uts iekož, tad paliek
slims.
/P. Zeltiņa, Baldone./
31198. Veciem cilvēkiem īsi priekš nāves
parādās daudz
galvas un drēbju utu. /K. Oļļe, Mazsalaca./
31199. Kod slymam cylvākam
byus daudz boltu utu,tod itei
pīzīmēj, ka jis miers zemī. /V. Podis, Rēzekne./
31200. Ja galvā aug daudz utu, tad notiks kādas
bēdas vai
nelaime. /M. Breikše, Līgatne./
31201. Ja sarkanu uti redz galvā, tad drīzumā
būs lielas
bēdas. /K. Oļļe, Mazsalaca./
31202. Ja uts uz ģīmja, tad būs nepatikšanas.
/A. Cirsis, Kalupe./
31203. Kod cylvākam
atrasīs nu reizis daudz boltu utu, un
jis nikai navar nu jūs izapestētīs, itei pīzīmēj
tam cylvākam lelu nalaimi, vai nadaudz dzeivot uz
šuo pasauļa. /V. Podis, Rēzekne./
31204. Kam uts iznāk aizausē vai uz pieres,-
tam būs
bēdas. /K. Jansons, Pilda./
31205. Ja utis lien uz ausīm, tad gaidāma nelaime.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./
31206. Ja utis uz ausīm lien, tad gaidāma
ātrā laikā
nelaime. /J. Zvaigzne, Rēzekne./
31207. Kad utis aug, tad gaidāmas bēdas.
/A. Rozenberga, Vecpiebalga./
31208. Ja galvā rodoties daudz utis, tad notikšot
kāda
nelaime. /Z. Grīnberga, Sigulda./
31209. Ja lielam cilvēkam ir utis galvā,
tad tas ir uz
nelaimi. /P. Š. Rīga./
31210. Ja utis sāk mesties galvā, tad sagaidāma
dzīves
pārmaiņa. /A. Podniece, Ogre./
31211. Kas daudz utu tur, tas ir bagāts, tas ir
kungs.
/A. Medne, Kuršu kāpas./
31212. Ja aug daudz utis galvā, tad cilvēks
būs bagāts.
/A. Klause, Jaunpiebalga./
31213. Kam daudz utu, tas būs bagāts.
/A. Mednis, Limbaži./
31214. Kas utis zobiem kož, bagāts paliek.
/K. Jansons, Plāņi./
31216. Ja drēbēs sāk augt utis, tad
sagaidāmas bēdas.
/V. Krieviņš, Daugmale./
31217. Ja utis pa drēbēm lāpo, tad
būs nelaime.
/E. Laime, Kalsnava./
31218. Ja atrod uti uz drēbēm, tad sagaidāmas
bēdas.
/E. Slavinska, Cēsis./
31219. Ja atrod uti galvā vai drēbēs,
tad tas uz bēdām.
/O. Darbiņš, Birži./
31220. Ja uti atrod drēbēs uz kakla, tad
tas ir uz
aizgaitu (nelaimi). /J. Rubenis, Ērgļi./
31221. Ja uti atrod uz drēbēm, tad gaidāmas
bēdas.
/E. Lācis, Tirza./
31222. Drēbju utis parādās priekš
lielām nepatikšanām
vai bēdām. /K. Oļļe, Mazsalaca./
31223. Kam drēbēs utis iemetas, tas drīz
mirs.
/K. Jansons, Plāņi./
31224. Kas utis zemē sukā, tam tās
laukā ejot pa drēbēm
vazājas. /K. Jansons, Plāņi./
V. Līdzekļi pret utīm.
31225. Pret utīm, vātīm un visādiem izsitumiem
sažaudē,
saberž un sataisa skābā kreimā aģirenes
jeb zaviš-
ku-zāles (zavet-zāles Valgalē) ko sasmērēt;
vaina
drīz nodzīst, izdzīst un izlaupās.
/K. Pētersons, Raņķi./
Piezīme. Ietecējušu uti, pie bērniņa
pirmo reizu
atrodot, nekauj, bet saberž vai iesviež ugunī.
/K. Pētersons, Raņķi./
31226. Pret utīm apdziru zāļu tēju
dzer un ar to galvu
mazgā. /K. Jansons, Trikāta./
31227. Kam galvā daudz utu, tas lai pārkāries
par sētu
sukā galvu, tad tam vairs nebūs utu.
/F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 197./
31228. Ja galvā ir daudz utu, tad no tām var
atsavināties
tā: veca mēneša gaismā ieiet cūku kūtī
un izķem-
mē galvu cūkas midzenī. /V. Greble, Kalnamuiža./
31229. Utis nevajag skaitīt, tad daudz(i) aug.
/A. Aizsils, Lubāna./
31230. Izsukātās utis nav jāskaita,
tad daudz aug.
/E. Lācis, Tirza./
31231. Utis ieskājot nedrīkst skaitīt,
lai viņas nevai-
rojas. /K. Jansons, Plāņi./
31232. Utis jāsukā jumta palasēs vai
krāsns kuldā.
/J. Jansons, Plāņi./
31233. Utis jāsukā pelnos vai jumta palasēs.
/K. Jansons, Plāņi./
VI. Utis laika zīlēšanā.
31234. Ja atrod uti aiz auss, tad drīz vien būs lietus.
/K. Lielozols, Nīca./
31235. Uts iznāk uz pieres vai aizausēs uz
mīkstu laiku.
/K. Jansons, Plāņi./
31236. Ja uts uz auss, tad būs lietus. /E.Miglava, Rīga./
31237. Ja utis noķer uz deniņiem, tad būs
lietus.
/V. Bernaua, Cēsis./
VII. Utis sapnī.
31238. Sapnī utis zīmējas uz naudu.
/P.Š., Rauna. J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
31239. Kad sapnī redz utis, tad saņemsi naudu.
/J. Apsalons, Sērpils./
31240. Sapnī utis nozīmējot naudu.
/R. Straudovskis, Lielplatone./
31241. Ja sapnī redz utis, tad dabūs daudz
naudas.
/P. Kartupelis, Smiltene./
31242. Kad sapnī utis sukā, tad jāizdod
nauda: ja daudz
utis krīt, tad jāizdod arī daudz naudas, ja mazāk
krīt, tad arī mazāku naudas izdošanu.
/Āronu Matīss, Bērzaune./
31243. Ja sapnī redz daudz dzīvu utu, tad
dabūs naudu.
/L. Ozole, Rīga./
31244. Ja sapnī utis nepatur dzīvas, tad lieka naudas
izdošana. /L. Ozole, Rīga./
31245. Kad pa sapņiem kauj utis, tad drīzumā
kļūs bagāts.
/E. Hiršsone, Talsi./
31246. Ja redz sapnī utis, tad drīzumā
saņems naudu.
/J. Austrums, Krape./
31247. Kad sapnī redz utis, būs darīšana
ar naudu.
/A. Račevskis, Jaunpiebalga./
31248. Ja sapnī utis redz - naudu dabūs.
/E. Laime, Tirza./
31249. Ja sapnī redz utis, tad būs kāda nelaime.
/E. Everts, Oļi./