VAKARS.

    31545. Neesot labi pie vakara istabu slaucīt, galvu
    sukāt, muti mazgāt, spieģelī skatīties un svilpot.
    /G. F. Stenders, Kurzeme./

    31546. Kad saule nogājusi, tad vairs nedrīkst istabu
    slaucīt, galvu sukāt un spieģelī skatīties.
    /A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava./

    31547. Vakariem, pēc saules noiešanas, nevajag muišļus
    nest ārā, tad iznes Dieva svētību.
    /A. Bunks, Nīca./

    31548. Vakara laikā neesot labi svešiem cilvēkiem ko
    aizdot vai tiem palīdzēt. Citās pusēs pa Vidzemi
    un Kurzemi zemniekiem ir atkal citas domas. Tur
    viņi tic, neesot labi vakara laikā sveša cilvēka
    lūgšanu nepaklausīt, jo visi tie ļaudis, kas pa
    vakaru apkārt staigā, protot burt un to cilvēku,
    kas viņu lūgšanu nepaklausītu, apburtu. Tādēļ arī
    žīdi, čigāni un citi vazankas tikvien pa vakariem
    nāk pie zemniekiem.
    /Latviešu ļaužu draugs, 1834, 62./

    31549. Neesot labi vakaru laikā svešiem cilvēkiem ko
    aizdot, jo tad visa svētība aizejot vējā.
    /Latviešu ļaužu draugs, 1834, 63./

    31550. Citās pusēs pa Vidzemi un Kurzemi zemnieki tic, ka
    neesot labi vakara laikā sveša cilvēka lūgšanu
    nepaklausīt, jo visi tie ļaudis, kas pa vakaru
    apkārt staigā, protot burt un to cilvēku drīz
    apburtu, kas viņa lūgšanu nepaklausītu. Tādēļ arī
    žīdi, čigāni un citi vazankas tikvien pa vakaru
    nāk pie zemniekiem, labi zinādami, ka viņi, kad
    saule jau norietējusi, tur visu par velti var
    dabūt. /Latviešu ļaužu draugs, 1834, 62./

    31551. Novakares- tas laiks ziemā, kad saule tikko noriet
    - jāsvin, īpaši sievietēm, jo novakarēs Laimiņas
    apmeklē vērpējas un tās nedrīkst traucēt ar
    strādāšanu. Piektdienas novakares it īpaši
    svinamas, jo tanīs reizēs Laimiņām lielāka
    staigāšana pie cilvēkiem, tādēļ tad neviens
    nedrīkst strādāt nekādu lielu darbu, nedz kur iet.
    Šinīs vakaros visam un visiem jābūt tīram un
    tīriem un skaliem vajaga gaiši degt.
    /Alksnis-Zundulis Dobele./

    31552. Ja pēc saules noiešanas slauka istabu, tad Laimiņa
    atņem svētību. Istaba jāslauka pirms saules noie-
    šanas, jo Laimiņai tīk staigāt spodrībā un
    tīrībā. /A. L.-Puškaitis./

    31553. Kad vakaros ūdeni lej ārā, tad ielej Laimiņai
    acīs. /A. L.-Puškaitis./

    31554. Vakaros un naktīs nedrīkst, nepārkāpjot pār
    slieksni, liet pa mājas durvīm ūdeni laukā, jo tad
    Laimei aizlej acis.
    /A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

    31555. Vakaros nevajagot svilpot, tad saucot velnu.
    /R. Straudovskis, Lielplatone./

    31556. Kas vakarā svelp, to naktī velni moca.
    /A. L.-Puškaitis./

    31557. Kas vakarā svelp, to velns raun aiz kājām no
    gultas. /A. L.-Puškaitis./

    31558. Vakarā nav brīv svilpot, jo tad naktī lietuvēns
    jāda. /A. Žeibe./

    31559. Vakarā nedrīkstot spieģelī skatīties, tad
    skatoties velnam pakaļā.
    /R. Straudovskis, Lielplatone./

    31560. Vakarā nedrīkst pieminēt velnu, tad velns pa nakti
    moca. /J. Cinovskis, Snēpele./

    31561. Vakarā pātarus vajaga skaitīt, lai velns dvēseli
    nepaņemtu. /J. A. Jansons, Olaine./

    31562. Vakaros nedrīkst pastalas darīt, jo citādi par
    nakti krāks.
    /A. Bīlenšteina rokraksts, Valmiera un
    Rūjiena./

    31563. Vakaros nedrīkst nazi tīrīt, pastalas lāpīt un
    muti mazgāt. /A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga./

    31564. Kas vakarā taisa pastalas, tam tirpst kājas.
    /Alksnis-Zundulis, Naudīte./

    31565. Kas vakarā kājas šūpo, tas šūpo velnu.
    /A. L.-Puškaitis./

    31566. Ja vakarā kāds taisa otram pastalas, tad citā gadā
    pastalu taisītājam jāaiziet projām uz citām mājām.
    /A. L.-Puškaitis./

    31567. Kas vakarā slauka logus, tas naktī mierīgi neguļ.
    /A. L.-Puškaitis./

    31568. Vakarā nedrīkst galvu sukāt, tad bēdas piemeklē.
    /L. Čapa, Rīga./

    31569. Vakarā nav valgi jābrauka, jo tad miegā krāc.
    /A. Žiebe./

    31570. Kad vakarā nazi trin, tad visi slepkavas taisās
    vaļā. /A. L.-Puškaitis./

    31571. Kas vakarā nazi trin, tas nāvei acīs skatās.
    /J. Jansons, Plāņi./

    31572. Ja vakarā neko neēd, tad nāve skatās acīs.
    /A. Šķēre. Skaistkalne./

    31573. Vakarā nevajag daudz ēst, lai pa nakti nav jāgriež
    zobi. /M. Macpāne, Alsunga./

    31574. Vakaros meitām jāiet ārā vabiņas skaitīt: "Māte,
    meita, māte, meita, u. t. t." Ja, pēdējo vabiņu
    skaitot, iekrīt meita, tad skaitītāja drīzi precē-
    sies, bet ja māte, tad ilgi jāgaida. [Sal.
    Jaunsgads.] /A. L.-Puškaitis./

    31575. Labi būs, labi būs, Ir vinā saulītē, Netin spoļu
    vakarā, Nededz skalu abi gali. [Sal. skals,
    vārpste.] /LD 27594, 3/
    31576. Ja vakara blāzma sarkana, tad gaidāms lietus.
    /A. Bērziņa, Aloja./
    31577. Kad vakarā vakara puse aizsarkusi, būs lietus jeb
    vējš. /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

    31578. Kad vakarā ziemeļa un dienvidus pusē mākoņi, tad
    otrā dienā būs lietus.
    /Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

    31579. Ja salts vakars, tad būs karsta diena.
    /K. Strautiņš, Mēdzūla./

    31580. Ja ziemu vakarā sarkst vakari, tad auksti laiki
    gaidāmi. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

    31581. Vakarā vajag labi paēst, lai ubagi sapņos nerādās.
    /M. Macpāne, Alsunga./