VALGS.

I. Valga vīšana.
II. Valgs sapnī.

I. Valga vīšana.

31582. Vecā mēnesī nebūs taisīt no kaņepājiem striķus.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

31583. Virves no liniem vijamas vecā mēnesī un no
kaņepējiem jaunā mēnesī, tad viņas ir izturīgākas.
/A. Skrūze, Saikava./

31584. Viērves juovej: kaņepēju - jaunā,lynu vacā mēnesī,
lai ir seikstuokas. /B. Spūlis, Vārkava./

31585. Valgi, virves un auklas jāvij vecā mēnesī, tad tie
būs izturīgi. /M. Greize, Dole./

31586. Kaņepāju valgi jāvij vecā mēnesī, bet linu valgi
jaunā mēnesī, jo tad tie ir stipri un tikai diltin
dilst. /J. Vilnītis,Jumurda./

31587. Virves un valgi jāvij vecā mēnesī, jo tad tie
necērtas un stāv mīksti. /N. Dārziņa, Ranka./

31588. Vierves un postolu auklas juovej vacā mēnesī, tad
veiti striči izturīguoki. /V. Pilipjonoks, Asūne./

31589. Virves jāvij tad, kad jauns mēness ir ragos, tad
tās būs stipras. /H. Skujiņš, Smiltene./

31590. Linu valgi jāvij jaunā mēnesī, bet kaņepāju valgi
vecā mēnesī. /K. Jansons, Plāņi. J. Rubenis,
Ērgļi./

31591. Ja virvi vij vecā laikā, tad tā būs stipra.
/M. Navenickis, Zasa./

31592. Ja virvi vij vecā mēnesī, tad virve šķetinās vaļā
un drīz vien izput. /H. Skujiņš, Smiltene./

31593. Valgi jāvij vecā mēneša galā, tad tie ir ļoti
stipri. /J. Rubenis, Ērgļi./

31594. Valgi jāvij vecā mēnesī, tad būs stipri, citā
laikā vīti ātri pūst.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

31595. Kaņepāju valgi jāvij vecā mēnesī, jo tad tie esot
izturīgāki. /J. Putniņš, Bērzpils./

31596. Vecā grieztā mēnesī nevar valgus vīt, tad tie
nestipri, kā ar nazi pārgriežas.
/Z. Lāce, Veclaicene./

31597. Jaunā mēnesī vītie valgi ir daudz stiprāki par
citā laikā vītiem. /J. Ezeriņš, Vecpiebalga./

31598. Valgi jāvij no liniem jaunā, no kaņepējiem vecā
mēnesī, tad striķi ir stipri. /E. Laime, Tirza./

31599. Valgi jāvij jaunā mēnesī, tad tie ir izturīgi.
/H. Skujiņš, Smiltene./

31600. Linu valgi jāvijot jaunā jaunā mēnesī, jo tad tie
nesatrūdot. /J. Putniņš, Bērzpils./

31601. Linu valgi jāvij jaunā mēnesī, bet kaņepēju vecā
mēnesī, tad iznāk valgi stiprāki.
/E. Jēpe, Palsmane./

31602. Linu valgi jāvijot vecā mēnesī, tad ilgāk stāvot.
/A. Lāce, Lubāna./

31603. Kaņepēju valgi jāvijot jaunā mēnesī, tad
nevijoties vaļā. /A. Lāce, Lubāna./

31604. Valgi jāvij jaunā mēnesī, lai sienot neplauko.
/A. Dragone, Palsmane./

31605. Ja valgus un grožus vijot, tos pie uguns apdedzina
tad zirgi arvien ir kā apdeguši.
/K. Jansons, Plāņi./

31606. Valgu kopā griežot nevajaga nevienam par apakšu
līst, jo tad tas ātri trūkstot.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

31607. Valgus nevajaga vīt gavēņa piektdienās, tad tie
berž kustoņiem vilnu nost. Gavēņu piektdienās
vītas pastalu auklas žņaudz kāju.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

31608. Virves vijot nav jālien viņām cauri, tad naktīs
krāc. /V. Alke, Jaungulbene./

31609. Vakarā nedrīkst valgus vai auklas braucīt. Kas to
dara, tas naktīs krāc, un krākšana ir velna
dziesma. /A. L.-Puškaitis./

31610. Senāk, kad vijuši valgu, neviena nelaiduši cauri,
jo ticējuši, ka tad vijējam vēders sāpēs.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

31611. Kad valgu vij, tad nedrīkst līst caur vijamā valga
apakšu, lai valgs netkūktu un mati nekristu laukā.
/A. Sausā, Tirza./

31612. Kas, iesākdams vīt, bez iepriekšēja nodoma novij
divas auklas jeb valgus vienā garumā, tas uz
priekšu vairs nevīs. /J. Jansons, Plāņi./

31613. Ragavu grieznes, vāģu streņģes un nesienu valgi
jāvij labās puses ar labo, un kreisās puses ar
kreiso roku, tad tie ilgi iztura.
/J. Rubenis, Ērgļi./

31614. Vecus spaiņu saišķus un ūdens kāšu valgus nedrīkst
zem kājām mest, bet tie jāsadedzina, jo citādi
pārkāpējam uzkrītot tāda caureja, ka ne dienu ne
nakti nebūšot miera. To sevišķi sludināja bērniem.
/D. L. f. 1888, 27. P. J. Raudavietis, Bērzaune./

31615. Kad atrodot uz ceļa valgu, tad vajagot to aiz
krāsns aizmest, jo tad visi circeņi izejot.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

II. Valgs sapnī.

31616. Ja sapnī redz valgu, diegu jeb garu audeklu, tad
būs tāls ceļš priekšā. /P. Š. Rīga./