VARAVĪKSNE.

31847. Sensenos laikos, kad Dievs tikai vēl nesen bijis
zemi radījis, par sauli valdnieks bijis Dievs, bet
lietus valdnieks atkal Velns... Bet Velns drīz
palicis pārgalvīgs, sūtījis lielas lietus gāzes...
Tas Dievam nepaticis... Dievs devis tik gaišus
saules starus, ka velnam acis apžilbušas, un
saules stari spiedušies cauri visiem lietus
mākoņiem un radījuši uz mākoņiem atspīdumu -
varavīksni. Velns tūlin atstājis savu amatu. Tik
dažreiz, lielam negaisam uznākot, tas ietinoties
melnā mākonī un skrienot pa zemi. Vēl šobaltdien
veci ļaudis sauc varavīksni par strīdus zīmi, un
viesulim pa lauku skrienot, teic, ka tas esot pats
nelabais. /Teikas par Dievu, 1929, 14 (18)./

31848. Dievam esot trīs varavīkšņu āmuri. Kad viņš
paceļot vienu āmuru, tad rādoties viena
varavīksne; kad paceļot divus āmurus, tad divi
varavīksnes. Pēc divām varavīksnēm Dievs paceļot
dažreiz vēl trešo mazāko āmuru, kur tad parādoties
trešā vājākā varavīksne.
/Teikas par Dievu, 1929, 13 (17).
M. Bērziņš, Umurga./

31849. Varavīksna ir tāda raiba govs, kas no zemes ūdeni
sūc un pēc tam atkal uzkāpj gaisā. Ja varavīksna
ir redzama, tad tā kaut kur sūc ūdeni no zemes.
/K. Bika, Gaujiena./

31850. Varavīksna ir tāds liels garš stobrs, kas velk
lietum ūdeni no zemes. /K. Juoņus, Pustiņa./

31851. Ja cilvēks pieejot pie tādas vietas, kur
varavīksne velk ūdeni augšā, tad viņa uzvelkot arī
to cilvēku gaisā. /P. Š., Rauna./

31852. Varavīksna dzerot ūdeni no jūras, ezeriem un upēm,
un no tā ūdens ceļoties lietus. /P. Š., Rauna./

31853. Kad ejot pie varavīksnes, tad tā uzvelkot augšā.
/J. Streņģis, Nīca./

31854. Varavīksne izvelkot ūdeni no zemes.
/J. Streņģis, Nīca./

31855. Varavīksna sūcot ūdeni no purviem, upēm un ezeriem
nākamam lietum. /H. Skujiņš, Smiltene./

31856. Kur varavīksnai gals zemē, tur viņa dzer ūdeni.
/E. Lācis, Tirza./

31857. Ārarīksne dzer ūdeni kā truba. Ja viens gals jūrā,
rauj ūden augšā. Ja zvejs ar valti, ar uzrauj
augšā. /A. Medne, Kuršu kāpas./

31858. Cit vis sak, ka ārarīkste raun ūden iekšā.
/A. Šlesere, Kuršu kāpas./

31859. Kad debesīs vairs nav ūdens ko līt, tad Dievs sūta
eņģeļus pēc ūdens pa varavīksni. /J. Šmits, Ķēči./

31860. Nav tiesa, ko ļaudis daudzina, ka varavīksne lietu
velkot augšā. /Latv. ļaužu draugs, 1834, 139./

31861. Ja pirmā varavīksne atspulgo ar zaļu krāsu, tad būs
raža uz kviešiem; bet ja atspulgo dzeltenā, tad
raža uz miežiem. /P. Ortmans, Nogale./

31862. Virsējais, tumšākais varavīksnas loks nozīmē veco
derību, apakšējais - jauno derību.
/K. Jansons. Plāņi./

31863. Ja varavīksne dzer upē, tad gaidāms lietus.
/M. Dindone, Vecpiebalga./

31864. Ja parādās pēc lietus varavīksne, tad lietus vairs
nelīs. /A. Mūrniece, Cēsīs./

31865. Ja varavīksne parādās, tad būs liels lietus.
/M. Alksnis, Skultes jūrmala./

31866. Ja vienā dienā redz varavīksni, tad otrā dienā
līs lietus. /L. Zvirbule, Jaunlaicene./

31867. Ja varavīksna ūdeni dzer , - bus lietus.
/Z. Lāce. Veclaicene./

31868. Ja lietus laikā varavīksne, tad lietus vēl līs.
/V. Johansone, Liepa./

31869. Ja ilgam lietam līstot parādās varavīksna, tad
to sauc par ūdens-velnu. /Langius./

31870. Ja varavīksne ceļas no rītiem uz vakariem - būs
sauss, ja no vakariem uz rītiem - būs lietus.
/E. Laime, Tirza./

31871. Ja varavīksne ir apaļā lokā, - būs lietus, ja
tikai gali - sauss laiks. /E. Laime, Tirza./

31872. Kad pēc lietus varvīksna parādās pie debesīm
augstāk kā saule un stiepjas no vienas apvārkšņa
malas līdz otrai, tad drīzumā sagaidāmi sausi
laiki. /E. Aizpurve, Lubāna./

31873. Ja redz varavīksni, tad būs lietus, jo viņa uzsūc
ūdeni. /M. Macpāne, Alsunga./

31874. Ja pie debesīm pēc lietus redzams varavīksnas
pusloks, tad lietus tik ātri nav gaidāms; ja redzams
viss loks, tad lietus tanī pašā vai nākošā
dienā līst. /86 g. v. M. Lūse, Rundāle./

31875. Ja varavīksna dzer ūdeni, tad vēl līs, t.i. ja
lietus laikā ir redzama varavīksna.
/A. Aizsils, Kalsnava./

31876. Ja vasaru redz baltu varavīksnu, tad pēc tam
pastāvēs jauks laiks. /K. Palteris, Nītaure./

31877. Varavīksne ar savu piedrokni velk ūdeni no zemes,
pēc kam tas līst atkal par lietu zemē.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

31878. Ja pēc garāka lietus vakarā redzama varavīksne,
tad būs jauks laiks. /M. Greize, Dole./

31879. Pavasarī, pirmo reizi ieraugot varavīksni, jāpaceļ
akmens un 3 reiz jāapgriež ap galvu. Pēc tad
jānoliek agrākā vietā, tad nesāpēs galva.
/E. Skreitāle, Vecpiebalga./

31880. Dardedze izdedzina gaisu uz sausiem laikiem.
/A. Skrūze, Saikava./

31881. Kas uz varavīksnu rāda ar pirkstu, tam nopūst
roka. /P. Š., Rauna. K. Jansons, Trikāta.
Z. Lancmanis, Lejasciems./

31882. Ne uz vienu debess spīdekli nedrīkst ar pirkstu
rādīt, tad pirksts nopūst.
/J. Jaunsudradiņš, Nereta./

31883. Uz varavīksnu nedrīkst ar pirkstu rādīt, jo tad
tas nopūst. /A. Podniece, Ogre./

31884. Uz varavīksni nedrīkst rādīt ar pirkstu, ja to
dara, pērkons nosper. /A. Šķēre, Skaistkalne./

31885. Uz varaveiksni nadreikst ar pierkstu ruodeit; jo
paruoda, nūkolst rūka. /L. Švandere, Mērdzene./

31886. Ja varavīksnei rāda ar pirkstu, - pirksts nopūst.
/J. A. Jansons, Valka./

31887. Ja varavīksnei ar pirkstu rāda, tad pirksts kļūst
nespēcīgs. /A. Užāne, Skujene./

31888. Nerādi ar pirkstu uz varavīksni, citādi saplaisās
ģīmja un rokas āda. /A. Brūvele un A. Suse, Ape./

31889. Kas varavīksnei rāda ar pirkstu, tas tiek uzrauts
augšā debesīs. /R. Bika, Gaujiena./

31890. Varavīksnai nevar ar pirkstu rādīt, tad uzrauj
augšā. /E. Lācis, Tirza./

31891. Nedrīkst paiet varavīksnes galā, jo pēdējā to
uzrauj debesīs. /J. Šmits, Ķēči./

31892. Ja uz varavīksni rāda ar pirkstu, tad tam, kas tā
dara, būs slikts rokraksts.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

31893. Varavīksnei nedrīkstot rādīt ar pirkstu, jo tad
rokas tirpstot. /A. Dragone, Palsmane./