VARDES.

I. Varde laimes zīlniece.
II. Vardes kurkšana.
III. Varde ražas zīlēšanā.
IV. Vardes sakars ar lopiem.
V. Vardes sakars ar ēšanu.
VI. Vardes sišana.
VII. Varde laika zīlēšanā.
VIII. Vardes sakars ar zivīm.
IX. Dažādi māņi.

I. Varde laimes zīlniece.

31642. Vardes ir Dieva aitas.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./

31643. Ja varde pārskrien pār ceļu, tad būšot laime.
/K. Jansone, Olaine./

31644. Cilvēks, kas vardi pavasarī redz pirmo reiz ūdens-
malā, būs to gadu laimīgs, bet kas redz sausā
vietā, - būs nelaimīgs. /J. Cinovskis, Snēpele./

31645. Kad naģe pārlec krustām ceļam, tad nelaimējas.
/K. Lielozols, Nīca./

31646. Ja ceļā satiek vardi, vai arī tā pārlec pār ceļu,
tad gaidāma nelaime. /P. Jaunzemis. Nīca./

31647. Gans nedrīkst sist vardi, jo tā ir viņa laime.
/J. A. Jansons. Olaine./

31648. Kad varde pārlec pār ceļu, tad nelaime.
/K. Lielozols. Nīca./

31649. Ja, ūdeni smeļot, no akas nejauši izsmeļas varde,
tad smēlāju sagaida kāds prieks.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

II. Vardes kurkšana.

31650. Kad pavasarā vardes agri kvakšķē jeb kurkšķe,
tad kokiem agri lapas izplaukst; bet kad vardes ilgi
kavējas kurkšķēt, tad arī lapas netaisās plaukt.
/Latv. Avīzes, 1868, 135./

III. Varde ražas zīlēšanā.

31651. Vardēm mutes esot sējamā laikā cieti, tāpēc ka
reiz tās lielījušās visu iesēto apēst.
/G. Pols. Vecgulbene./

31652. Sējamā laikā vardei esot mute cieti.
/P. Š. Rīga./

31653. Ja varžu nārstā ir labs laiks, tad arī rudzu ziedā
būs labs laiks (arī otrādi).
/V. Zvaigznīte, Zeltiņi./

31654. Kad zaļās vardes kurc, tad miežu sēja.
/E. Šneiders, Alūksne./

31655. Kad vardes gurdz, tad jāsēj kāposti.
/J. Skara. Jaunpiebalga./

31656. Miežu pļaujamā laikā vardei ir mute cieti, tādēļ
ka viņa sacījusi dievam, ka apēdīšot visu labību.
/K. Jansons, Plāņi./

31657. Ja pavasarī vardēm aizsalst bērni, tad rudenī
labība nosals. /L. Prūse, Vecpiebalga./

31658. Ja vardei pavasarī kurkuļi sasalst jeb nosalst,
tad rudenī labība nosals.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./

31659. Ja pavasarī daudz varžu, tad būs laba raža
zirņiem. /C, Ķelle, Jānišķi, Lietuva./

31660. Ja varde pavasarī uz sausas zemes ļoti augstu lec,
tad rudzi druvā sapūs un sakritīs.
/J. Celmainis, Nīca./

31661. Ja vardi pirmo reizi redz uz sausas zemes, tad būs
bada gads, bet ja redz ūdenī, tad būs bagāts gads.
/J. Celmanis, Nīca./

31662. Ja pavasarī pirmo reiz redz daudz varžu, tad tas
nozīmē bagātu rudeni. /K. Cobriks, Kroņa-Vircava./

31663. Kad pavasarī ir daudz varžu, tad gaidāms auglīgs
gada laiks. /I. Mennika, Ainaži./
31664. Ja pirmo reizi gadā vardes redz ūdenī, tad būs
labs gads, ja uz sauszemes, tad slikts.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

IV. Vardes sakars ar lopiem.

31665. Ja nosit vardi, tad sitējam nonīks kāds kustonis.
/L. Zvirbule, Jaunlaiciene./

31666. Kas vardes moka, tam govis nīkst.
/K. Jansons, Plāņi./

31667. Kad sievietes vardi pirmo reizi ierauga sausā zemē
tad govis to gadu no piena sausas; kad ūdenī, tad
pienīgas. /K. Šilings, 1832, g., Tirza./

31668. Kad vardi pavasarī pirmo reiz redz sausumā, tad
būs maz piena, ja slapjumā, tad daudz.
/J. Smalkais, Rūjiena. V Spandegs, Pociems.
K. Jansons, Plāņi./

31669. Ja pavasarī pirmo reiz redz vardi ūdenī, tad to
gadu govīm daudz piena, bet ja uz sausuma, tad maz
piena. /K. Corbiks, Līvbērze./

31670. Kad pavasarī pirmo vardi ierauga ūdenī, tad būs
piena vasara, ja to redz uz sausas zemes, tad
govis būs tukšas no piena. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

31671. Ja pirmo reiz vardi ierauga ūdenī, tad tai vasarā
daudz piena, ja uz sauszemes, - piena maz.
/T. Rigerte, Brunava./

31672. Kad vardi pavasarī redz pirmo reiz ūdenī, tad tai
gadā pulka piena; kad uz sausuma, tad maz.
/R. Bērziņš un J. Niedre, Džūkste./

31673. Ja pavasarī vardi pirmo reiz redz uz sausas zemes,
tad vasarā govis nedos piena. Ja vardi redz ūdenī,
tad piena būs pietiekoši.
/J. Širmanis, Vilzēni. J. A. Jansons./

31674. Ja pavasarī saimniece pirmo reizi ierauga vardi uz
sauszemes, tad govis dos maz piena; ja redz ūdenī,
- tad daudz. /J. A. Jansons, Piņķi./

31675. Kad vardi pirmo reizi ūdenī redzot, tad arī govis
labi dodot pienu, ja uz sauszemes, tad ne.
/A. Krūmiņa, Smiltene./

31676. Ja pavasarī pirmo reizi vardi redz ūdenī, tad tanī
gadā govs dod daudz piena, ja uz sauszemes, - tad
maz. [Sal. cielava.] /A. Bulēne, Rīga./
31677. Ja pavasarī pirmo vardi redz sausumā, tad vasaru
maz piena. /V. Johansone, Liepa./

31678. Kad vardi pirmo reiz ierauga uz sausuma, tad sausa
vasara un maz piena.
/J. Niedre, Džūkste. J. Treimans, Bērze./

31679. Ja pavasarī pirmo reiz vardi ierauga uz sauszemes,
tad govis vasarā maz piena dod, ja ūdenī - vasara
pienīga. /K. Biša, Rencēni./

31680. Kas vardes vajā, tam govis nīkuļo.
/J. Jansons, Plāņi./

31681. Kas vardes sit, tam aitas neizdodas.
/K. Jansons, Plāņi./

31682. Ja vardes sitot, tad aitas beidzoties.
/A. Brūvele un A. Suse, Ape./

31683. Nedrīkst vardes sist, jo tad ziemā aitas beidzas.
/A. Upmane, Jaungulbene./

31684. Aitas beidzas, ja moca vardes. /J. Šmits, Ķēči./

31685. Ja vardes sit, tad aitas nīkst.
/A. Salmāns, Balvi. V. Johansone, Liepa./

31686. Ja kāds vardi nositot, tad tam aitas beidzoties.
/O. Jaunozols, Jaungulbene./

31687. Vardi nedrīkst sist, tad aitas sprāgst.
/A. Ruska, Rauna./

31688. Ja nosit vardi, tad aitas nepadodas.
/E. Vīķele, Plāņi./

31689. Vardes un krupjus nedrīkst nogalināt, jo tad aitas
sprāgst. /V. Zvaigznīte, Zeltiņi./

31690. Vardes nevajaga sist, tad aitas neizdodas.
/L. Liepa, Dzērbene./

31691. Kas vardes moka un sit, tam jēri neizdodas.
/V. Slaidiņa, Drusti./

31692. Kas vardes sit, tam sprāgst jēri.
/A. L.-Puškaitis, Džūkste. J. Steglavs, Jelgava./

31693. Ja vardes sit, tad jēri beidzas.
/E. Lācis, Tirza./

31694. Kas vardes sit, tam sprāgst jēri.
/B. Daņilovs, Kacēni./

31695. Nevajagot pavisam varžu aiztikt, nedz sist, jo tad
pavasarī sprāgstot jēri. /B. Daņilovs, Kacēni./

31696. Ja vardi pārpļauj, tad jēri nepadodas.
/A. Pelēcis, Jaunpiebalga./

31697. Kad daudz varžu un čūsku, tad lopi daudz sprāgst.
/K. Jansons, Plāņi./

V. Vardes sakars ar ēšanu.

31698. Ja vardi pirmo reiz redz ūdenī, tad vasaru laba
ēšana; bet ja uz sausuma, tad slikta.
/K. Lielozols, Nīca./

31699. Ja redz vardi uz sausuma, tad būs jāēd sausa
maize. /M. Valts, Nīca./

31700. Kad pavasarī pirmo reizi redz naģi uz sausas
zemes, tad to gadu maize vairāk sausa jāēd; ja
naģi redz ūdenī, tad pavalgu arī dabū.
/K. Lielozols, Nīca./

31701. Ja vardi pirmo reizi ieraugot uz sauszemi, tad
esot visu gadu jāēdot sausa maize.
/K. Lielozols, Nīca./

VI. Vardes sišana.

31702. Ja bērni sit vardes, tad nomirs tēvs vai māte.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

31703. Ja moca vardi, māte mirst.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

31704. Tautā runā: "Ja vardi sit, tad mirst māte."
/V. Joāss, Lubāna./

31705. Nav brīv vardes sist, tad māte mirst. [Sal.
vabules.] /L. Kleinberga, Vecsaule./

31706. Vardes nevajagot sist; ja nositot tēviņu, tad tēvs
mirstot, ja mātīti, tad māte. /E. Līdeka, Lubāna./

31707. Kad vardi nosit, tad māte nomirs.
/K. Corbiks, Jelgava./

31708. Kad vardes sitot, tad māte mirstot.
/R. Bērziņš, Džūkste./

31709. Vardes nedrīkstot sist, jo tad vēlot saviem
vecākiem ļaunu. /E. Aizpurve, Lubāna./

31710. Ja bērni sit vardes, tad vecākiem būs sirdssāpes.
/L. Reiteris, Lubāna./

31711. Vardes nedrīkst sist, jo pēc nāves viņā saulē
visas nosistās būs jāapēd. /A. Salmāns, Balvi./

31712. Kas vardes sit, tam bērēs nav labs laiks.
/V. Līce, Līgatne./

31713. Kas vardes sit, tam māte mirs.
/V. Līce, Līgatne./

31714. Ja vardes moca, tad māte ātri mirst.
/M. Zariņa, Ogresgals./

31715. Ja sit vardes, tad nomirs vecāki vai citi
radinieki. /L. Rone, Ikšķile./

31716. Vardes neesot jāsit; ja nositot tēviņu, tad tēvs
mirstot, ja mātīti, tad māte.
/A. Aizsils, Lubāna./

31717. Vardes nav jāsit, tad vecāki nomirst.
/R. Kalniņš, Lubāna./

31718. Ja moka vardes, tad kāds no radiniekiem mirs.
/J. Gulbis, Aizkraukle./

31719. Bērniem nav brīv vardi nosist, jo tad viņi kļūs
bāreņi. /V. Dzilna, Rembate./

31720. Ja liels cilvēks moca vardi, tad nakti lietuvēns
nomoca kādu šī cilvēka kustoni.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

VII. Varde laika zīlēšanā.

31721. Kad pavasarī pirmo reizi redz vardi uz sausas
zemes, tad vasara ir sausa; ja to redz ūdenī, tad
ir slapja. /A. Salmāns, Balvi./

31722. Ja vardi pirmo reiz pavasarī uz sausuma redz, tad
būs sausa vasara. /H. Siliņa, Dobele./

31723. Pavasarī ja pirmo reizi vardi redz uz sausas
zemes, tad būs sausa vasara, ja ūdenī, tad slapja.
/A. Skuja, Vestiena./

31724. Ja pavasarī pirmo vardi ierauga sausā vietā, tad
vasara būs sausa; ja slapjā - slapja.
/J. A. Jansons./

31725. Kad vardes stipri kurc, būs lietus.
/S. Gūberts, 1688. P. Š., Rauna./

31726. Ja pavasarī vardes mārkos gar malām kurc, tad
slapja vasara, ja vidū, tad sausa.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

31727. Ja vardes nērš gurcekļus ūdens vidū, tad sausa
vasara; ja malā, tad būs slapja vasara.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

31728. Ja vardes kurkuļus dziļā ūdenī laiž, tad būs sauss
pavasaris, ja seklā, - tad slapjš.
/A. Užāne, Skujene./

31729. Ja vardes nāk uz sausumu, tad sagaidāms lietus.
/J. Vīksne, Lubāna./

31730. Ja vardes kurc, tad būs lietus.
/A. Podniece, Lubāna./

31731. Kad vardes kurc - gaidāms lietus.
/V. Baltais, Lubāna./

31732. Ja vardes nērš dziļumos, tad būs sausa vasara, ja
sēkļos, tad slapja. /L. Reiteris, Lubāna./

31733. Ja vardes kurkst dziļos ūdeņos, būs sausa vasara,
ja seklos - slapja. /V. Hāzena, Nītaure./

31734. Ja vardes stipri vakaros kurkst, tad gaidāms
lietus. /E. Līdeka, Lubāna./

31735. Ja pavasarī vardi pirmo reiz ierauga uz sauszemes,
tad sausa vasara, ja ūdenī - lietaina.
/K. Biša, Rencēni./

31736. Ja pavasaros daudz varžu, tad būs jauka vasara.
/K. Corbiks, Jelgava./

31737. Ja vardes pavasarī daudz pa ūdeni dzīvo, tad būs
lietaina vasara. /V. Saulīte, Ādaži./

31738. Ja vardes ir melnas, tad būs lietus; ja baltas,
tad nebūs. /A. Freijs, Talsi./

31739. Ja melnas vardes redz lecam, gaidāms lietus.
/J. Ķikuts, Nīca./

31740. Kad vardes kvārkšt, tad būs jauks laiks.
/I. Stirna, Skrunda./

31741. Ja vardes daudz sāk lēkt no paslēptuvēm ārā, tad
lietus gaidāms. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

31742. Ja vardes saulainā laikā atstāj āboliņa lauku, tad
gaidāms jauks laiks. /Brīvā Zeme, 1932, 213./

31743. Ja vardes savus kurkuļus kurc dziļos ūdeņos, tad
būs sausa vasara, bet ja seklos ūdeņos, tad būs
slapja vasara. /J. Banazis, Nīca./

31744. Ja vardes siena laikā rāpjas sienā, tad gaidāms
lietus. /V. Saulīte, Mālpils./

31745. Ja vasarā redz gaišu vardi, tad diena jauka, ja
tumšu - lietus līs. /F. Heidene, Talsi./

31746. Ja pavasarī ierauga vardi pirmo reiz tumšā krāsā,
tad slapja vasara, bet ja gaišā krāsā, tad sausa
vasara. /R. Vucene, Lubāna./

31747. Ja vardes ir melnā krāsā, tad būs lietus.
/J. Krastiņš, Irlava./

31748. Ja vardes ir gaišā krāsā, tad būs jauks laiks.
/J. Krastiņš, Irlava./

31749. Ja naģes paliek melnas, būs lietus.
/A. Korsaks, Ezere./

31750. Kad lietus līst un redz tumšu vardi, tad būs
stiprāks lietus. /K. Lielozols, Nīca./

31751. Ja vardes melnas lec, tad lietus gaidāms.
/H. Siliņa, Dobele./

31752. Ja redz pirmo reizi pavasarī vardi uz sauszemes,
tad vasara būs sausa. /L. Neimane, Salaspils./

31753. Ja vardes kvarkš stipri, tad būs jauks laiks.
/M. Greize, Dole./

31754. Ja pavasarī daudz vardes kurkst, tad ir jauks
siena laiks. /R. Eglentāle, Reņģe./

31755. Ja vardes lēkā pa ceļu, tad būs lietus.
/L. Pogule, Gatarta./

31756. Ja vardes paliek melnas, tad būs lietus.
/R. Vucene, Lubāna./

31757. Ja pavasarī vardes kurc dziļi, tad gaidāma sausa,
ja sekli, tad mitra vasara. /A. Āboliņš, Alūksne./

31758. Uz sausu laiku vardes gaišas, bet uz slapju
tumšas. /K. Preiss, Vecgulbene./

31759. Ja vardes nāk no dīķa uz krastu, tad gaidāms silts
laiks. /A. Šulcs, Rīga./

31760. Ja vardi pirmo reiz ierauga ūdenī, tad slapja
vasara, ja uz sausas zemes, tad - sausa.
/T. Rigerte, Brunava./

31761. Uz lietu vardes lēkā pa ceļu.
/A. Aizsils, Zilupe./

31762. Ja vasarā stipri vardes kurc, tad sagaidāms
lietus. /V. Alke, Jaungulbene./

31763. Kad vardes sāk kurkt dīķa vidū, tad vēlu nāk
vasara; bet ja viņas kurc malā, tad vasara nāks
ātri. /E. Zommere, Rauna./

31764. Ja redz melnas vardes, tad ir gaidāms pastāvīgi
lietains laiks. /J. Cinovskis, Snēpele./

31765. Kad varde uz sauszemes, būs sausa vasara.
/A. Veiss, Penkule./

31766. Kad vardes uzturas tikai ūdenī, būs slapja vasara.
/A. Veiss, Penkule./

31767. Kad vardes vakarā stipri trokšņo, tad gaidāms
jauks laiks. /M. Sikle, Nīca./

31768. Vardes nekad priekš pērkona nekurc.
/E. Laime, Tirza./

31769. Ja pavasaros vardes vairāk kurc uz sauszemes, tad
slapja vasara, ja ūdenī, tad sausa.
/M. Priedīte, Meirāni./

31770. Kad vardes kurc vasarā, tad gaidāms lietus.
/R. Kalniņš, Lubāna./

31771. Ja vardes dodas uz dīķiem, - sagaidāms labs laiks.
/M. Rulle, Lubāna./

31772. Ja vardes nāk ārā no ūdens, tad sagaidāms lietus.
/A. Aizsils, Lubāna./

31773. Kad vardes nērš dziļumā, tad sausa vasara būs; ja
seklumā - tad lietaina. /A. Vilciņš, Līgatne./

31774. Ja vardes kurc, būs trešā dienā lietus.
/M. Ranne, Lubāna./

31775. Ja vardes vakaros kurkst, tad būs lietus.
/L. Bulīts, Krape./

31776. Ja vakarā redz daudz varžu, tad gaidāms lietus.
/J. Avotiņš, Vestiena./

31777. Kad vardes melnā krāsā, tad gaidāms lietus, bet
kad brūnā, tad jauks laiks.
/E. Šneiders, Alūksne./

31778. Kad vardes kurkst, sagaidāms lietus.
/T. Ķenga, Jelgava./

31779. Ja vardes vakarā daudz lēkā apkārt, tad būs
lietus. /A. Pidriks, Sauka./

31780. Ja vardi redz sniegā, tad būs karsta vasara.
/A. Zālīte, Bērzpils./

31781. Kad vakarā vardes ķērc, tad rītā būs jauks laiks.
/K. Corbiks, Jelgava./

31782. Juo varde lāc pretim, byus leits, juo prūjam -
saule. /A. Borozinska, Barkava./

31783. Ja vardes kurc, tad līs lietus.
/L. Saliņa, Lubāna./

31784. Ja vardēm vēdera apakšas ir gaišas, tad būs
ilgstošs lietus, bet ja tumšas, tad ilgāku laiku
pastāvēs sauss laiks.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

31785. Ja vasarā redz vairākas gaišas vardes, būs labs
laiks. /L. Reiteris, Lubāna./
31786. Kad vardes baltas, tad slapja vasara.
/K. Lielozols, Nīca./

31787. Daudz naģu ir uz sausu vasaru.
/K. Lielozols, Nīca./

31788. Naģes raibas uz lietu, bet baltas uz labu laiku.
/K. Lielozols, Nīca./

31789. Uz lietu paliek melnas vardes.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

31790. Ja vasarā redz vairākas tumšas vardes, tad būs
lietus. /L. Reiteris, Lubāna./

VIII. Vardes sakars ar zivīm.

31791. Kad vardes pavasarī sāk kurkt, tad jāliek upēs
zivīm murdi. /A. Bauers, Ranka./

31792. No tās dienas, kad redz pirmo vardi, pēc deviņi
dieni būs reņģes jūrā. /K. Jansons, Plāņi./

31793. Kad vardes sāk stipri kurkstēt, tad gaidāma bagāta
zveja. /M. Alksnis, Skultes jūrmala./

31794. Ja pavasarī vardes stipri kurkst, tad jūrā daudz
reņģu. /V. Johansone, Liepa./

31795. Ja vardes dzied, tad reņģes jūrā.
/A. Rode, Meņģele./

IX. Dažādi māņi.

31796. Kad pavasarī vardi pirmo reiz redz uz sausas
zemes, tad to gadu sāpēs acis.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

31797. Ja vardi pirmo reizi pavasarī redz uz ūdens, tad
daudz tanī gadā jāraud, ja uz sauszemes - tad maz
jāraud. /E. Aizpurve, Lubāna./

31798. Ja pavasarī bērni vardi pirmo reiz redz ūdenī, tad
kājas skrēdās (sprēgās, āda saplaisās), ja uz
sauszemes, - tad neskrēdās.
/J. A. Jansons, Jaunpiebalga./

31799. Ja pirmo reiz pavasarī vardi ierauga ūdenī, tad
kājas skrēdās. /V. Grīnbergs, Jaunpiebalga./

31800. Ja pavasarī pirmo reiz vardi redz ūdenī, tad to
gadu kājas sūt. /K. Atgāzis, Nītaure./
31801. Ja pavasarī pirmo vardi ierauga ūdenī, tad vasarā
sūt kājas. /M. Igaune, Galgauska./

31802. Ja pavasarī pirmo reiz vardi redz sausumā, tad
vasaru kājas nesutīs, bet ja redz ūdenī, tad
sutīs. /O. Biteniece, Ogresgals./

31803. Ja vardi pirmo reizi pavasarī redz ūdenī, tad tanī
vasarā nesutīs kājas. /A. Zālīte, Bērzpils./

31804. Ja pavasarī pirmo reiz vardi redz uz sauszemes,
tad vasarā nesūt kājas. /L. Rone, Ikšķile./

31805. Ja pavasarī pirmo reizi vardi ierauga uz sniega,
tad to gadu kājas nesprēgā.
/K. Palteris, Nītaure./

31806. Noķer vardi un uzsviež uz skruzdu pūžņa. Skruzdes
ātri nokož vardi un apēd visu gaļu, tā kā kauli
vien paliek. Starp šiem atrodas divi kauli, kuriem
īpaša spēja: viens ir kā ķeksītis, otrs kā
kruķītis. Ja nu puisis grib kādas meitas mīlestību
iegūt, tad viņam darbs tikai pieskarties meitai ar
ķeksīti, viņa tam tūlīt sāk pakaļ iet. Kad viņš
ar meitu apnicis, tad viņš pieduras tai ar kruķīti
un meita tūlīt atstājas. [Sal. kaķis, sikspārnis,
ieēdināšana.] /R. Kalniņš, Zaļāmuiža./

31807. Lai sev pievilktu patīkamo cilvēku, tad jāaiznes
dzīva varde uz skudru pūzni. Pēc tam jāpaņem
attiecīgs kauliņš, kuru rokā turot, pie
sasveicināšanās pieskar puiša rokai, tad puisis kā
siet piesienas. [Sal. sikspārnis.]
/M. Poriete, Lubāna./

31808. Lielā piektdienā jāuzmeklē viens varžu pāris un
jāaiznes uz skudru pūli, bet nesot nedrīkst
atpakaļ skatīties, lai gan būšot liels troksnis,
itin kā tur suņi rietu. Otrā dienā no varžu
kauliem būšot redzams tik viens kāsītis un viens
ķeksītis. Ar to kāsīti varot patīkamu cilvēku
pievilkt un ar ķeksīti nepatīkamu atgrūst.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

31809. Pavasarī, kad vardes nāstrojot, vajagot noķert
divas kopā saķērušās vardes un iesviest skudru
pūlī. Kad vardes gaļu no kauliem skudres noēdušas,
tad no tiem izņemot no vienas spīļa un no otras
ķekša kauliņus. Ja ar šiem kauliņiem meitai
piebakstot, tad tā pati tūlin pakaļ skrejot.
/K. Skujiņš, Valmiera./

31810. Varžu nārsta laikā jāsaķer div saķērušās vardes
un par muguru jāiesviež skudru pūlī. Pēc trim
dienām varžu kaulos atradīs div kāsīšus: ar vienu
no tiem var otra cilvēka mīlestību iegūt, ar otru
atkal atbaidīt. /P. Zēvalds, Birzgale./

31811. Ja varžu nārstā izbāž kniepadatu starp saķērušos
varžu pāri un ar šādu kniepadatu puisis paslepeni
iedur meitas drēbē, tad tā citu vairs nemīlē.
/J. Rubenis, Ērgļi./

31812. Pavasarī, kad vardes pārojas, jānoķer pāris,
jāizver cauri diegs, tad šis diegs jāiever kādam
puisim svārku oderē; šis puisis tad skriešot
pakaļ. /O. Darbiņš, Birži./

31813. Ja kādu ciešu pāri grib izšķirt, tad jāņem varde
un adata, jāliek katlā un jāvāra, tad jāizdur
adata vardei cauri un ar šādu adatu iedurot puiša
drēbēs, tad tas atstās mīlēto meitu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

31814. Meitām varžu nārsta laikā divām vardēm adata ar
vedienu jāizdur, kurš jāiešūn tā puiša drēbēs,
kuru tās grib dabūt par vīru.
/K. Jansons, Plāņi./

31815. Ja varžu nārstā iztaisot koka adatu, ar šo
izvelkot diegu caur divām vardēm un šo pavedienu
uzmetot kādai personai, tad tā mīlot bez gala.
/J. Bitaks, Litene./

31816. Ja redz divas vardes kaujoties, tad tās jāizšķir
ar stibiņu; stibiņa noderēs kā talismans pie
tiesas, jo tad visas prāvas varēs vinnēt.
/J. A. Jansons, Olaine./

31817. Vardes kurkuļos vajagot mazgāties, tad balts esot
un nenodegot. [Sk. kaupiņš.]
/E. Ābole, Vijciems./

31818. Pavasarī vajaga mazgāties varžu kurkuļos, tad visu
vasaru nenodeg. /L. Ērģelniece, Zasulauks./

31819. Pavasarā leidz dzaguzes kyukuošonai ar kūrcakļim
juonūmozgoj mute, tad vosor nū saules nanūceps.
/T. Beča, Preiļi./

31820. Uz čūskas koduma jāuzliek varde, tad vardes āda
uzsūc ģifti. /P. Š., Rauna./

31821. Vēžošanai ķerot vardes, tās nedrīkst saukt par
vardēm, bet par putniņiem, tad ķeras ļoti daudz
vēžu. /V. Krieviņš, Daugmale./