VĀRĪŠANA.

32012. Vecos laikos viena sieva vārījusi ēdienu, tur
pienācis viens vecs vecītis, kas bijis Dievs, un
lūdzis atļaut viņam sasildīties. Kamēr sieva izgā-
jusi, tikmēr Dievs licis pacelties ēdienam līdz
pašām katliņa malām. Kad sieva atnākusi, tad dus-
mās teikusi: "Ko tas nabags te pielējis?" Dievs nu
saskaities un licis atkal ēdienam nokrist līdz
vecai vietai. Tādēļ ēdiens vēl tagad vārot no sā-
kuma ceļas, bet vēlāku atkal nokrīt.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

32013. Kad jauna meita, ēdienu vārot, pa drusku grib
baudīt, tad lai nesmeļot no tās vietas, kur vārās,
citādi ar vīru nesaticīgi dzīvošot.
/K. Šilings, 1832.g., Tirza./

32014. Kad viens ēdienu apjauc un cits sāli pieber, tad
būšot naids. Kad viens sāli iebēris ēdiena vārī-
šanai un otrs maisa, tad šim saka: "Vai tu gribi
manus radus izjaukt?"
/K. Šilings, 1832.g., Tirza./

32015. Kad vārī ēdienu un mutulis šauj pa vidu, tad saka:
"Pa vidiņu vien, pa vidiņu vien, būs viesis pie
ēšanas." /O. Darbiņš, Birži./

Vārīšana sapnī.

32016. Kad sapnī vāra ūdeni, tēju, kafiju, tad būs
lietus. /K. Pavasare, Valmiera./