VASARAS SVĒTKI.

31909. Trīs ceturtdienas priekš Vasaras svētkiem (?)
nevajaga nekādu lauku darbu strādāt, citādi krusa
nosit labību. [Sal. Debesbraukšanas diena.]
/I. Indāns, Gārsene./

31910. Vasaras svētkos ļaudis ripojās.
/M. Navenickis, Zasa./

31911. Vasaras svētku naktī sanāk vienas biedrības jeb
viena ciema saimnieki, kuriem ir kopu ganība, ar
visiem saviem vīriešiem kopā pieguļā, vedot līdz
visus zirgus. Viņi nes kulēs līdz arī alu,
brandavīnu, gaļu, olas, sieru, pienu un citas
ēdamas lietas. Visus zirgus sadzen kopā un tad
saimnieki ņem uguns pagali rokā un skrien ap
zirgiem, nesdami kules, kur tās ēdamās lietas. Ap
zirgiem apskrējuši, sāk vārīt pantogu. Tad izdur
ar mietu ugunskurā caurumu, ieliek tur Pieguļas
mātei vienu olu un pēc tam arī drusku no citām
ēdamām lietām. Kad tas izdarīts, tad sakur tur
lielu uguni virsū. Tad tik sāk ēst paši
pieguļnieki. Nākošā rītā uzsilda atkal pantoga
atliekas, bet tās ēd tikai bez maizes. Tas sargā
zirgus no slimībām, vilkiem un citām nelaimēm.
Kurš saimnieks to nedara, tam neklājas ar zirgiem
labi. /A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./

31912. Vasaras svētku naktī dzen zirgus pieguļā uz kopu
ganību. Tur izmeklē vietu ugunskuram, skrien ap to
apkārt ar maizes kulēm un ugunīm un tad iedur tur
ar mietu caurumu, kur nu ieliek Pieguļas mātei
vispirms vienu olu, tad ielej alu, brandvīnu un
pienu, liek arī sieru, gaļu, taukus un pantogu. Tad
uzkur tai vietā uguni un sāk paši ēst un dzert.
Pantogs tiek ēsts tikai bez maizes. Kas vakarā
paliek pāri, to apēd rītā. Tādā kārtā zirgi tiekot
sargāti no vilkiem un slimībām. Kas šai pieguļā
neņem dalību, tam klājas ar zirgiem slikti. [Sal.
Jāņa diena.] /A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./

31913. Tie senāk katoļiem bijuši lieli svētki, kurus
svētījuši trīs dienas. Vasaras svētku naktī burvji
un raganas staigājuši apkārt. Tāpēc Vasaras svētku
rītā govis nedzinuši ganos, jo bez rasas apburtā
zāle vairs nebijusi kaitīga. Vasaras svētkos
pušķojuši istabas ar bērziem un kalmēm. Gani
pušķojuši govis, par ko saimnieces tiem devušas
sieru. /B. Eriņa, Latgale./

31914. Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi
sprāgstot. /E. Bokura, Vecauce./

31915. Vasarsvētkos jāiet baznīcā, tad esot svētība.
/E. Bokura, Vecauce./

31916. Vasaras svētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties,
kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un
nenāktu miegs. [Sal. pavasara Māra, Zaļā
ceturtdiena.] /E. Krēģere, Vandzene./

31917. Vasaras svētkos priekš saules lēkšanas vajaga
aiziet uz avotu nomazgāt avota ūdenī muti un tad
iemest sudraba jeb vara naudu. Uz māju ejot
nedrīkst atpakaļ skatīties. Tikko nonāk mājā,
jāliekas gulēt. Sapnī redzēs, kas to naudu no
avota izņems; tas arī licēju apprecēs.
/A. Smilga, Gaiķi./

31918. Sekminēs (Vasars svētki) parnes berzus, izpuškuo
istabas. /A. Medne, Kuršu kāpas./
31919. Kas Vasaras svētku meijas velk gar zemi, tad dabon
kašķi. /J. Treimans, Bērze./

31920. Ja priekš Vasaras svētkiem, kamēr vēl bērzu sulas
nav nestas baznīcā, peras pirtī ar jaunām peramām
slotām, tad dabū kašķi.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

31921. Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad
siens nepelē. /A. Šķēre, Skaistkalne./

31922. Vasarsvētkos baznīca izpušķota bērziņiem. Nocērt
kādu zaru no tiem un noliek siena šķūnī, tad peles
negrauzīs sienu. /M. Auziņa, Zemīte./

31923. Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs
auglīga vasara. /A. Kuikulītis, Augstroze./