VĀTIS.

32246. Vāts sadzīst, ja suns to nolaiza.
/P. Š., Rauna un Rīga./

32247. Kad otram cilvēkam redz kādu vāti, tad vajaga
nospļauties, lai vāts pašam nepieliptu, slimajam
tā pārietu. /F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 195./

32248. Ka cylvākam sazataisējas nateira mutja ar vysaidim
vuocim, tod kū jam vajag darēt? Navajag nikaidu
ļekarstu, vyspyrmuok laijis nūjīt uz mežu, dabuoj
ti skaistu egleiti, nūgrīž nu tuos egleitis zareņi
un ar tū zareņi lai apvoduoj treis reizis tū
nateirumu, kur jam ir uz mutis, lai treis reizis
nūspļaun un tū zareņi lai atpakaļ pīsīn uz tuos
vītys, kur tys zarenč auga. Tai niu, kam puorītu,
lai narunuoj. Par div treis dīnys jam mutja byus
teira un jis byus vasals. /V. Podis, Rēzekne./

32249. Vātis no galvas varot izdzīt, kad tās apsmērējot
ar saldu sviestu un kreimu.
/R. Bērziņš, Annenieki./

32250. Pret vātīm der nesālīts sviests. /Etn. 1894, IV./

32251. Slapjas vātis jāsmērē ar svaigu sviestu.
/A. Aizsils, Lubāna./

32252. Vātīm galvā sajauc cūku taukus ar šaujamo pulveri.
/L. Ozole, Sērpils./

32253. Galvas vātis nodzen, kad tās smērē ar sagrūstām
zaļām kaņepēm. /Etn. 1894, IV, Ērgļi./

32254. Kad bērnam kraupaina (vātaina) galva, nocērp visus
matus un apliek galvu ar maizes mīklu. Kad izrūgu-
si, jem nost un liek mīkstu piķi virsū, kuru nost
ņemot raunas līdz matu saknes un vātis. Kas vēl
paliekas pāri, jemas raut un kasīt ar nazi. Beigās
apsmērē ar saldu sviestu, lai ātrāki sadzīst.
/K. Daks, Lielsatiķi./

32255. [Kad vātis galvā], savāra tabaku ar cūkas taukiem
jeb saldu sviestu un smērē. Kad ir nelabās vātis,
liek virsū piķi; kad piķis nojemts un atlikušie
sari ar nazi izlasīti, liek virsū maizes raugu
(mīklu). Smērē arī ar saldu sviestu un izmazgā ar
ziepēm vecā sārmā. /Ķilevica, Saldus./

32256. Nelabās vātis kasa ārā ar nazi un liek mīklu
virsū; to dara vairāk reizu, kamēr izzūd.
/Ūdre, Tetele./