VEDĒJS.

32327. Par vedējtēvu jābūt kādam no brūtgāna radiem, lai
vīrs pār sievu valda. /K. Jansons, Plāņi./

32328. Vedējos braukuši kāzu priekšvakarā. Vedējiem
aizlikuši vārtos kārti priekšā un tad nelaiduši
iekšā, prasīdami "pases". Tad bijis jādod šņabis
ar kukuli. Mājas ļaudis lūkojuši arī kukuļu nastu
nozagt, ja vedēji to atstājuši ratos jeb kamanās.
Ja tas izdevies, tad braucējus izsmējuši un lēti
nelaiduši iekšā. Pa vārtiem iekšā tikušos
nelaiduši atkal pa durvīm istabā. Kad beidzot
tikuši istabā, tad vedēji meklējuši brūtes tēvu,
lai tam nodotu "pasi." Tad veduši klāt dažādus
citus večus un tikai beigās pašu īsteno. Tāpat
darījuši, kad vedēji prasījuši brūtes mātes, pašas
brūtes, brūtes brāļu u. t. t. Vedējiem aizbraucot,
zirgus appušķojuši ar prievītiem un jostām.
Vedējus veltījusi brūte ar cimdiem, un brūtgānam
brūte devusi nastiņā saliktus kreklus, cimdus,
mutslaučus, zeķes u. t. pr. Vedējiem braukuši līdz
no brūtes gala daži puiši un meitas, kas turpat
arī palikuši. /P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./