VĒDERA SĀPES.

32598. Kad vēders sāpot, tad vajagot ēst pelējušu maizi.
/R. Bērziņš, Annenieki./

32599. Kad vēders sāp, tad jāņem apaļa maizes garoza,
tanī jāieliek degoša svecīte un virsū jāuzliek
glāze. Kad nu visu to uzliek uz slimā vēdera , tad
sāpes drīzi pāriet. /R. Šmits, Kalnamuiža./

32600. Vēdera sāpes pariet, ja nokasa un apēd to maizi,
kas pielipusi pie naža, maizi griežot.
/A.Salmāns, Balvi./

32601. Vasaru vajaga sagriezt sarkanā āboliņa ziedus un
celtākas [ ceļmallapas ] vālītes, tad tās kopā
vajaga sažāvēt un ziemu, kad sāp iekšas, savārīt un
dzert. /M. Ķaupelis, Nīca./

32602. Ja vēders sāp, tad vajaga atgulties uz muguras un
uzlikt akmeni uz vēdera, tad vēders vairs nesāp.
/J. Banazis, Nīca./

32603. Vēdera pamašas ārstēja, dzerot sālīgu ūdeni un
sažņaudzot vēderu ar jostu. /M. Navenickis, Zasa./

32604. Kad vēders sāp, tad sagrūž piparus, savāra vērme-
les un iedzer, pie kam saka: "Par trīs dieniņām
vesels !" /K. Lielozols, Nīca./

32605. Kad vēders sāp, tad vajagot paņemt priedes mizu,
sagraizīt maziņās drusciņās, iebērt ūdens glāzē
un izdzert; tad vēders nesāpēšot.
/M. Sapats, Nīca./

32606. Kad zāles nekādas nav klāt un kad sāp vēders, tad
vajagot savilkt ar jostu vēderu cieti un tupēt, tad
sāpes pāriet. /M. Sapats, Nīca./

32607. Kad sāpot vēders, tad vajagot dzert vērmeles.
/J. Streņģis, Nīca./

32608. Ja sāp vēders un iet cauri, tad vajaga savārīt un
dzert kalveņu saknes. /J. Atteka, Nīca./

32609. Melnenes ēd pie māgas kaitēm. /L. Ozole, Sērpils./

32610. Savārītus melnalkšņa pumpurus dzer pret vēdera
graizēm. /Etn. 1891.g, 160. I. p. Rīgas apkārtne./

32611. Pie slimas māgas lieto vērmeļu tēju.
/L. Ozole, Sērpils./

32612. Ja cilvēkam trūkst ēstgribas un māga nestrādā
kārtīgi, tad ilgāku laiku jādzer tukšā dūšā vēr-
meļu tēja. /E. Vēvere, Ļaudona./

32613. Ja ir lielas vēdersāpes, tad jāsadzeras vērmeļu
tēja. /E. Barbaka, Rīga./

32614. Kad vēders sāp, tad jāvāra bērza mizas tējā, un
tad tā jādzer ar vērmelēm kopā jaukta.
/K. Bika, Gaujiena./

32615. Pret vēdera graizēm salasa pavasarī rudzuzāli, sa-
kaltē, saberž un dod iekšā ar alu.
/Gelehrte Beytrāge zu den Rigischen Anzeigen,
1764, V, 40. J. Harders./

32616. Pavasarī salasa rudzu zāli, sakaltē, saberž un
iedod slimniekam ar alu pret vēdera graizēm.
/Gelehrte Beytrāge, 1764, Riga./

32617. Ceļmalu ziedu tēju lieto vēdera graizēm.
/E. Vēvere, Ļaudona./

32618. Pret aizspundēšanu derot pienenes. /M. K. Sauka./

32619. Ja slimajam ir cietas iekšas, tad jādod tam pēter-
sīļu novārījums, lai paliktu vesels.
/H. Skujiņš, Smiltene./

32620. Kad iekšas cieti, tad vajaga savārīt malno ālaviju
un iedzert. /M. Ķaupelis, Nīca./

32621. Kad iekšas cieti, tad vajaga dzert liepu ziedu
tēju. /M. Ķaupelis, Nīca./

32622. Bišu krēsliņi noder vēdera graizēm. Bišu krēsliņi
jāsažāvē ar visiem nogatavojušiem augļiem. Kad
jau krietni sažuvuši, aplej ar karstu ūdeni un
krietni sadzeras. /A. Šķila, Nīca./

32623. Brandvīnā iemērkti peļu sūdi esot derīgi pret
vēdera slimībām. /R. Bērziņš, Annenieki./

32624. Par slotas kātu un ūdeņa nesamiem kāšiem nedrīkst
kāpt pāri un caur valgu, kuru vij, nedrīkst līst
cauri, lai vēders nesāp. /A. Žeibe./

32625. Kad vēderā ir žņaudzējs, tad vajagot trīs reizes
līst caur sakām un vēders tūlīt paliekot vesels.
/J. Avots, Sece./

32626. Kad vēders sāp, tad jāliek karsti ķieģeļi, lupatā
ietīti, uz vēdera, cik karstus vien var izturēt.
/K. Bika, Gaujiena./

32627. Jāberzē slims vēders ar ledu jeb ar sniegu un
atkal vasarā ar aukstu ūdeni. /K. Bika, Gaujiena./

32628. Cilvēkam iekšu sāpēs doti zemē dabūta zirga
pinekla mezgla pelni. /K. Jansons, Gatarta./

32629. Pret vēdera sāpiem vajaga ēst ogli un rīt pelnus.
/K. Bika, Gaujiena./

32630. Kam māga pieglumējusi, tam Gaujas sēris jāēd.
/K. Jansons, Vijciems./

32631. Vēdara graizēs bērniem dod pulverī upes melno
gliemežu čaulu ārpusi. /K. Jansons, Plāņi./

32632. Vēdera sāpes aizdzen, kad ēd taukšķētus zirņus jeb
stipri saceptu liesu gaļu. /J. Rubenis, Ērgļi./

32633. Kad sausā laikā sienu pļauj, tad uz izkapts sakrā-
jas bieza kārta dažādu stādu sula un ziedi, tos
vajaga nokasīt un iebērt stiprā brandvīnā un tad,
kad vēders sāp, iedzert pa mazai glāzītei. Var
iedzert arī pīpja zupu un sviesta sālījumu.
/K. Saržants, Blīdiene./

32634. Kad vēders sāp, tad jādzer stipri sālīts ūdens.
/Etn. 1894, IV./

32635. Pret cietām iekšām der kumelīšu tēja ar sviestu,
skaidra eļļa, medus un medus ar siltu ūdeni.
/K. Miļnus, Žeime./

32636. Ja vēders uzpūsts, tad tas jāapsien trīs kārtām ar
sarkanu dzīparu. Dzīpars pēc tam jāaiznes un jāpa-
kar kādā ceļmalas kokā. /A. Bērziņa, Aloja./

32637. Ja vēders uzpūsts, tad tas pēc saules noiešanas
jāapspaida ar trim zirņiem, kas jāaiznes un jāno-
liek kādā krustceļā. /A. Bērziņa, Aloja./

32638. Pret vēdera sāpēm noder kvēpi ar ūdeni un oglēm.
/A. Bērziņa, Aloja./

32639. Kad bērns paliek ar vēderu slims, tad to noliek
zemē, apstiepj pakulu jeģi apkārt un aizdedzina.
Otrs nu prasa deviņas reizes: "Ko tu dedzini?" De-
dzinātājs atbild: "Suņkāsi." Otrs atkal piebilst:
Dedzini, kā vari sadedzināt!" To atkārto trejos
piektvakaros.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

32640. Ja sāp vēders, tad vajag pārgulties šķērsām pār
ceļu, tad pāriet. /M. Klause, Jaunpiebalga./