VĒJA VANAGS.

32668. Mazais vēja vanags citādi nedabūjot padzerties, kā
tikai tad, kad lietus līstot; viņš tad pagriežo-
ties augšpēdu, atplēšot savu knābi vaļā un padze-
roties no lietus pilieniem. Tādēļ sausā laikā šis
putns arvien skraida apkārt brēkdams: "Pī, pī!" un
gaida lietu. Dievs viņam to par strāpi esot noli-
cis; jo visi citi putni esot gājuši upju raktu,
bet tikai vēja vanags ne.
/J. Bankins, Aizkraukle./

32669. Vēja vanags, kad gribot dzert, tad pagriežoties
augšpēdu, atplēšot savu knābi vaļā un padzeroties
no lietus pilieniem.
/Šis un tas, 1879. IV, 59. J.Bankins, Aizkraukle./