VĒJŠ.

I. Vēja sakars ar ražu.
II. Vējš laika zīlēšanā.
III. Vējš zīlēšanā.

I. Vēja sakars ar ražu.

32670. Vējš ir kā slota, kas zemi slauka. Pēc dabas vēji
ir sausi un silti, kā arī slapji un auksti, skato-
ties pēc tās zemes, no kurienes tie nāk. Ka vēji
pūš no vienas vietas uz otru, tas nāk no tiem
tvaikiem, no kuriem vēji ceļas. Labību sējot,
zemnieki stingri ievēro labos vējus. Austruma vējš
iesākas visvairāk rītos, bet nakti apstājas. Vasa-
ru viņš ir silts, ziemu auksts. Austruma vējā va-
jaga stādīt un sēt dārza augus. Dienvidus vējš ir
slapjš. Tīrumos tad var sēt vasarāju un arī dārzos
dažas saknes, bet ne rutkus, rāceņus, kāpostus,
zirņus, pupas, lēcas. Ja šai vējā stāda ābelītes,
tad to āboli būs tārpaini. Mājas putnus var šai
vējā likt perēt. Vakara vējš nāk pār jūru un ir
slapjš. Šai vējā var sēt vasarāju un dažas dārza
saknes, izjemot rutkus, rāceņus, pupas, zirņus.
Šie augi, vakara vējā sēti, top ūdeņaini. Rudzus
sēj šai vējā sausā, bet ne slapjā zemē. Šai vējā
ir gan laba zvejošana, bet ne medīšana. Mājas put-
nus vakara vējā neliek perēt, jo tad viegli olas
sapūst. Ziemeļa vējš ir ziemu un vasaru auksts,
bet viņš ir veselīgs un tīrī gaisu. Īpaši vasaras
karstumā viņš ir cilvēkiem un lopiem derīgs. Šai
vējā var sēt vasarāju un ziemāju. Turpretī zirņi,
pupas, rāceņi un rutki, šai mēnesī sēti, top cieti.
Ziemeļa vējā tiek arī līdumi dedzināti, bet mēslus
šai vējā neārda. /S. Gūberts, 1688./

32671. Ka lels vējš no soltuos pusis zīmelī un taipat
sauļa nu trīspadsmita oktembra līdz vīnpadsmit
nojambra, tod itei pīzīmēj, ka byus slykts gods,
naizaugs maizja. /V. Podis, Rēzekne./

32672. Ja rudenī un ziemā pūš pa lielākai daļai rīta un
vakara vēji, tad nākamā gadā paredzami pilni augļu
koki. /A. Bērziņa, Aloja./

32673. Kad rudenī un ziemā pūš stipri rīta vēji, tad nā-
košā gadā augļu koki būs pilni.
/A.Āboliņa, Ļaudona./

32674. Agrāk, kad labība bijusi jāvētī ar vēju, daudz
reiz vēja nebijis, tad pats saimnieks sācis svilpt
un līdz ar viņu visi, kas bijuši rijā: puikas, ve-
cenes u. t. t. Pēc laiciņa vējš bijis klāt. Tādās
reizēs vējš bijis nikns un pūtis ar tādu sparu, ka
drīz vien visa labība bijusi izvētīta.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

32675. Kad rijniekam pie vētīšanas nav vēja, tad tas
svilpo, lai vējš ceļas.
/K. Šilings,1832.g., Tirza./

32676. Kad labību vētījot vējš apstājas, tad ir jāpasvil-
po, tad atkal uzpūtīs vējš. /P. Š., Rauna.
J. Apsalons, Sērpils. J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

32677. Labību vētot, jāsauc vējš: "Žepku, žepku, žepku!
deviņi vēji, astoņi vēji pūš, pūš, pūš!" Saucot
jāiet vienā vai otrā rijas galā. Ja vējš tomēr ne-
sāk pūst, tad saka: nav mājās. Tanī pusē arī suņus
mēdz saukt par žepkiem. /L.Kleinberga, Annenieki./

32678. Kad ar kretuli labību vētījot nogurst vējš, tad
jāuzsvelp, lai atkal pūš. /B. Blumbachs, Lībagi./

32679. Labību vētot, ja vējš par mazu, ir jāsvelp, tad
tūliņ ceļas lielāks vējš. /K. Krastiņš, Mālpils./

32680. Kad vētījot nebijis vēja, tad svilpējuši un runā-
juši: "Vēja māte atvedīs vēju."
/K. Str., no 80 g.v. Cerbuku mātes, Kraukļi./

II. Vējš laika zīlēšanā.

32681. Kāds gada ceturkšņa pirmā un trešā dienā iepūš
vējš, tāds tad paliks pa visu ceturksni.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

32682. Ja gada ceturksnī vējš iegriežas ziemeļu pusē, tad
visu gada ceturksni pūtīs auksti vēji.
/H. Skujiņš, Smiltene./

32683. Kāds vējš iepūš mēneša pirmajā ceturksnī, tāds būs
septiņas dienas. /J. Simbruks, Bauska./

32684. Ja pēc saules sāk vējš celties, tad viņš priekš
saules atkal apstāsies. /H. Skujiņš, Smiltene./

32685. Vējš ir gaidāms, kad pret sauli redz strīpainus
mākonīšus, jeb kad mākoņi zemu peld un ir pelēki
kā svins, vai sarkani kā uguns. Kad dienu bija ap-
mācies, bet pie vakara kādā vietā noskaidrojas,
tad nākošā dienā no tās puses gaidāms vējš.
/A. Grigāns, Gārsene./

32686. Ja pie debesīm vakarā ir sarkanas strīpas, tad
otrā dienā būs stiprs vējš.
/E. Aleiņikovs, Pociems./

32687. Ja ziemā pūš siltie vēji, tad vasarā pūš aukstie.
/K. Jansons, Plāņi./

32688. Ja liels vējš drīz apstājas, tad būs lietus. Ja
lietus nāk ar aukstuma vēju, tad līs visu dienu.
/S. Gūberts, 1688./

32689. Ja stipri vēji nepūš taisni, bet dauzās gar ēku
pakšķiem, tad drīzā laikā sagaidāmas pārmaiņas
starp siltumu un aukstumu. /Latvis, 1929. VII,26./

32690. Vētras un vēji sagaidāmi, kad saule un mēness pār-
klājas ar sarkanu blāzmu. /A. Zvejniece, Lubāna./
32691. Ja vējš svilpo, tad nākošās dienās gaidāms slikts
laiks. /A. Šeitiņš, Taurene./

32692. Kad vējš svilpēdams pūš ap mājas pakšiem, kā teic,
pie sevis klāt vien rauj, tad būs lietus.
/K. Bika, Gaujiena./

32693. Kad vējš kauc, tad nāk negaiss.
/I. Stirna, Skrunda./

32694. Kad vējš pūš ļoti smagi, tad sagaidāms lietus.
/K. Lielozols, Nīca./

32695. Kad vējš gaudo, tad būs liels lietus.
/V. Arbidāns, Latgale./

32696. Kad vējš griežas pret sauli, tad būs slikts laiks.
/M. Ķikuts, Nīca./

32697. Kad grozīgs vējš, tad saka: "Vējš iet saulei paka-
ļā." /H. Skujiņš, Aumeisteri./

32698. Kad vējš smagi pūš, tad lietus gaidāms.
/A. Užāne, Skujene./

32699. Kad rudens vakaros nostājas vējš, tad naktī būs
salna; ja vējš pieņemas, tad salnas nebūs.
/G. Stankeviča, Dzelzava./

32700. Ja vējš griež koku lapas uz otru pusi, tad būs
lietus. /V. Rūnika, Skujene./

32701. Ja vējš pūš svilpdams, tad sagaidāms slikts laiks.
/K. Lielozols, Nīca./

32702. Ja vējš smiltis putina, tad tas ir uz lietu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

32703. Ja vējam pūšot, lapām griežas otra puse, - sagai-
dāms lietus. /H. Vieglais, Vecpiebalga./

32704. Ja ziemā pūš liels ziemeļa vējš, tad nākošā dienā
gaidāms lietus. /M. Macpāne, Alsunga./

32705. Ja vējš griežas pret sauli, gaidāms slikts laiks.
/K. Lielozols, Nīca./

32706. Kad vējš griežas pret sauli, tad būs slikts laiks.
/J. Ķikuts, Nīca./

32707. Ja vējš svilpj, atsizdamies pret sienu, tad būs
slikts laiks. /J. Ķikuts, Nīca./

32708. Kad pūš mitrs vējš, gaidāms lietus un ziemu
sniegs. /J. Ķikuts, Nīca./

32709. Kad vējš pūš ziemelī, tad gaidāms salns.
/J. Laņķis, Nīca./

32710. Ja vējš ap logiem svelpj - būs lietus.
/J. Jakāns, Bebrene./

32711. Kad vējš gaudo, tad gaidāms lietus.
/M. Brante, Ainaži./

32712. Ja vējš gaudo, būs miksts laiks.
/V. Biša, Rencēni./

32713. Kad vējš gaudo ap māju, tad gaidāms mīksts laiks.
/V. Saulīte, Mālpils./

32714. Kad vējš gaudo stiprā salā, tad būs mīksts laiks.
/E. Bukava, Rīga./

32715. Ja vējš gaudo gar pakšiem, būs slikts laiks.
/V. Bērziņa, Priekule./

32716. Kad vējainā laikā saulei noejot ir sarkani mākoņi,
tad rītu ar vējš nerimsies.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

32717. Ja ārā skaļš laiks, tad otru dienu sagaidāms vējš.
/J. Streņģis, Nīca./

32718. Ja vējš pūzdams svilpo, tad būs negaiss.
/A. Slamāns, Balvi./

32719. Kad vējš gaudo ap māju, tad gaidāms mīksts laiks.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

III. Vējš zīlēšanā.

32720. Ja grib zināt, no kuras puses vējš pūš, jā ap-
slapina pirksts un jāpaceļ gaisā. Kura puse pirk-
stam ātrāki nožūs, no tās puses vējš pūš.
/H. Skujiņš, Smiltene./

32721. Dienvida un vakara vējš esot labs vējš. Bet ziemeļa
tukšumu ziemeļrīta un rīta vējš esot slikts vējš.
Lai nu visu gadu tie sliktie vēji nepūstu , tad
darīja tā: Gavēņa piektdienas rītā agri priekš
saules iesprauda vienu lubiņu ziemeļos, otru tuk-
šumos un trešo rītos. Kad tā izdarīja, tad labie
vēji vien pūta un sliktie nepūta.
/H. Skujiņš, Smiltene./

32722. Jurģa rītā vēji aizvienam strīdās. Kāds vējš nu
šai rītā uzvar, tāds tad visvairāk pūš visu to
gadu. /Zemes Spēks, 1932, 25, 426./

32723. Kad vējš smiltis putina pret māju, tad kāds mirs.
/H. Krastiņa, Unguri./

32724. Ja ziemā vējš mežā skujas plēš, tad tanī gadā
daudz mirst. /A. Užāne, Skujene./

32725. Ja ziemā vējš smiltis putina virs sniega, tad va-
sarā daudz kukaiņu un kāpuru.
/A. Užāne, Lejasciems./

32726. Kad vēja nav, vajaga svilpt, tad vējš atkal ronas.
/K. Lielozols, Nīca./

32727. Ja karstā laikā grib, lai vējiņš pūš, tad vajaga
pasvilpot. /A. Skrūze, Saikava./

32728. Ja nebija vēja, tad veci ļaudis to mēģināja sa-
svilpot saukdami: klip, klip, klip, un svilpdami
pa trim reizēm īsi un pa ceturtai reizei gari.
/K. Pāvuliņa, Rīga./

32729. Ja grib, lai vējš ceļas, tad jāsaskaita divpadsmit
plikgalvji - vīrieši. /T. Rigerte, Brunava./

32730. Ja stupurus dedzina, tad būs vējš.
/K. Lielozols, Nīca./

32731. Kad dedzina stupuru, tad ir vējš.
/M. Raņķis, Nīca./