VELĒKNE.
32331. Velēkni slaukot, meitām
saka: "Noslauki vīra mātei
muguru!" /K. Jansons, Plāņi./
32332. Velēkne, pēc katra gabala noņemšanas,
jānoslauka,
lai tīrīga vīra māte. /K. Jansons, Plāņi./
32333. Velēknes kājas vienādi mātei
tīras jātura, lai
bērns žigli kājām iet. /K. Jansons, Ziemeris./
32334. Velēkne meitām tīra jātur,
lai vīra mātei būtu
tīra padegune. /K. Jansons, Plāņi./
32335. Meitas velējoties, pēc drēbes
gabala noņemšanas,
nedrīkst atstāt velēkni nenoslaucītu, lai vīra
mātei nebūtu netīrs deguns. /K. Oļļe, Mazsalaca./
32336. Kad beidz velēties, tad velējamais
beņķis
jānomazgā, tad būs smuki bērni.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
32337. Ja mātes grib, laiviņu meitas ātri
izprecē, tad,
kad ir beigušas velēties, velāteve jāpārceļ
uz
citu vietu. /A. Aizsils, Lubāna./
32338. Kad meitas beidz velēties, tad tām
velētava
jāpārceļ citā vietā, lai drīz izprecē.
/E. Laime, Tirza./
32339. Velēkni no velējamas vietas noceļ,
lai meitas tālu
aizprecē. /K. Jansons, Plāņi./
32340. Uz kailas velētavas nedrīkst velēt,
jo tad nejājot
precinieki. /L. Aizpurve, Lubāna./
32341. Kas pa pliku velēkni ar vāli sit,
tas tukšu runā
un tam pakaļa plakš. /K. Jansons, Plāņi./
32342. Uz velētavas un uz veļas baļļas
malas nedrīkst
sēdēt; tad pakaļa vienmēr plikš.
/E. Laime, Kalsnava./