VELĒKNE.

32331. Velēkni slaukot, meitām saka: "Noslauki vīra mātei
muguru!" /K. Jansons, Plāņi./

32332. Velēkne, pēc katra gabala noņemšanas, jānoslauka,
lai tīrīga vīra māte. /K. Jansons, Plāņi./

32333. Velēknes kājas vienādi mātei tīras jātura, lai
bērns žigli kājām iet. /K. Jansons, Ziemeris./

32334. Velēkne meitām tīra jātur, lai vīra mātei būtu
tīra padegune. /K. Jansons, Plāņi./

32335. Meitas velējoties, pēc drēbes gabala noņemšanas,
nedrīkst atstāt velēkni nenoslaucītu, lai vīra
mātei nebūtu netīrs deguns. /K. Oļļe, Mazsalaca./

32336. Kad beidz velēties, tad velējamais beņķis
jānomazgā, tad būs smuki bērni.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

32337. Ja mātes grib, laiviņu meitas ātri izprecē, tad,
kad ir beigušas velēties, velāteve jāpārceļ uz
citu vietu. /A. Aizsils, Lubāna./

32338. Kad meitas beidz velēties, tad tām velētava
jāpārceļ citā vietā, lai drīz izprecē.
/E. Laime, Tirza./

32339. Velēkni no velējamas vietas noceļ, lai meitas tālu
aizprecē. /K. Jansons, Plāņi./

32340. Uz kailas velētavas nedrīkst velēt, jo tad nejājot
precinieki. /L. Aizpurve, Lubāna./

32341. Kas pa pliku velēkni ar vāli sit, tas tukšu runā
un tam pakaļa plakš. /K. Jansons, Plāņi./

32342. Uz velētavas un uz veļas baļļas malas nedrīkst
sēdēt; tad pakaļa vienmēr plikš.
/E. Laime, Kalsnava./