VELĒNA.

32343. Velēnas sauc sastaigātos bumbuļus klonā durvju
pasliekšņos. Ļaudīm viņas lielā zāle: visi tur
gājuši, minuši. Velēnu nodur, izsilda sprukstīs,
nopurina no pelniem un liek lupatā ietītu klāt,
kur plēsējs (ēdējs) iešāvies.
/K. Pētersons, Raņķi./