VELĒŠANĀS.

32344. Velēties vajaga vecā mēnesī, tad labi iziet
melnumi. /V. Priedīte, Mālpils. Z. Biša, Rīga./

32345. Vecā mēnesī jāvelējas, tad drēbes tiek tīras.
/J. Ķirsis, Rozēni./

32346. Kad drēbes velējot vecā mēnesī, tad tās varot
izmazgāt viegli tīras. /H. Skujiņš, Valmiera./

32347. Velēties vajaga vecā mēnesī, jo tad drēbes tiek
baltas. /M. Velvele, Straupe./

32348. Velēties vajaga vecā mēnesī, lai melnumi iet labi
ārā. /A. Vilciņš, Līgatne./

32349. Velēties vajaga vecā mēnesī, lai drēbes tīri
izmazgājas. /M. Biša, Vijciems./

32350. Drēbes jāmazgā jaunā mēnesī, tad būs vienmēr kā
jaunas. /L. Reiteris, Lubāna./

32351. Ja drēbes mazgā, tad pirmais spainis ūdens jālej
uz dienvidpusi, jo tad izmazgājas tīras drēbes.
/E. Vīksne, Vecpiebalga./

32352. Mīkāļa nedēļā un klusajā nedēļā nedrīkst
velēties, jo tad skrien traki suņi mājā.
/E. Jēpe, Palsmane./

32353. Velēties vajaga dilstošā mēnesī, jo tad drēbes
varot vieglāki izmazgāt. /J. Jirgensons, Šķibe./

32354. Jāvelējas dilstošā mēnesī, tad drēbes ir ļoti
baltas. /E. Rotmane, Jaunauce./

32355. Ja drēbes velē vecā mēnesī, tad netīrumi labi
iziet un mazgātājam nesāp rokas un mugura.
/V. Johansone, Jaunpiebalga./

32356. Ja vecā mēnesī velējas jeb mazgā drēbes, tad
melnumi labi iziet un rokas nesāp. /P. Š., Rauna./

32357. Drēbes jāmazgā vecā mēnesī, jo tad tās laiž
mellumus ārā. /K. Jansons, Plāņi./

32358. Vecā mēnesī jāvelējas, tad labāk puto un drēbes
tiek tīrākas. /E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

32359. Drēbes mazgā vecā mēnesī -tad labi iziet netīrumi.
/K. Corbiks, Valgunde./

32360. Kad vecā laikā mazgā kreklus, tad pa nakti suņi
rej. /J. Treimanis, Bērze./

32361. Ievu un rudzu ziedu laikā pa pusdienas laiku
nevelējas, lai netraucē ziedu.
/J. Rubenis, Ērgļi./

32362. Velējoties saputo ziepes sekojot saules ceļam.
/M. Vētra, Tirza./

32363. Dienvidū nedrīkst drēbes velēt, tad netiek baltas.
/E. Laime, Tirza./

32364. Vakarā, kad saule nogājusi, nevajag velēt, jo tad
māte ātri nomirst. /J. Tupenis, Nīca./

32365. Ja drēbes kādam cilvēkam mazgājot paliek drīz
baltas, tad saka, ka tam drīz jāmirst.
/L. Aizpurve, Lubāna./

32366. Senāk drēbes velējot bijusi šāda kārtība. Vis-
pirmais ticis velēts saimnieka jeb vecākā un
priekšnieka krekls, tad saimnieces, saimes krekli,
pēc sava vērtīguma u. t. t. Vispēdīgi bērnu
krekliņi, kas viss noticis ar savu nozīmi.
Saimnieks ir pirmais pavēlētājs savā mājā, pēc tam
nāk saimniece un tad zem viņiem abiem stāv saime.
Bērni ir viszemākie, tiem jāpaklausa arī vecākiem
ļaudīm no saimes. /K. Bika, Gaujiena./

32367. Kad meitas velējas un ir jauks laiks, tad puiši
mīl tās meitas. /E. Cimbule, Ogre./

32368. Meitām, kad iet velēties, jāmazgā vispirms bikses,
tad puiši dejot ņems. /J. Rupjais, Asūne./

32369. Ja drēbju mazgātājai strādājot saka: "Dievs
palīdz", tad drēbes ātri plīst. /A. Smilga, Rīga./

32370. Velētājām nedrīkst dot dievpalīgu, tad drēbes
plīst. /E. Laime, Kalsnava./

32371. Drēbes velējot, nav jāsaka dievpalīgs, tad nevelē-
jas baltas drēbes. /A. Aizpurve, Lubāna./

32372. Veļu mazgājot neesot jāsaka dievpalīgs, jo citādi
nevarot izmazgāt baltu veļu. /A. Aizsils, Lubāna./

32373. Uz ļauno pusi apgrieztas drēbes mazgājot, mazgā-
tājs uz roku pirkstu galiem spļauda, lai atskabar-
gas nemetas. /K. Jansons, Plāņi./

32374. Tās meitas tālu aizprecas, kas ilgu lāgu vienu
drēbju gabalu velē. /K. Jansons, Plāņi./

32375. Uz veļas trauka nedrīkst ar vāli sist, tad sāp
vēders. /A. Salmāns, Balvi./

32376. Cūkas nevar laist zem velētavas, citādi kreklā aug
utis. /M. Pelēce, Cirsti./

32377. Kam no veļas netīrumus grūt izmazgāt, tam grūts
mūžs. /E. Laime, Tirza./

32378. Kuram cilvēkam grūti melnumus no drēbēm izvelēt,
tas ir nikns. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

32379. Kad meitai velējoties paliek slapjš priekšauts,
tad tai vīrs būs dzērājs. [Sal. priekšauts.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

32380. Ja velējoties svārku priekša tiek slapja, tad vīrs
būs dzērājs. /H. Dravniece, Alūksne./

32381. Kad velējas un nolejas, tad būs dzērāja vīrs.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

32382. Ja velējoties, jeb citu tamlīdzīgu darbu darot,
nolej priekšu, tad dabūs dzērāju vīru.
/A. Skuja, Vestiena./

32383. Kad jauna meita žauj veļu un saule nespīd, tad
puiši viņas nemīl. /M. Siliņa, Rīga./

32384. Kad drēbes ir izvelētas, tad jānomazgā mute, lai
drēbes būtu baltas. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

32385. Pēc velēšanās jānomazgā arī mute, tad esot tīras
drēbes. /V. Grīva, Lubāna./

32386. Kad beidz velēties, jānomazgā mute, tad būs baltas
drēbes. /E. Laime, Tirza./

32387. Pēc veļas mazgāšanas jānomazgā mute, lai vīra
mātei balta mugura. /E. Bērziņa, Mārsnēni./

32388. Pēc velēšanās velēkne jānoslauka, lai valkātājs
slauka degunu. /E. Bērziņa, Mārsnēni./

32389. Meitu, kura pamet pusizmazgātu kreklu, brūtgāns
pamet. /J. A. Jansons./

32390. Ja meita pamet pusizvelētas drēbes, tad to atstāj
viņas brūtgāns. /V. Saperovs, Vecpiebalga./

32391. Veļu griežot, nedrīkst kost gabalu zobos - būs
sirdīga vīra māte. /E. Bērziņa, Mārsnēni./

32392. Ja māte, drēbes griežot, tās sev zobos iekož, tad
bērnam mute smird. /K. Jansons, Plāņi./

32393. Godīga sieva bērna drāniņas un drānas ar saviem
ziediem nekad nemazgā traukā, kur vīrišķim
jāmazgājas: šim tad vairs nav nekādas izdarīšanas,
nekas viņam vairs neizvedas. /Kuplais, Kuldīga./

Velēšanās sapnī.

32394. Kad nakti sapnī velējas, tad dienu baras.
/Āronu Matīss, Bērzaune./

32395. Kad sapnī vēlējas, tad saņems vēstuli.
/V. Saperovs, Vecpiebalga./