VEĻI.
32483. Vecie cilvēki zina daudz
stāstīt par vecajiem. Par
vecajiem tie dēvē mirušu cilvēku dvēseles
jeb
garus, kuri gadā divi jeb trīs reizes apmeklējuši
dzīvajos, atnesdami saviem bijušajiem draugiem
svētību, bet naidniekiem ļaunumu. Vecaji bijuši
cilvēku izskatā, izmērcētas linu saujas lielumā;
viņu staigāšana bijusi visvairāk pa grāvjiem,
gar
ceļa malu, kā arī gar sētmalām. Vārds
"vecaji"
cēlies no tā, ka visiem bijis vecs, gandrīz vienāds
izskats. Vecaji jeb paurīši bijuši neredzami gari,
bet redzēt tos katrs dabūjis, kad tik mājas čukura
galā jāšus uzsēzdamies, uzbāzies aramās
sakas kak-
lā, aizsējies sietiņu priekš acīm un tad
atmugu-
riski skatījies pret kapsētu, no kuras puses tie
arvien ceturtdienas un piektdienas vakaros atnāku-
ši un kurp sestdienas vakaros atkal aizgājuši.
Vecaju atnākšana notikusi Mārtiņos, Ziemassvētkos
un Vastlāvjos.
/Etn. 1891. I, 62. Fr. Kalniņš, Liepupe./
32484. Veļi paši esot mironu dvēseles,
kuras melnā kamolā
satinušās veļoties tumšās naktīs gājējiem
uz kā-
jām. Reiz kāds vīrs gājis tumšā naktī
uz riju.
Ejot tam sācis velties uz kājām melns kamols
(velis), un vēlies tā projām, kamēr ievēlies
rijā.
Vīrs no tam tā pārbijies, ka palicis tūdaļ
slims
un pēc maz dienām nomiris. /M. Šimiņš, Brukna./
32485. Veļi katru gadu veļu laikā sapulcējoties
zemes
apakšā un apspriežot, kas pagājušā gadā
darīts un
kas nākamā gadā darāms. Viņi arvien pārrunājot
par
saviem piederīgiem, kas vēl dzīvi. Bet lai izzinā-
tu, vai piederīgie labi dzīvo, tad veļi veļu laikā
dažreiz izklīstot pa druvām, ēkām un visiem
kak-
tiem, pat gultas cisas izokšķerējot un naudas krā-
tuves pārraugot. Tā ložņādami veļi
smalki noklau-
soties, ko ļaudis runā. Mīļiem piederīgiem
viņi
arī iečukstot labus padomus ausīs. Vecās drēbēs
veļi negribot apkārt staigāt, kādēļ
viņiem vajagot
dot labu apģērbu. /S. Hāze, Talsi./
32486. Ja rudens vakaros kaķi ņaud, tad
veļi staigā
apkārt pa mājām. /M. Macpāne, Alsunga./
32487. Veļus Smiltenē sauc par ēniem,
māžekļiem un mā-
nikļiem. /P. Š., Smiltene./
32488. Pie pirts lodziņa jāpieliek kārts,
lai veļi labāk
tiek iekšā. /A. Vilciņš, Līgatne./
32489. Pa rudens vakariem nevajaga pārāk stipri
runāt, jo
tad varot iztraucēt veļus.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
32490. Ēdiens, ar ko baroti veļi, jādod
slimam kustonim,
tad tas paliks vesels. /T. Cimdiņa, Ķoņi./
32491. Tos traukus, no kuriem ir veļi ēduši,
nedrīkst
mazgāt ar akas ūdeni, jo tad šis ūdens būs
rūgts
un nelietojams. /A. Mūrniece, Cēsis./
32492. Veļiem jāliek rijā ēdiens,
lai tie atnestu svētī-
bu. /M. Ezertēva, Cirsti./
32493. Velēniešiem esot arī citādi
ēdieni, piem., sutnes
no smiltīm. /P...ters, Odziena./
32494. Lietiņš bija saulītē: velēnieši
kāzas dzēra. Mans
bāliņš jauns nomira, veļās ņēma
līgaviņu.
/LD 27798-800./
32495. Ja sienu, pa kuru vēlušies veļi,
aiznes uz pļavu,
tad nākošā gadā būs laba zāle.
/T. Ķenga, Jelgava./