VELNA MĀTE.

32398. Vella māte zogot kristīgu ļaužu bērnus nost un
dodot savus vietā. [Sal. bērns, svētas meitas,
Laime jeb Zemes sieva, velns.]
/Latviešu ļaužu draugs, 1833, 122./

32399. Velna māte pārmainot bērnus. Pārmainītam bērnam
esot liela galva un ģīmis tāds jocīgs; viņam
nevedoties augt, viņš paliekot maziņš tā kā tāds
krupis. Teicēja pazinusi māti, kurai bijis tāds
bērns. Māte nemaz lāgā nedevusi ēst, bet turējusi
badā, līdz nomiris. Pārmainītais bērns jāturot
slotas kaktā, jāperot uz sliekšņa un jāmieznot tam
virsū. Tad velna mātei iežēlējoties sava bērna un
viņa nākot tam pakaļ. Teicēja savu nekrustīto
bērniņu nekad neatstājusi vienu; ja bijusi ganu
diena, jēmusi maziņo līdz.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

32400. L. mājās sievai bijis pusotra gada vecs bērniņš.
Bērns kādreiz viens pats dzīvojies kambarī. Te
māte sētsvidū izdzird savu bērnu nejauki ieklie-
dzamies. Kambarī ieskrējusi atron, ka bērniņam
atgriesta galva atpakaļ (ģīmītis uz muguras pusi).
Kambarī ieskrienot, mātei nācis tā kā tāds auksts
vējš pretim. Bērns augot nevarējis labi paiet:
panti bijuši kā salauzti. Bērnam galvu bijusi
atgriezusi vella māte. /A. Rozenšteine, Saldus./