VĒRPŠANA.

32762. Jaunā mēnesī jāprēž (jāvērpj) diegi, tad tie ir
stipri. /E. Lācis, Tirza./

32763. Vakarā par krēslas laiku, kad govis un aitas ēd,
nedrīkst vērpt, lai viņām vēderu nesagriež.
/V. Spandegs, Pociems./

32764. Ja vērpjot pavediens notrūkst, tad ciemiņš
gaidāms. /Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

32765. Kad vērpjot pavediens ieskrien ar pakulainu galu,
būs ciemiņš ar bārdu; kad ar gludu galu, bez bār-
das. /Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

32766. Ja jauna meita atstāj kodaļu pa svētdienu nesa-
vērptu, būs vīrs ar bārdu.
/J. Jakāns, Bebrene./

32767. Ka vakaros beidz vērpt, tad šņori nevajag uz rati-
ņa atstāt, jo citādi Sekšu māte vērpjot un tad
vērpšana vairs nesokas. /M. Eglīte, Vijciems./

32768. Kūdele (Sataisīti lini vai pakulas vērpšanai) ne-
drīkst pa svētdienu palikt nenovērpta, jo svētdien
iemetoties pūķis un nākošā nedēļā nevarot novērpt.
/V. Miķelāns, Rubeņi./

32769. Kad vērpjot vai aužot ēd, tad dzijas vai audeklu
ēd kodes. /K. Lielozols, Nīca./

32770. Ja vilnu vērpjot ēd maizi vai ko citu, tad kodes
ēd savērpto dziju. /A. Šķēre, Skaistkalne./

32771. Vilnu vērpjot, nedrīkst ēst maizi, ja ēd, tad dzi-
jas saēd kaļi. /A. Kondrāte, Cēsis./

32772. Ja vērpdams vai dziedādams ēd, tad kodes drēbi
saēd. /M. Zaķe, Drusti./

32773. Vērpjamā talkā devuši ēst sausus novārītus zirņus.
/H. Skujiņš, Smiltene./