VĒRPŠANA.
32762. Jaunā mēnesī
jāprēž (jāvērpj) diegi, tad tie ir
stipri. /E. Lācis, Tirza./
32763. Vakarā par krēslas laiku, kad govis
un aitas ēd,
nedrīkst vērpt, lai viņām vēderu nesagriež.
/V. Spandegs, Pociems./
32764. Ja vērpjot pavediens notrūkst, tad
ciemiņš
gaidāms. /Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
32765. Kad vērpjot pavediens ieskrien ar pakulainu
galu,
būs ciemiņš ar bārdu; kad ar gludu galu, bez bār-
das. /Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
32766. Ja jauna meita atstāj kodaļu pa svētdienu
nesa-
vērptu, būs vīrs ar bārdu.
/J. Jakāns, Bebrene./
32767. Ka vakaros beidz vērpt, tad šņori
nevajag uz rati-
ņa atstāt, jo citādi Sekšu māte vērpjot
un tad
vērpšana vairs nesokas. /M. Eglīte, Vijciems./
32768. Kūdele (Sataisīti lini vai pakulas
vērpšanai) ne-
drīkst pa svētdienu palikt nenovērpta, jo svētdien
iemetoties pūķis un nākošā nedēļā
nevarot novērpt.
/V. Miķelāns, Rubeņi./
32769. Kad vērpjot vai aužot ēd, tad
dzijas vai audeklu
ēd kodes. /K. Lielozols, Nīca./
32770. Ja vilnu vērpjot ēd maizi vai ko
citu, tad kodes
ēd savērpto dziju. /A. Šķēre, Skaistkalne./
32771. Vilnu vērpjot, nedrīkst ēst
maizi, ja ēd, tad dzi-
jas saēd kaļi. /A. Kondrāte, Cēsis./
32772. Ja vērpdams vai dziedādams ēd,
tad kodes drēbi
saēd. /M. Zaķe, Drusti./
32773. Vērpjamā talkā devuši ēst
sausus novārītus zirņus.
/H. Skujiņš, Smiltene./