VĒŽI.

I. Vēžošana.
II. Vēži laika zīlēšanā.
III. Dažādi.
IV. Vēži sapnī.

I. Vēžošana.

32801. Vēži ir ķerami tādos mēnešos, kur nav r iekšā,
t.i. maijā, jūnijā, jūlijā, un augustā.
/S. Gūberts, 1688./

32802. Vēžus ķerot vajag nodīrāt vardi, bet lai āda pa-
liek uz acīm. Ja acis paliek vaļā tad vēzis neiet
klāt. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

32803. Vēži jāķer pilnā mēnesī, citādi viņi ir tukši.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

32804. Vasarā, kad zirņi zied, vajag vēžos iet, tad esot
vēžiem vis gardākā gaļa. Vēžos ejot, vardes ne-
vajag saukt par vardēm, bet vāverēm, tad vēži labi
ķeroties. /K. Cobriks, Ezere./

32805. Vēžojot vardes sauc par kauķiem.
/K. Jansons, Plāņi./

32806. Kad iet vēžot un ķer vēžošanai vardes, tās ir jā-
sauc par putniņiem, jo tad ķeras daudz vēžu.
/J. Bikša, Daugmale./

32807. Vēžus visvairāk ķēruši zirņu laikā. Par nakti vēži
ēd zirņu ziedus. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

32808. Kad zirņi zied, tad vēži nāk uz ķeselēm.
/J. Ķikuts, Nīca./

32809. Vēži labi nāk uz ķeselēm, kad alkšņiem tik lielas
lapas kā vēžu (peļu) ausis.
/K. Lielozols, Nīca./

32810. Uz pērkonu vēži nāk uz ķeselēm.
/J. Ķikuts, Nīca./

32811. Vēžot jāiet zirņu ziedā, tad vēži nāk malā.
/E. Laime, Tirza./

32812. Vēžojot nedrīkst vēžus skaitīt, ja tos izskaita,
tad viņi vairs neķeras. /K. Jansons, Plāņi./
32813. Kad vēžus ieliek kulē, tad jāuzspļauj virsū.
/E. Hiršsone, Talsi./

II. Vēži laika zīlēšanā.

32814. Ja vēži izrāpjas no ūdens uz zemes, tad gaidāma
vētra un slikts laiks. /M. Sikle, Nīca./

32815. Kod vjēžys nu yudiņa lein uorā uz upis molys,
taisni uz sausys zemis, kur nav pavysam vudiņa,
itei pīzīmej lelu vēju un nalobu laiku.
/V. Podis, Rēzekne./

32816. Ja vēži iet upes vidū, gaidāms pērkons.
/J. Ķikuts, Nīca./

III. Dažādi.

32817. Pilnā mēnesī vēži ir pilnāki ar gaļu, tukšā mēne-
sī atkal tukšāki.
/P. Š., Rauna. J. Rubenis, Ērgļi./

32818. Vēži nevar panest cūkas mēslu smaku. Pērkoņa laikā
viņi drīz jāvāra, jo tad tie drīz nobeidzas. Cil-
vēkiem ar ļaunām acīm nevajaga skatīties uz vē-
žiem, tad tie top nesagremojami.
/S. Gūberts, 1688./

32819. Vēžu gaļu , samaisītu ar zaķa taukiem, liek uz
skabargām, tad tās tiek no miesas izvilktas.
/S. Gūberts, 1688./

32820. Kad vēži ir vezumā un cūka iziet pa ratu apakšu,
tad vēzi visi pagalam (nosprāgst).
/J. Treimans, Bērze./

32821. Kad cūka izskrien cauri vēžu vezumam, tad tie no-
sprāgst. /J. A. Jansons, Rīga./

32822. Kad vēžus grib tālu aizvest, tad viņiem jādod
nātres ēst, uz vezuma nav jāliek zirga loks un jā-
uzmanās, ka cūka nedabū caur apakšu izlīst, jo tad
visi vēži nosprāgst. /J. Rubenis, Ērgļi./

32823. Vēžu dzirnaviņas citu pie cita iešuj bantītē, un
šo bantīti sien maziem bērniem ap kaklu, lai zobi
viegli nāktu.
/Ent. 1891. g., I, 160. 1. p.,Dobele./

32824. Par miltiem sadauzītas vēža dzirnaviņas jāiedzer
lopiem ar ūdeni, kad tie appūsti. Veselas vēža
dzirnaviņas, aiz acu plakstiņiem iebāztas, iztīrī-
jot acis, kad tās piebirušas vai citādi kā netī-
ras. /Āronu Matīss, Bērzaune./

IV. Vēži sapnī.

32825. Kad sapnī vēžo, tad tas ir dusmošanā, errastībās.
/Āronu Matīss, Bērzaune./