VIESIS.

I. Vispārīgas ierašas.
II.Viesa aiziešana.
III.Viesis sapnī.

I. Vispārīgas ierašas.

32831. Ja ejot mājā, kur esot ienaidnieki, trīs reiz jā-
piedauzot ar zābaku papēdi pie durvju sliekšņa,
tad laipni uzņemot. /H. Skujiņš, Smiltene./

32832. Ja mājas saimniecei nokrīt dakšiņa, tad gaidāma
viesos sieviete, ja nokrīt nazis, tad gaidāms vie-
sos vīrietis. /M. Iniņberģe, Rīga./

32833. Kam kumoss no mutes izkrīt, tam atnāks viesis.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi.
Z. Lancmanis, Lejasciems./

32834. Kad izkrīt kas no rokām, tad kāds steidzas
(viesos). /M. Pelēce, Cirsti./

32835. Kad divi cilvēki izsaka vienu vārdu uz reiz, tad
būs kāds viesis. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

32836. Ja diviem runājot, izsakās reizē vienāds vārds,
tad kurš pirmais pasteidzas pieklapēt pie nekrāso-
ta koka, tam būs viesis. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

32837. Ciemā nevar iet neēdis, tad nemielo.
/J. Rudītis, Jaunpiebalga./

32838. Ja, viesos iedams, pa ceļu ēdīsi, tad mājas saim-
niecei peles maizi ēdīs. /J. Zvaigzne, Rēzekne./

32839. Ciema maizi deva tikai mājas māte; kas otram maizi
dodot, tam būšot simtkārtīgi atdots.
/G. Pols, Vecgulbene./

32840. Senāk, kad uzņēma mīļu viesi, tad cēla galdā kar-
tupeļus un putru, kas bija tolaik labākais ēdiens.
/G. Pols, Bauska./

32841. Ja grib, lai viesi daudz neēstu, tad uz galda
arvien jāuzliek vesels kukulis maizes un tas labi
jāievēro. Šis kukulis jāuzliek uz galda pirmais
un jānoņem pēdējais, kad viesiem klāj galdu. Kat-
ram viesam, kas tik uzskatīs to kukuli, tūliņ
pāries ēstgriba. /F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 207./

32842. Ciemiņš daudz neēd, ja zem ēdamā galda paliek cūku
kaujamo dūci. /K. Jansons, Plāņi./

32843. Pēc ciemiņu mielošanas drīz jāsteidzas galdu no-
kārtot, lai svētība neaiziet ciemiņam līdzi.
/Fr. Vāvere, Mālpils./

32844. Kādu apmeklējot, nedrīkst stāvēt, bet vajaga ap-
sēsties, lai apmeklētājam neatņemtu mieru.
/Šķila, Nīca./

32845. "Nestāvi kājās, šās mājas jau nedabūsi!" saka, kad
ciemiņš nesēd. /K. Jansons, Plāņi./

32846. Kad viesis ienāk mājā, tad tam jādod krēsls ko
atsēsties, citādi viņš melos. /P. Zeltiņa, Rīga./

32847. Kad ciemiņš atnāk, tad liec piesēsties, lai bērni
guļ, lai vistas dēj. /J. Treimanis, Bērze./

32848. Ieejot mājās, kur mazi bērni, kaut uz mirkli jāat-
sēstas, lai bērni guļ. /A. Kabuce, Bulduri./

32849. Viesim ienākot tūliņ jāatsēstas, lai bērni labi
gulētu. /A. Bīlenšteina rokraksts./

32850. Ja viesi nesēž, tad bērni neguļ. /Rīga./

32851. Viešņai jānoņem villaine, lai vistas olas dēj.
/E. Lācis, Tirza./

32852. Ciemiņš istabā nedrīkst ar lakatu apsedzies sēdēt,
tad vistas olas nedēs. /V. Rūnika, Skujene./

32853. Ciemiņš istabā nedrīkst sēdēt ar lakatu uz ple-
ciem, tad vistas olas nedēs.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

32854. Viešņai ienākot istabā jānoņem lakats, lai vistas
labāki olas dēj. /P. Zvirgzdiņš, Mārciena./

32855. Ciemiņam jāatģērbj virsdrēbes, jo citādi vistas
olas nedēj. /A. Užāne, Skujene./

32856. Kad ienāk ciemiņš, tad vajaga likt tam apsēsties,
lai nemelo. /I. Upenieks, Skrunda./

32857. Ja ciemiņš ienākot, tad vajagot viņam vēlēt, lai
velkot mēteli nost. Ja ciemiņš paliekot ar visu
mēteli istabā sēdam, tad vistas pavasari sākot vē-
lu olas dēt. /H. Skujiņš, Smiltene./

32858. Kad atīt vīšņa, juonūjam skora [lakats], lai vys-
tas dēj ūlas. /J. Lazdāns, Kalupe./

32859. Ja ciemiņš ienāk ar lakatu un to nenoņem, tad vis-
tas olu nedēj. /A. Aizsils, Lubāna./

32860. Ja ciemiņi atnāk un nenoģērbjas, tad vistas nedēj
olas. /A. Bulēne, Rīga./

32861. Ciemiņam ienākot, tas jāved uz istabas vidu un
jānosēdina, tad vistas dēj olas.
/A. Klause, Jaunpiebalga./

32862. Ja ciemiņš atnācis, jāliek tam apsēsties un nojemt
lakatu, tad vistas labi dēs.
/L. Krastiņa, Baldone./

32863. Ja kaimiņiene ienāk ar lielo lakatu pār pleciem,
tad to vajaga drīzāk noņemt, jo citādi vistas ne-
dēs olas. /A. Salmāns, Balvi./

32864. Kad viesi nesēd, tad vistas nedēj.
/Lagzdiņa, Sabile./

32865. Ja viesis, ienākot istabā, tūliņ nenoņem cepuri,
tad mājas saimniecei vistas nedēs olas.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

32866. Vajag steigtīs vīšņai nūjimt lokotu, uzkārt uz
kārts, tad vystas ūlas dēj.
/C. Apšenieks, Bērzpils./

32867. Ciemiņam jādod apsēsties, jo citādi suņi kož.
/A. Užāne, Skujene./

32868. Svešā mājā kad noiet, tad nevajaga palikt pie dur-
vīm, vajaga iet tālāk; ja iet tālāk, tad tur labi
dēj vistas. /J. Atteka, Nīca./

32869. Ja ciemiņš aiziet kādā mājā, tam vajaga apsēsties,
tad tanī mājā labi vistas dēj un bērni guļ. Tādēļ
saka: "Sēd nu, ciemiņ, lai vistas dēj un bērni
guļ!" /A. Linde, Palsmane./

32870. Aizejot ciemā jāapsēžas, lai tur bērni labi guļ un
vistas olas dēj. /I. Melngalve, Melluži./

32871. Kad ciemiņš atnāk, tad jādod apsēsties, citādi
vistas nedēj olas un bērni neguļ.
/M. Zariņš, Smārde./

32872. Ja ienāk kāda viešņa ar lielo lakatu apsegusies,
tad lielais lakats jāņem nost, lai vistas dēj labi
olas. /L. Lauva, Lubāna./

32873. Ka pi saiminīka pībrauc daudz gostu nu vysu pušu
un kod gosti sēd pi golda, dzer un runuoj, bet kas
ti taids izīt, vysi puorstuoj runuot, sēd klusu,
itei pīzīmēj, ka tymā stracī dzymst bārns, kurs
byus cīši mīreigs un lobs cylvāks.
/V. Podis, Rēzekne./

32874. Kod atbrauc pi zemnīka gosti, un saimineica stuov
un ar rūku golvu kosa, itei pīzīmēj, ka pi saimi-
neicys nav, ar kū gostus pabaruot. A ka saiminīca
ar rūku pakaļi kosa, tod itei pīzīmēj, ka saimi-
neica var pabaruot gostus, pi juos ir ar kū.
/V. Podis, Rēzekne./

32875. Ja ēdot uznāk viesis, tad pēdējam mājā ļaudis plē-
šas. /P. Š., Rauna./

32876. Kad ienāk kāds svešnieks un iziet ārā pa tām pašām
durvīm, pa kurām ienācis, tad tai mājā ātri meitas
precēsies. /T. Dzintarkalns, Talsi./

II.Viesa aiziešana.

32877. Viesim nav jāiet no ciema mājas tai laikā, kad
ciema mājā ļaudis ēd, jo tad mājā pārnākot var
atrast kaujamies. /P. Zvirgzdiņš, Mārciena./

32878. Kad viesis ceļas no galda un grib projām iet, tad
vajaga steigšus apsegt pie galda viņa druskas, jeb
iznest viņa telēķi, lai viesis neaiznes mājas svē-
tību. /P. Š., Ropaži./

32879. Ja ciemiņam aizejot un atvadoties ir silta roka,
tad ar viņu vēl satiksies; bet ja tam ir auksta
roka, tad vairs nesatiksies. /A. Salmāns, Balvi./

32880. Vēlā vakarā viesi pavada pa durvīm ārā, lai tas,
kā saka, kāsi no ugunskura nenozogot.
/Špīss, Zemīte. Latv. Avīzes, 1866, 13./

32881. Ja viesis ko aizmirsis un tādēļ atgriežas atpa-
kaļ, tad saka, ka drīz atkal redzēšoties.
/A. Bīlenšteina rokraksts. P. Š., Rauna./

32882. Ja ciemiņš ciemojoties ko aizmirsis, tad tas ir
viņam atkal uz atnākšanu. /H. Skujiņš, Smiltene./

32883. Ja ciemā kaut ko aizmirst, tad vēl kādreiz ies uz
turieni ciemā. /E. Reinbacha, Vecpiebalga./

32884. Ja viesis jau labi pagājies un tad tik atceras, ka
ko aizmirsis un tādēļ griežas atpakaļ, tad saka,
ka viņa gājiens neizdosies.
/M. Bīlenšteine, Dobele./

III.Viesis sapnī.

32885. Kad sapnī sanāk viesi un tos mielo, kad ar svešiem
plēšas, precējas, laulājas, tas viss slimībās un
kaitēs. /Āronu Matīss no vecas māmiņas, Bērzaune./