VIESULIS.

32886. Viesuli, kas pie viņiem bieži dara lielu postu pie
siena, laukiem un jumtiem, viņi tura par ļauna ga-
ra darbu. Kur viņi redz putekļus griežamies, tur
viņi lūko iesviest akmeņus vai nazi un kliegdami
vajā viesuli ilgāku laiku.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten, 1777, II, 143./

32887. Ar stipru viesuli mājas un lauku svētība aizejot,
kuru cilvēku aizņemot, tas paliekot slims; tur
esot velns un raganas klāt, kas aiznesot svētību
projām un nozogot naudu un labību. Kad taisni tai
vietā, kur viesulis visstiprāki griežas, iecērt ar
cirvi jeb nazi, tad ragana to rīku gan saķerot, ar
ko cirtienu dabūjusi, bet pēc tak dabūšot zināt,
kas viņa bijusi; jo pie rokas jeb kājas varēšot
cirtienu pazīt. /K. Šilings, 1832.g., Tirza./

32888. Viesulis ir ļauns gars, kas griežas apkārt par vē-
ju. Ja ņem tērauda nazi un sviež taisni viesuļa
virpuļa vidū, tad to garu var piedurt pie zemes.
Viesulis gan tūliņ apstāsies, bet naža sviedējam
vairs nebūs miera. Viesulis vienādi lūgs to sap-
ņos, lai laiž vaļā. Bet ja viesulis tiks palaists,
tad viņš griezīsies vēl ātrāki kā agrāk un tā būs
sviedēja laime, ja tas netiks aiznests projām. Arī
nazi sviežot var notikt nelaime, jo viesulis var
sviest nazi atpakaļ un nodurt sviedēju.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 200./

32889. Viesulis esot dzīvs un viņam vidū esot sirds ar
asinīm. Kad ar pātariem nevarot viesuli padzīt,
tad uz to jāmetot kāda asa lieta, vislabāki cir-
vis. Ja ar to cirvi trāpot viesulim vidū, tad tas
uzreiz izgaistot un cirvis nokrītot asinains zemē.
/A. Vaskis, Tukums./

32890. Ja kādā vietā viesulis griežas, tad tur velns
braucot, tādēļ jāiemet virpuļa vidū nazis, tad
velns tiekot nokauts un tai vietā sarkans vien pa-
liekot (asins). /E. Vēvere, Ļaudona./

32891. Lai novērstu viesuli, tad tam pašā vidū vajaga
iesviest nazi, kas to piestiprina pie zemes.
/V. Vintere, Matīši./

32892. Viesulī jāsviež nazis, lai nodurtu raganu, kas
viesulī atrodas. /F. Rozenbacha, Nīgranda./

32893. Viesuli var noturēt, ja ar nazi trīs reiz zemē
krustāniski pārvelk un to nazi uzdur krusta vidū.
/J. Rubenis, Ērgļi./

32894. Kad viesulis griežas, vajaga durt vidū zemē ar
tuteni, tad nostāsies. /J. Apsalons, Sērpils./

32895. Kad viesulis griezdamies tuvojas, tad vajaga sa-
cīt: "Dievs palīdz" un piesaukt arī tās dienas
vārdu, piem., ja ir pirmdiena, tad: "Dievs palīdz
pirmdienā." /J. Širmanis, Vilzēni./

32896. Kad viesulis bieži skrien mājās, tad tai ceļā, kur
viņš skrien, jāiestāda kāds koks, tad viesulis tur
vairs neskries. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

32897. Mājās, kur viesulis bieži skrien, ir iemetušies
ļauni gari, vai kāds nomiris skauģis tās apmeklē;
tad tur ir jāieved kāds lācis, tad viesulis mitē-
sies. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

32898. Kad vējš dzen smiltis virpulī, tad tur dejo raga-
nas. /L. Ērģelniece, Praviņi./

32899. Ja viesulis griež smiltis riņķī, tad sagaidāms
slikts laiks. /K. Pavasare, Āraiši./

32900. Ja viesuļi uz ceļa griež putekļus, tad gaidāms
lietus. /J. Jansons, Smiltene./

32901. Ja viesulis griež smiltis, lapas, putekļus vai
vispār mēslus un citas sīkākas lietas, tad būs
lietus. /A. Aizsils, Kalsnava./

32902. Ja redz viesuli, tad trešā dienā būs lietus.
/E. Laime, Tirza./

32903. Ja vasaru uz lielceļa pēkšņi saceļas viesulis, tad
gaidāms negaiss. /J. Avotiņš, Vestiena./