VĪGRIEZNIS

(Spiraea ulmaria).

33424. Kur vīgrieži aug, tur čūskas nemājo, jo vīgrieži
ir čūskām kā ģifts. Ja čūskai uzkaisot vīgriežu
ziedus, tad tā vieta izpūstot. Tādēļ arī vīgriežus
lieto pret čūsku kodumu.
/Etn. 1891.g. I, 109. 1. p./

33425. Vīgrieži esot labākais līdzeklis pret čūskas kodu-
mu. Sakne tā jāsaspiež jeb jāsadauza, ka sula sāk
spiesties laukā, tad jāliek uz koduma; pēc maza
brītiņa tad tūsks izlaižas. /J. Ilsters./

33426. Vīgrieži esot labi pret vēdera sāpēm. [Sal. vērme-
les.] /J. Ilsters, Sigulda./

33427. Kad bites laiž stropā, tad ar vīgriežu ziediņiem
jānokaisa celiņš; tad neesot bēda par bišu aizmuk-
šanu, bet viņas kā skudras pa nokaisīto celiņu do-
doties stropā.
/Etn. 1891.g. I, 109. 1. p., Jaunsesava./

33428. Vecie arī tic, kad ar vīgriežiem izberzējot bišu
stropus, tad tur bites labi dzīvojot. /J.Ilsters./

33429. Vīgriežu ziediņi ir derīgi pret acu slimībām. Zie-
diņus ieliek pudelītē un kad maizi cep, tad pude-
līti ieliek mīklā un tā līdz ar maizi izcep. Tad
no ziediņiem ir izvilkusies sula, ar kuru jāsmērē
acis, kad sāp.
/Etn. 1891.g. I, 109. I. p., Jaunsesava./

33430. Vīgriežu ziedus tauta lieto pret garo kāsu.
/Birzmanis, Latv. ārstn. stādi, 1897. J. Lūsa, Cēsis./

33431. Vīgriežņu saknes vajagot nomizāt un kad zobi sā-
pot, tad tās jāsaslapina un jāliek uz zoba.
/R. Bērziņš, Annenieki./