VĪGRIEZNIS
(Spiraea ulmaria).
33424. Kur vīgrieži aug, tur čūskas nemājo,
jo vīgrieži
ir čūskām kā ģifts. Ja čūskai
uzkaisot vīgriežu
ziedus, tad tā vieta izpūstot. Tādēļ arī
vīgriežus
lieto pret čūsku kodumu.
/Etn. 1891.g. I, 109. 1. p./
33425. Vīgrieži esot labākais līdzeklis
pret čūskas kodu-
mu. Sakne tā jāsaspiež jeb jāsadauza, ka sula sāk
spiesties laukā, tad jāliek uz koduma; pēc maza
brītiņa tad tūsks izlaižas. /J. Ilsters./
33426. Vīgrieži esot labi pret vēdera
sāpēm. [Sal. vērme-
les.] /J. Ilsters, Sigulda./
33427. Kad bites laiž stropā, tad ar vīgriežu
ziediņiem
jānokaisa celiņš; tad neesot bēda par bišu
aizmuk-
šanu, bet viņas kā skudras pa nokaisīto celiņu
do-
doties stropā.
/Etn. 1891.g. I, 109. 1. p., Jaunsesava./
33428. Vecie arī tic, kad ar vīgriežiem
izberzējot bišu
stropus, tad tur bites labi dzīvojot. /J.Ilsters./
33429. Vīgriežu ziediņi ir derīgi
pret acu slimībām. Zie-
diņus ieliek pudelītē un kad maizi cep, tad pude-
līti ieliek mīklā un tā līdz ar maizi izcep.
Tad
no ziediņiem ir izvilkusies sula, ar kuru jāsmērē
acis, kad sāp.
/Etn. 1891.g. I, 109. I. p., Jaunsesava./
33430. Vīgriežu ziedus tauta lieto pret garo
kāsu.
/Birzmanis, Latv. ārstn. stādi, 1897. J. Lūsa, Cēsis./
33431. Vīgriežņu saknes vajagot nomizāt un kad
zobi sā-
pot, tad tās jāsaslapina un jāliek uz zoba.
/R. Bērziņš, Annenieki./