VILCE.

    32904. Vilci es reiz tiku redzējis gaišā mēnesniekā. Viņa
    skrien pa gaisu kā ugunīga čūska. Bet ja gadās
    kāds, kas vilci māk apturēt, tā šī sāk staipīties
    kā čūska un tikmēr staipās, kamēr pavisam iz-
    dziest.
    /H. Skujiņš, no 76 g. vecā J. Ābeles, Aumeisteri./

    32905. Mans tēvs vilces pazina un tika par viņām pulka
    stāstījis. Ka vilce naktī skrējusi, tā bijusi
    skaudīgi gaiša un kā zibens gar acīm noskrējusi.
    Kad vilce bija paņēmusies labību, tad bija resna
    un skrienot dzirksteles vie` meta. Bet ka bija
    tukša, ta dzirksteles nemeta un bija tieva. Bet
    cilvēki ar jau manījās , lai vilce netiktu labībai
    klāt. Tad klētī apcirkņus apkrustīja, un pie tāda
    apkrustota apcirkņa vilce netika klāt. Ka piedarbā
    kūla, ta labības kulu (kaudzi nevētītas labības)
    neatstāja neapkrustotu, to pašu vilču dēļ.
    /H. Skujiņš, Bilska./

    32906. Kad redzot pa gaisu skrienošu vilci, tad to varot
    tā noķert: vīriešiem vajagot nolaist bikses, un
    vilce esot tūliņ biksēs iekšā. Sievietes ar varot
    vilci noķert. Tām esot brunkas jāsaceļ uz augšu,
    tad vilce būšot brunkās iekšā.
    /H. Skujiņš, Aumeisteri./

    32907. Labības vilce esot zilgana; naudas vilce gaiša.
    Vilces varējuši vecos laikos dabūt Rīgā pirkt.
    Rīgas kungs pircējam prasījis: "Ko gribi, maizes
    dievu vai naudas dievu?" Vilci varējuši iegūt arī
    tā: gailis bijis jāglabā deviņi gadi. Kad gailis
    pēc deviņiem gadiem izdējis olu, tad ola bijusi
    jātur cilvēkam padusē tik ilgi, kamēr no tās iz-
    šķīlusies vilce. [Sal. pūķis.]
    /H. Skujiņš, Aumeisteri./

    32908. Vilce, ko Rīgā agrāk pirkuši, bijusi justu kā vī-
    zes nodara. /K. Jansons, Plāņi./

    32909. Vijciema Kāsīša mājas vecam saimniekam Dūčam bi-
    jusi vilce. Reiz, kad bijusi rija piesērta, meita
    caur logu uzskatījusi rijas vidū apakš ārdiem
    lielu sarkanumu, kas bijusi vilce. Otrreiz meita
    gājusi kreimu zagt, bet uz ķērnes gulējusi liela
    melna čūska. - Tagadējā Vijciema Žūra Krieviņa
    tēva - tēvam arī bijusi vilce. Toreiz bijis kara-
    laiks. Kad vilce reiz nākusi pa gaisu uz māju, tad
    to saturējis viens zaldāts ar vārdiem. Vilce locī-
    jusies gaisā zili-melna kā čūska. Otrā dienā pats
    Žūris gājis uz tīrumu sēt un ejot uz vietas nomi-
    ris. Vilces vēl bijušas Plāņu Jaun - Kanāžam, Vij-
    ciema Vec-Sūbram, Smiltenes Krijupjam un Buliņam.
    /K. Jansons, Plāņi./