VILKS.

I. Vispārīgas īpašības.
II. Vilks sapnī.

I. Vispārīgas īpašības.

32953. Vilkam esot deviņu vīru prāts, lāčam deviņu vīru
spēks. /H. Skujiņš, Smiltene./

32954. [A. Einhorns lūdz 1570. gada rakstā par Sērpils un
Daugavpils baznīcas vizitāciju, lai noliegtu se-
višķi Seces apgabalā mežadievu elkadievību.] Es
gan esmu tais domās, ka pie šiem mežadieviem pie-
der vilks, jo viņu vēl tagad sauc par mežavīru un
mežadievu. Par vilka upuriem gan tagad maz dzird,
bet dažās vietās tie vēl tiekot piekopti.
/P. Einhorns, 1636./

32955. Dr. Cimmermanis raksta, ka viņš pats, braucot Zie-
massvētku priekšvakarā no Kuldīgas uz Ventspili,
esot redzējis vilka upuri, kādā krogā (der neue
Krug) . Latviešu jaunekļi un jaunavas gājuši lielā
barā uz kādu kalnu mežā. Katram bijusi rokā kāda
kūja. Kūjas tikušas mestas uz visām pusēm, runājot
kādus nesaprotamus vārdus. Pēc tam sākusies dzie-
dāšana un spēlēšana, cauru nakti.
Saulei lecot atkal gājuši visi uz to kalnu, me-
tuši atkal kūjas, mazgājuši kalna avotiņā ģīmi un
pēc tam izklīduši. Saimnieks izskaidrojis, ka Pil-
tenes apkārtnes ļaudis esot sapulcējušies, lai par
nākošo vasaru vilkus dzītu. /Neue wo'chentliche
Unterhaltungen, Mitau, 1808, II, 166-168./

32956. Vilku dzīšana notika Ziemassvētku vakarā, kad arī
cilvēki esot pārvērtušies par vilkatiem. Decembra
mēnesī ļaudis upurēja kazu, lai izsargātos no vil-
kiem, kā raksta mācītājs Einhorns 1636. gadā.
Šī ceremonija ir uzglabājusies vēl divi simti
gadu vēlāki. Puiši un meitas gāja ar kūjām mežā
uz vienu kalnu un svaidīja tur tās kūjas uz visām
pusēm, runādami nesaprotamus vārdus. Otrā rītā
saulei lecot, viņi atkal gāja mežā, mazgāja muti
vienā avotā, svaidīja kūjas uz visām pusēm un tad
gāja uz mājām. Ventspils apgabalā vēl 1836. gadā
ļaudis ticēja, ka vilku posts tikai tādēļ cēlies,
ka slikta laika dēļ reiz esot atmesta vilku dzīša-
na. /L. Arbuzovs, Rigascher Almanach, 1911./

32956a. Ir vilkam bija savas īpašas goda dienas mūsu de-
cembra mēnesī, ko arī sauc par vilku mēnesi. Tam
tad upurēja kādu kazu par dāvanu.
/K. Šulcs, Kurzemes stāstu grām., 1832./

32957. Priekš 300 gadiem Kurzemē visi meži bija pilni ar
vilkiem. Zemnieki no vilkiem ļoti baidījās un šad
un tad tiem ziedoja gaļu un maizi.
Lai aizsargātu lopus kūtīs no vilkiem, tad cēla
ap tām tā saukto šķēpu sētu, t.i. ieraka zemē mie-
tus ar noasinātiem galiem uz augšu.
/Brīvās Zemes pielikums, 1933, 28. J. Krūmiņš./

32958. Kad kāds medinieks nošāvis vilku, tad tas izrīkoja
dzīres. Zināmā dienā galds bija apkrauts ar apseg-
tām bļodām. Vilka mednieks nu pajem bļodu, kurā
atrodas vilka galva, un nostājas istabas vidū, ka-
mēr viesi danco viņam apkārt. Pēc danča izvēlē no
pulka stiprāko un veiklāko vīrieti, kas pajem vil-
ka galvu un izliekas pats par vilku. Visi citi
viesi uzjemas suņu lomu un nikni uzbrūk vilkam.
Kad stipriniekam ir atjemta vilka galva, tad medī-
bas ir beigtas. Pēc tam nosēstas visi pie mielasta,
kur vilka gaļai pieder pirmā vieta. Netiek aiz-
mirsti arī draugi un radi, kas pie mielasta nav
klāt. Tiem un sevišķi vēl slimniekiem nosūta pa
gabalam vilka cepeša.
/Barons Štempels, Geoponika, 1799. g./

32959. Vilkam acis tādēļ pa nakti mirdz, ka tās ir no
oglēm. Vilks tādēļ nevarot viegli apgriezties at-
pakaļ, ka viņa muguras kauls no mieta gala un kā-
jas no sprunguliem. Vilks tādēļ topot jo niknāks,
kad viņam sviež ar akmeni , ka viņa sirds ir no
akmeņa. /Lapas Mārtiņš, Rūjiena./

32960. Ja vilkam sviež ar akmeni, tad vilks uzbrūk sviedē-
jam, bet citādi vilks cilvēku neaizskar.
/L. Švandere, Lubāna./

32961. Vilkam skroderis aizbāzis aiz mugurkaula olekti, no
kura laika vilks griežas tikai ar visu muguru.
/K. Jansons, Plāņi./

32962. Kas nevar pieliekties, par to saka, ka tam vilka
kauls mugurā. /K. Jansons, Plāņi./

32963. Dievs noliedzis vilkam uzbrukt aizjūgtam zirgam,
kādēļ vilks nedrīkst ēst iejūgtu zirgu.
/V. Piģene, Rūjiena./

32964. Vecos laikos vilkus saukuši par Dieva suņiem, jo
toreiz pats Dievs viņus labi esot ieredzējis. Vil-
ki par to tad ik rītus skaitījuši zināmā vietā pā-
tarus un gaudodami dziedājuši dziesmas tā ap bro-
kasta laiku. /A. Lerchis - Puškaitis./

32965. Kad vilki nokaucot, tad viņi izvēlot no vecajiem
vienu pavēlētāju un tas tad katram vilkam pasakot,
uz kuru pusi jāejot ēst meklēt, kas tai dienā vai
naktī jādarot un visu citu vēl.
/V. Grīnlaubs, Vārve./

32966. Vilki esot Dieva suņi. Kad viņi gaudojot, tad viņi
lūdzot Dievu, par ko nedrīkstot smieties. Ko Dievs
tiem novēlot, to viņi arī apēdot. /P. Š., Rauna./

32967. Vilki esot Dieva sunīši, viņus nevarot vis aplam
mēdīt. Kad vilki gaudojot, tad Dievs viņus baro-
jot. /P. Porietis, Odziena./

32968. Lai visu gadu neredzētu vilku, tad jāsasienot ka-
ņepāju vai linu paisītavu mente un jāsienot trīs
vakarus (agrāk bijušas mašīnas, linu un kaņepāju
paisītavas, tagad vaira tādu nava). Viens sienot
to menti, bet otrs prasot: "Ko tu tur sien, vai
vilkam muti? Nu sien, sien, kamēr aizsien!" Tad
vilku neredzot visu gadu. /E. Aizpurve, Lubāna./

32969. Ja mežā grib vilku sastapt, tad tik jāsaka: "Kūm,
kūm, še tev tabaks ar vecu vīzi!" Tūliņ arī vilks
parādīsies. Bet vilka saucējam tam ir kas jādod,
citādi vilks pats no viņa kaut ko ņems.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 205./

32970. Visvieglāki vilku esot aizbaidīt ar uguni.
/M. Āboliņa, Aumeisteri./

32971. Lai izbēgtu no vilka, kas seko uz pēdām, viņa
priekšā vajaga vicināt degošu dakti vai degošu
malkas gabalu. /V. Pilipjonoks, Asūne./

32972. Ja ierauga vilku, tad nedrīkst saukt viņa vārdu,
jo tad paliek bez valodas. /L. Rone, Ikšķile./

32973. Ja ceļinieks mežā nejauši satiek vilku un redz to
agrāk, nekā vilks šo , tad nav no vilka jābaidās;
bet ja vilks agrāki ierauga ceļinieku, tad vilks
ir nikns. /V. Pilipjonoks, Asūne./

32974. Ja, ejot pa mežu, vilks pamana pirmais gājēju, tad
gājējs, vēlāk ieraudzījis vilku, nevar no bailēm
pakliegt. /R. Šmits, Birži./

32975. Jāsauc vilks par ciemiņu, lai balss neaizkrīt.
/K. Jansons, Vijciems./

32976. Kad vilku satiek ceļā, tad jāsaka: "Vīrs, laid ma-
ni uz baznīcu Dievu pielūgt!" Tad vilks nekā ne-
dara. /R. Bērziņš, Džūkste./

32977. Vilku ceļā satiekot sacījuši: "Ej tu savu ceļu, es
iešu savu ceļu!" /K. Jansons, Plāņi./

32978. Ja satiek vilku uz ceļa, tad vajag sacīt: "Brāl`,
dod man pusceļu, tev pusceļš", tad vilks neaiz-
tiekot. /J. Līcītis, Vilzēni./

32979. Ja satiek vilku, tad nevajaga teikt: "Vilks, ujā!"
jo tad viņš tūliņ saskaišoties un metoties virsū.
Bet vajagot teikt: "Iesim, brāl`, tev pieder pus-
ceļš, man puse!" tad vilks nekā nedarot.
/P. Eglīte, Priekuļi./

32980. Nu dzen gani ganībās,
Pieguļnieki pieguļā;
Slēdz, Dieviņi, savus suņus
Sīkajās ķēdītēs! /LD 28861./

32981. Svētdien, gani, nedzeniet
Tālajās ganībās:
Svētdien Dievs baznīcā,
Dieva suņi medībās. /LD 29441./

32982. Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaula pieši kājiņā?
- Gar jūrmalu čunčināju,
Zvejniekam lomu spriest. /LD 30923, 30924./

32983. Vilks mežā prasot: "Vai tev nav auksti?" Suns, sē-
tā tupēdams atbildot: "Nav, nav, nav!"
/H. Skujiņš, Lielvircava./

32984. Ziemu vilks caur nāsīm svelpjot un mānot suņus
mežā. /K. Jansons, Plāņi./

32985. Rudzu ziedos vilki dzīvo rudzos un pervē savus
bērnus. /K. Jansons, Plāņi./

32986. Ka vien vilks pamana stirnu, tā šai zogas no paka-
ļas, un kā vien ir pa vērienam, tā klūp virsū. Un
vilks tā māk aiznest stirnu, ka ne pēdiņas sniegā
nepaliek. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

32987. Vilks neēd laupījumu, ja viņš ir nokritis ar galvu
uz ziemeļa pusi. /V. Miķelāns, Rubeņi./

32988. Kad vilks nes aitu, tad vajaga zemē iedurt nazi,
adatu, vai citu ko un teikt: "Vilkam sirdi duru."
Tad vilks aitu tūlīt palaidīs.
/L. Reiteris, Lubāna./

32989. Kad vilks nes aitu, tad jādur zemē, kas jau rokā:
nazis vai adata, un jāsaka: "Vilkam sirdī duru!"
Tad vilks tūlīt palaidīs aitu vaļā.
/A. Zālīte, Bērzpils./

32990. Ja kuram saimniekam vilks aiznes daudz aitu, tad
pavasarī, laižot ganos, jāsaka: "Ar vilku uz puš-
bariem", tad vilks vienu no pārīša aiznes un vai-
rāk ne. /V. Miķelāns, Kaldabruņa./

32991. Vilkam nevaigot rādīt cira zobus, jo tad viņš sa-
vus zobus rādot. Ja vilkam rādot cira kātu, tad
viņš rādot pakaļu. /M. Āboliņa, Aumeisteri./

32992. Ja satiek vilku, tad vajaga gulties zemē ar galvu
uz austrumiem. Tad vilks nekad neaiztiks.
/A. Plauds, Kosa./

32993. Kad satiek vilku, tad viņam vajaga kaut ko novē-
lēt, jo tad viņš cilvēku neaiztiks.
/V. Krieviņš, Daugmale./

32994. Vienu laiku gadā vilks tikai dzelzi meklē.
/K. Jansons, Plāņi./

32995. Ja vilki meklē barību sādžu vai pilsētu tuvumā,
tad gaidāms bads jeb dārgi laiki.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

32996. Vienu laiku gadā vilks plienu ēd.
/K. Jansons, Plāņi./

32997. Vilks kad saēd, tad atstāj kreisuo kāj un ruok,
lai zinātu, ka cilēks ir apēsts.
/A. Medne, Kuršu kāpas./

32998. Vilkiem esot tāds ieradums, lai ēdot ko ēzdami,
arvien atstājot zīmi, ka varot zināt, ko vilks
ēdis. /A. Lerchis - Puškaitis, Džūkste./

32999. Vilku mēnesī vilks drīkst tikai regavu grieznes
ēst, kas ceļmalās nokritušas.
/K. Jansons, Plāņi./

33000. Vienu laiku gadā vilks suņus plēš un ēd.
/K. Jansons, Plāņi./

33001. Kad vilks saķer jēru, tad viņš to 3 reiz uzsit uz
zemes, pēc kam tas viņam esot cepts un vārīts.
/K. Jansons, Plāņi./

33002. Kad vilks ko ēd, tad viņš ēdamo nosviež zemē un
saka : " Te cepts, te vārīts !" tad viņa ēdamais
paliek mīksts. /P. Š. Rauna./

33003. Kad vilks redz cilvēku, tad viņš gaida, lai cilvēks
to kur sūta. /K. Jansons, Plāņi./

33004. Ka cylvāks mežā pyrmis īraudzeis vylku, tod jam nav
kū beistīs vylka. A ka vylks pyrmis īraudzeis cyl-
vāku, tod jau pīzīmēj, ka cylvākam ar vylku griuts,
pi jūs byus lila plēšona, tai ka var cylvāks dabat
nu vylka smerti. /V. Podis, Rēzekne./

33005. Kad gani dzen lopus no mājas, tad vilks klausās,
ko gani runā, kur viņi grib lopus dzīt. Ļaudis
tādēļ gribējuši vilkus maldināt un prasījuši tīšām
kur nu gani dzīšot. Gani tad arī atbildējuši kādus
niekus, piem., sacījuši, ka dzīšot aiz to priedi,
kam divi zari. /P. Š., Rauna./

33006. No zoss gaļas vilkam zobi deg. /K.Jansons, Plāņi./

33007. Vilkam mugura pūst, ja tam ar sērmaukšļa rīksti
sit. /K. Jansons, Plāņi./

33008. Vilka nedrīkst saukt vārdā, tad viņš nāk mājā. "Te
vilku daudzina, te vilks klāt." /P. Š., Rauna./

33009. Nekad nedrīkst vilku pieminēt, jo tad viņš tūliņ
ir klāt. /E. Laime, Tirza./

33010. Gavēņu laikā nedrīkstot vilku pieminēt, bet tas
jāsaucot par vecīti. /K. Šilings, 1832.g., Tirza./

33011. Lai vilks nebūtu jāmin īstā vārdā, tad to sauc par
vecbrāli, vecīti, meženieku, mežakungu, mežavīru,
mežalaņķi, mežazvēru un mežonu.
/A. Bīlenšteina rokraksts./

33012. Ja sakot: "Vilks, še tabaka!" tad tas nākot klāt;
bet kad pienākot, vajagot teikt: "Simka, iesim
blakus!" tūlin vilks ietot visur un neko neaiztie-
kot. /J. Holanderis, Madliena./

33013. Agrāk nedrīkstējuši teikt: "Vīrs, še tabaka!" Tad
tūlin vilks bijis klāt. /V. Loze, Drusti./

33014. Ja cilvēks ierauga vilku pa priekšu, tad tam klie-
dzot, balss paliek skaļāka; ja vilks ierauga pa-
priekšu cilvēku, tad tam kliedzot balss aizsmok.
/A. Salmāns, Balvi./

33015. Ja uz vilka kliedz: "Uja, vilks!" tad kliedzējs
aizsmok, bet var tomēr kliegt bez kaites: "Vilks,
uja!" /K. Jansons, Plāņi./

33016. Kad ierauga vilku un neizspļauda, tad aizkrīt
balss. /K. Pavasare, Drabeši./

33017. Jāsargās par siltām vilka pēdām pāriet, lai balss
neaizsmaktu. /K. Corbiks, Tukums./

33018. Kad vilki nāk mājā, tad gaidāms karš.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

33019. Kad vilku sastopot, tas laimi nozīmējot.
/Latv. Avīzes, 1860, 26./

33020. Ja vilks pārskrien par ceļu, tas esus labi. [Sal.
zaķis.] /Latv. Avīzes, 1824, 32./

33021. Ka vylks skrīn nu meža uorā un meklēj sev ēst kur
nebejs pi cīmas vai mīsteņa, itei jau pīzīmēj, ka
uz cyta gods naizaugs maizja un byus bods.
/V. Podis, Rēzekne./

33022. Kas ejot atpakaļ skatās, to vilks apēd.
/K. Jansons, Plāņi./

33023. Kad vilks nāk, tad ganam jākliedz: "Juris nāk,
Juris nāk, stangas mutē!" Tad vilks aizskrien ar
vaļēju muti. /K. Jansons, Plāņi./

33024. Ja vilku redz mežā, tad vajaga aizdedzināt papiro-
su. Tad vilks domā, ka kāds cits vilks nāk pretī,
un sāk bēgt. /V. Loze, Drusti./

33025. Ja cilvēks uzejot uz vilka pēdām, tad kakls aiz-
smokot. /I. Anševice, Piebalga./

33026. Vilka pēdas smiltīs, pa kurām vilks gājis, iesien
drēbē un visu to dunčkulu piesien namā pie spāres,
lai vilks mājā nenāk. /K. Jansons, Vijciems./

33027. Lai vilks uzpriekšu pie lopiem nedarītu skādes,
tad lūko dabūt no tā aiznesta lopa kādu zīmi, ādas
jeb zarnu gabaliņu, iesien to lupatā un uzkar nama
korē dūmos. /K. Šilings, 1832.g., Tirza./

33028. Kad vilks cilvēku vai lopu sakodis, tad ārstējot
ar šiem vārdiem: "Vilks lec, vilks grāb, pagal`
nes mutē; man namā guns un katls uz guns."
/K. Šilings, 1832.g., Tirza./

33029. Ja vilki gaudo, tad būs liels karš.
/V. Arbidāns, Latgale./

33030. Ziemā, ja vilki staigā gaudodami ap mājām, tad būs
karš. /J. Zvaigzne, Rēzekne./

33031. Ja vilki gaudo, tad sagaidāms ļoti auksts laiks.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

33032. Ja vilki gaudo mājas tuvumā, tad būs sals jeb
tuvosies karš. /V. Pilipjonoks, Asūne./

II. Vilks sapnī.

33033. Kad sapņos vilku redz aitās, tad meitām būšot
brūtgāni. /K. Boivics, 1862.g. A. Bīlenšteina
rokraksts./

33034. Kas pa sapņiem redz, ka vilks aiznes aitu, tad kā-
da meita tiks aizprecēta.
/A. Bīlenšteina rokrakts, Nereta./

33035. Ja meita redz sapņos vilku, tad viņai nāks preci-
nieks. /A. Bīlenšteina rokraksts./

33036. Ja sapnī redz vilku, kas aiznes aitu, tad drīzumā
meitu aizvedīs tautās. /K. Meiers, Lubāna./

33037. Kad meitas sapnī redz vilku, tad viņas drīz sagai-
dīs brūtgānu. /Bērziņš, Ropaži./

33038. Ja meita redz sapnī vilku, tad tai būs jauns brūt-
gāns. /A. Broža, Naukšēni./

33039. Kad meita redz vilku sapnī, tad tā drīz sagaidīs
brūtgānu. /Alksnis - Zundulis, Naudīte./

33040. Ja vilks pa sapņiem nāk mājā, tad meitas precē-
sies. /O. Mucniece, Ventspils./

33041. Ja sapnī vilks aitu nokož, tad meitu izprecēs.
/J. Kalniņš, Druviena./

33042. Ja meita redz sapnī vilku, tad drīz gaidāms brūt-
gāns. /J. A. Jansons./

33043. Ja vilku redz sapnī, tad būs kāzas.
/J. Rupjais, Asūne./

33044. Kad vilku redz sapnī, meitām nāk brūtgāns.
/R. Bērziņš, Džūkste./

33045. Kad sapnī redz vilkus, tad ātri atbrauks precīb-
nieki. /J. Rupjais, Asūne./

33046. Kad vilks sapnī paņem aitu, tad meitu izprec.
/R. Bērziņš, Džūkste./

33047. Ja meita redz sapnī vilku, tai drīz radīsies brūt-
gāns. /K. Lielozols, Nīca./

33048. Ja vilks sapinīs aiznes meitai aitu vai jēru, tad
viņai nāks drīz kāds precinieks.
/K. Jansons, Plāņi./

33049. Kad sapnī vilks aiznes aitu, tad tautietis aizved
tautas meitu. /Āronu Matīss, Bērzaune./

33050. Ja sapnī vilks noķer aitu, tad tai mājā kādu meitu
izprecēs. [Sal aita.] /J. Jurjāns, Jaungulbene./

33051. Kad meita redz sapnī vilku, tad drīz sagaidīs
brūtgānu. /M. Sikle, Nīca./

33052. Ja pa sapinim redz vilku, tad būs brūtē vai brūt-
gānā. /H. Skujiņš, Smiltene./

33053. Ja sapnī redz vilku, tad nāks precinieki.
/A. Aizsils, Prauliena./

33054. Ja vilku redz sapnī, tad zaglis nāks. [Sal zaķis.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

33055. Ja sapnī nosit vilku, tad zirgs nosprāgs.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./