VILNA.
33056. Nocirptu vilnu tūliņ
nesver, jo tā vēl esot dzīva.
/K. Jansons, Plāņi./
33057. Vilna jāmazgā vecā mēnesī,
tad tā neveļas.
/P. Atspulgs, Rauna. E. Slavinska, Cēsis./
33058. Vilnu mazgājot, jāvelk jauna kleita,
tad bieza
vilna. /M. Drūģe, Iecava./
33059. Kad vilnu kārš, tad nevar, uz kārstuvēm
sēdot, ēst,
jo tad kodis saēd drānas. /A. L.-Puškaitis./
33060. Nekad nevajagot zagt vilnas, tad zaglim augot acīs
vilna. /A. Skuja, Mālupe./
33061. Kas zūg vylnu,
tuo vuškuom ir raibi jāri.
/T. Beča, Preiļi./
33062. Kad saimniece dodot meitai vilnu ko vērpt,
tad
viņa sakot: "Lielie velli, mazie velli, visi tavā
galiņā!" Tad svars izliekoties lielāks.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./
33063. Kārpas var nodzīt apriebjot ar ilgi
zemē gulējušu
kaulu. Pēcāk kauls noliekams vecā vietā uz vilnas
dzijas stuciņa (gabaliņa) [Sal. kārpas.]
/J. Dābols, Lielvārde./