VILNA.

33056. Nocirptu vilnu tūliņ nesver, jo tā vēl esot dzīva.
/K. Jansons, Plāņi./

33057. Vilna jāmazgā vecā mēnesī, tad tā neveļas.
/P. Atspulgs, Rauna. E. Slavinska, Cēsis./

33058. Vilnu mazgājot, jāvelk jauna kleita, tad bieza
vilna. /M. Drūģe, Iecava./

33059. Kad vilnu kārš, tad nevar, uz kārstuvēm sēdot, ēst,
jo tad kodis saēd drānas. /A. L.-Puškaitis./

33060. Nekad nevajagot zagt vilnas, tad zaglim augot acīs
vilna. /A. Skuja, Mālupe./

33061. Kas zūg vylnu, tuo vuškuom ir raibi jāri.
/T. Beča, Preiļi./

33062. Kad saimniece dodot meitai vilnu ko vērpt, tad
viņa sakot: "Lielie velli, mazie velli, visi tavā
galiņā!" Tad svars izliekoties lielāks.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

33063. Kārpas var nodzīt apriebjot ar ilgi zemē gulējušu
kaulu. Pēcāk kauls noliekams vecā vietā uz vilnas
dzijas stuciņa (gabaliņa) [Sal. kārpas.]
/J. Dābols, Lielvārde./

Vilna sapnī.

33064. Aitas vilna sapinīs nozīmē žēlabas.
/K. Jansons, Plāņi./