VĪRS.

33452. Ugunsgrēkā vīrs nedrīkst sev nekur roku pie ģīmja
dalikt, ja tam sieva ir uz grūtām kājām, jo tad
bērnam piemetas ugunsvaina. /K. Jansons, Plāņi./

33453. Precējies vīrietis nedrīkst uz ķipja sēdēt, jo ta
slīkst bērni. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

33454. Ratos sēžot, vīrs nedrīkst savai vecu ļaužu sievai
jemt apkārt (celt pāri) grožu, tad bērniņam ap
kakliņu radīsies dzēnītis. Sieva, kas vecu ļaužu,
neļaujot savam vīram mironi nest: tad bērns būšot
bāls. Bet teicēja piezīmēja, ka varot gan nest;
nesējam tiešām vien jāskatās, kad zārku attaisa.
/A. Rozenšteine, Saldus./

33455. Ja vīrs braucot tur sev grožu ap kaklu, tad viņa
sievai piedzims bērns satinies. [Sal. sieva.]
/K. Jansons, Plāņi./

33456. Kāds vīrs, liels balamute, lielīdamies rājies:
"Kas jūs par vīriem? Pa vienam bērnam vien dzimst!
Redzēsiet, man būs trīs uz reizu!" Nu, un arī pie-
likušies trīs gabali (trīņi), bet visi mazi nomi-
ruši. Tā nebūs balamutēties!
/K. Pētersons, Tetele./

33457. Bērns dzims ar piesietu mēlīti, kad vīrs saites
vīdams jeb citu ko tamlīdzīgu darīdams vinamā galu
atsien pie ratiņa, gultas stakles, kangām vai ci-
tas kādas sievietes lietas. Tas stipri jāskon.
Bērniņam, lai varētu ēst un runāt, mēlīte jāgriež
vaļām. [Sal. mēle.] /Kuplais, Kuldīga./

33458. Ja vīrs apēd deviņus melnos rudzu graudus, tad
viņa sieva pārmetas. /K. Jansons, Plāņi./

33459. Ja vīrs sievu neierauga, t.i. dauza vai lamā, tad,
lai viņš paliktu mīlīgs, "mīksts kā liepu lapa",
tam nezinot jāiedod sievas ziedi.
/K. Jansons, Smiltene./

Vīrs ar sievu.

33460. Starp laulātiem ļaudīm mēdzot arvienu tā būt: ja
vīrs ļoti čakls, tad sieva paslinkāka, un ja sieva
mudīga, tad vīrs mēdzot gausāks būt. Pati laime tā
esot reiz nolēmusi.
/A. Lerchis-Puškaitis, Džūkste. LP III, 64./

33461. Laimes māte tā esot nolēmusi, ka precējoties vie-
nam vajagot būt mudīgam, otram slinkam.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

33462. Senāk Dievs nolicis, ka gudram vīram vajagot pre-
cēt negudru sievu, bet gudrai sievai atkal iet pie
negudra vīra. /P. Š., Rauna./

33463. Laulātu ļaužu starpā klusām jāiesviež akmens, tad
tie izšķirsies. /A. Šķēre, Skaistkalne./

33464. Ja laulātu ļaužu gultas maisā jeb spilvenā ieliek
nazi, tad viņi naidīgi dzīvo. /K. Jansons, Plāņi./

33465. Ja vīrs un sieva pēc izskata ir ļoti līdzīgi, tad
saka, ka tie labi dzīvojot. /V. Grīva, Lubāna./

33466. Ja laulāti ļaudis ar kailu roku galdu slauka, tad
viņi nesaderīgi dzīvo. /K. Jansons, Plāņi./

33467. Precēti ļaudis nedrīkstot sēdēt uz spaiņa un ķip-
ja. Ja sēdot, tad bērni slīkstot.
/K. Mežulis, Bilska./

33468. Lai vīram laulības dzīvē būtu lielāks iespaids,
tad kāzu vakarā viņam jāpamanās pirmajam apgulties
laulības gultā, jeb apgriežoties, lai noietu no
altāra, jāapgriež līgava ap sevi, ne otrādi.
/A. Pliens, Meirāni./

33469. Lai bērnam būtu sprogaini mati, tad laulātiem jā-
iet zirnājos gulēt. /E. Laime, Tirza./

33470. Kad vīrs ir sievu atstājis, tad sievai jāizmazgā
vīra zeķes tai ūdenī, kurā ir mazgāts viņas krekls
ar mēnešziediem, tad vīrs atkal atgriezīsies.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

33471. Kad vīrs sievu neieredz, tad sievai jānokasa no
sava krekla melnumi un jāiedod vīram tējā, tad tas
atkal savu sievu ieredzēs. /P. Zeltiņa, Ikšķile./