VISTAS.

I. Īpašības.
II. Vistas pārnešana.
III. Dēšana.
IV. Perēšana.
V. Dziedāšana.
VI. Vistas laika zīlēšanā.
VII. Citāda zīlēšana.
VIII. Vistu slimības.
IX. Vistas gaļa.
X. Vistas sapnī.

I. Īpašības.

33081. Sējamā laikā vistas ir kurlas.
/K. Jansons, Plāņi./

33082. Vista par ziemu apēd pūru labības.
/H. Skujiņš, Smiltene./

33083. Vistām dod iesalu un zirga gaļu.
/K. Jansons, Plāņi./

33084. Ja vistām, tās kaitinot, rāda graudus, bet nedod,
tad tam cilvēkam iemetas acī miežu grauds. [Sal.
suns.] /E. Kampare, Skrunda./

33085. Vistu pataisa lēnu, ja viņu nogulda uz muguras ar
knābi un kājām uz augšu un tad kādu laiku cilā ro-
ku pār viņas galvu no vienas puses uz otru līdz
zemei. /M. Navenickis, Zasa./

33086. Vecai vistai esot resnas kājas, bet jaunai daudz
tievākas. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
33087. Kad vistas bļaustās, tad viņas drīz sprāgst.
/K. Lielozols, Nīca./

33088. Kad vistas tup tukšā ligzdā, tad viņas drīz
sprāgst. /K. Lielozols, Nīca./

33089. Ja vistas tup tukšā ligzdā, tās drīz nobeidzas.
/K. Lielozols, Nīca./

33090. Ja grib, lai vista neklīst tālu no mājas, tad
apmērcē tai kājas ūdenī. /H. Jankovska, Rīga./

33091. Lai vistas neietu labībā, tad, kad beidz sēt, jā-
atstāj sētuvē drusku labības; tad jāapvelk striķis
lielā riņķī, tur jāieber atlikusī labība un jālaiž
vistas ēst. /E. Laime, Tirza./

33092. Ja grib, lai vistas dārzus nekasī, tad vista jāsa-
ņem pie kreisās kājas un 9 reiz jālaiž riņķi pret
sauli. /A. Biša, Rencēni./

33093. Vistu, kas dārzus kašā, vajaga ņemt pie kreisās
kājas un 9 reiz apgriezt riņķī pret sauli, tad
vista vairs dārzu nekasīs. /K. Biša, Vijciems./

33094. Nevajaga aizbilst, ka vistas dārzus nekašā, tad
viņas tūliņ sāk kašāt. /K. Biša, Vijciems./

33095. Ja vista nodēj pārāk lielu olu, tad būs liela
nelaime, ja pārāk mazu, tad maza nelaime.
/A. Cirsis, Kalupe./

33096. Ja vista izdēj ļoti lielu olu, tad dzīvē gaidāms
jauks pārsteigums. /R. Šmits, Valmiera./

33097. Juo vysta nūdēj mozu ūleņu, tad muojuos gaidāma
nalaime. Juo grib izvairuotīs nu nalaimes, tad va-
jaga ūlu puorsvīst par muojas jumtu.
/T. Nagle, Varakļāni./

33098. Ja vistas pirmo reiz nodēj mazas olas, tad saim-
niecību sagaida posts. /E. Medene, Meirāni./

33099. Ja vistas sāk dēt pārāk mazas vai lielas olas, tad
mājās gaidāma nelaime. Tāpat, ja vista dzied,
gaidāms ļauns. /L. Kārkliņa, Dzelzava./

33100. Ja vistas dēj lielas olas, tad sagaidāms labs
gads, bet ja mazas, tad sagaidāms slikts gads.
/L. Aizpurve, Lubāna./

33101. Ja vista izdēj mazu olu, tad saimniekam būs kāds
zaudējums. /J. Skara, Jaunpiebalga./

33102. Ja vista izdēj mazu oliņu, tad viņas īpašniekam
jāizput no iedzīves. /A. Zibens, Rugāji./

33103. Ja vista izdēj olu ar diviem dzeltenumiem, tad tas
nozīmē ugunsgrēku, vai arī naidīgu dzīvošanu.
/V. Alke, Jaungulbene./

33104. Ja vistai ir cekuliņi un bieza sekste, tad tā dēj
lielas olas ( ar diviem dzeltenumiem).
/K. Lielozols, Nīca./

33105. Ja vista izdēj olu ar diviem dzeltenumiem, tad tās
saimnieks iedzīvosies. /A. Zibens, Rugāji./

33106. Ja tai ūdenī mazgājās, kur vista dzērusi, tad acīs
iemetas vistas puta. /A. L.-Puškaitis./

33107. Nekad nedrīkst dzert no trauka, no kura ir dzērusi
vista, jo tad sāp galva un ātri dabū iesnas.
/A. Aizsils, Lubāna./

33108. Ja vista, spārnus vēdinādama, ielaiž kādam acīs
vēju, tad tas dabon drīzumā acu slimību.
/J. Jansons, Rīga./

33109. Ja vista, spārnus plātīdama, ielaiž kādam vēju
acīs, tas dabūs drīz acu slimību.
/A. Ārmans, Ludza./

33110. Ja ēd maizi, ko vista knābājusi, tad dabū acī
vistknābjus. /A. Ēdelmanis, Ranķi./

33111. Ja vista naktī nolec no laktas, tad būs kāda ne-
laime. /V. Pilipjonoks, Asūne./

33112. Ja uzmin ar kailām kājām uz vistu asnīm, tad sa-
plaisā kāju apakšas.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

33113. Uz kura gultas vakarā tupstās vistas, tas drīz
mirs. /A. Cirsis, Kalupe./

33114. Ja vistai kājas aukstas, tad mājā kāds mirs.
/M. Poriete, Lubāna./

33115. Ja vistai kājas karstas, tad mājā būs ugunsgrēks.
/M. Poriete, Lubāna./

33116. Ja vista ēd olas, tad vistai jānogriež knābja ga-
liņš un jāsadedzina. /J. A. Jansons./

33117. Lai vistas neēstu olas, tad jāņem slota, kāta cau-
rumā jāieber mieži un šī slota jāapgriež trīs rei-
zes ap vistu; pēc tam vistai jādod tie mieži apēst.
/A. Broža, Naukšēni./

33118. Ja vistas dzer savas izdētās olas, tad tām vajaga
izbadīt knāpi ar nodegušu pagali, lai vairs ne-
dzertu. /A. Salmāns, Balvi./

33119. Maizes kukulī cepa vilnu, lai vistas labi izdotos.
/P. Š., Preiļi./

33120. Lai vista nāktu istabā, tad trīs reizu jāpārvelk
ar kājām pār slieksni un katrreiz ar asti jāpiesit
pie stenderes. /M. Šauruma, Umurga./

33121. Tiem, kas grib lai māju putni iet uz kaimiņa daļu
kasīties, vajaga pa Lieldienām, priekš saules lēk-
šanas, izslaucīt istabu un mēslus izbērt pār robe-
žu. /P. Iklavs, Saliena./

33122. Lai vystas nakaš duorzu, gavenī pīktdīnem nasukuot
golvas. /T. Beča, Preiļi./

33123. Lai nikni putni nekristu vistām virsū, tad ņem
Jurģa rītā vecu krāsns slotu un sien to pie sētas.
Otrs prasa: "Ko tu tur sien?" Pirmais atbild: "Es
sienu visām vārnām, žagatām un vanagiem kājas!"
Tanī gadā visas vistas paliks veselas.
/F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 162./

33124. Vistu nedrīkst ķert pie astes, jo tad tā dēj
mīkstčaules. /E. Jēpe, Palsmane./

33125. Lai glābtu vistas no lapsas, tad vistu kūtī jāpa-
kar vilka galva. /V. Pilipjonoks, Asūne./

33126. Ja kāds izzog vistas olas no pērkļa, tad no tās
vistas vairs nebūs nekāda peļņa. To vistu vajaga
vai nu pārdot vai pārmainīt ar nāburgiem.
/E. Zommere, Rauna./

33127. Ar vistas vai pīles baltās miesas kaulu ir jāvel-
kās; kam nolūzt lielā pusē, tā vēlēšanās piepil-
dīsies. /K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna./

II. Vistas pārnešana.

33128. Kad vistas atnesot no svešas mājas, tad, lai ne-
aizietu atpakaļ, vajagot apgriezt spārnu galu
spalvas un iebāzt ēku šķirbās.
/E. Ābole, Vijciems./

33129. Ja svešu vistu atnes mājā, tad tai ar priekšautu
trīs reiz jānoslauka knāpis, lai mājas vistas to
neknāptu. /P. Š., Rauna./

33130. Vista jaunā mājā trīs reiz jāapved ap jauno būri
(ēku), lai tā projām neietu.
/K. Jansons, Plāņi./

33131. Vista nebēg projām, ja tai izraun trīs spalvas un
iesprauž kādas ēkas sienā. /K. Jansons, Plāņi./

33132. Ja svešu gaili jeb vistu pārved mājā, tad jāizrauj
kāda spalva no astes un jāiesprauž sienā, lai ne-
bēg projām. [Sal. lopi, suns.] /P. Š., Rauna./

33133. Ja nopērk vistu un baidās, ka tā aizbēgs, tad jā-
nogriež kušķis spalvas un jāsadedzina.
/A. Bērziņš, Rīga./

33134. Ja grib, lai sveša vista mājā dzīvo, tad tai no
astes jānogriež spalvas un jāiemet krāsnī.
/K. Biša, Vijciems./

33135. Ja vistu atnes no svešas mājas, tad jaunā mājā
vistai no astes jāizgriež trīs spalvas; tad vista
nebēgot prom un labi dzīvojot.
/J. Jansons, Plāņi./

33136. Lai vista neietu uz veco vietu atpakaļ, jānocērp
trīs vietās spalva, trīs reiz jāapņem ap galvu
pret sauli un tā spalva jāiebāž sienā.
/M. Šauruma, Umurga./

33137. Ja vistas bēg prom no mājas, tad jāuzsien vīriešu
krekls mieta gala un jādzen ar to atpakaļ; tad tās
vairāk nebēg. /A. Broža, Naukšēni./

33138. Kad vistas pārnes citā mājā, tad tām jānomazgā
kājas un mazgājamais ūdens jādod pašām izdzert.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

33139. Nūpierkūt vystu un atnasūt tū uz sātu, juopajam ir
aiz muguras un ar kuojuom juotrin pi cepļa, lai
pilņavuoj sātas. /P. Vaivods, Vārkava./

33140. Ka nupierk jaunas vystas, tad vajag tuos treis
reizes aplaist (apvest) ap golda skruodžim, lai
piļņavuoj sātas. /A. Vylcāns, Vārkava./

33141. Lai jaunas vistas nebēgtu prom no mājām, tad jā-
piesit ar asti pret plīts stūri un kājas jāgriež
trīs reizes pelnos pret sauli.
/A. Broža, Naukšēni./

33142. Lai pirkta vista nebēgtu projām, tad ar viņas knā-
bi trīs reizes jāiesit par krāsni.
/E. Laime, Tirza./

33143. Lai vistas, pārnestas uz jaunu vietu, nebēgtu pro-
jām, tad ar vistas knābi trīs reiz jāsit pa kūts
durvīm un jāsaka: "Te tev jānāk!"
/J. Jurēvics, Kruku pag., Šauļu apr., Lietuva./

33144. Ja atnes mājās jaunu vistu, un ja viņa negrib
dzīvot, bet iet uz citām mājām, tad vajag viņai
iedot maizi ar sukuru, lai nebēgtu prom.
/A. Kondrāte, Cēsis./

33145. Lai vista, kaķis vai kāds cits dzīvnieks neietu
atpakaļ uz veco māju, tad to iebāž maisā un jau-
najā mājā trīs reizes piesit pie durvju stenderes
sakot: "Še māja, tur ciems." /A. Bērziņa, Aloja./

33146. Ja gaili vai vistu pārnes jaunā vietā, tad no ve-
cās jāpaņem akmens līdz un ar to jāpaberzē putnam
galva, pēc kam akmens jānosviež jaunā vietā zemē.
Tad putns nebēgs projām. /E. Zommere, Rauna./

III. Dēšana.

33147. Kad vistām paliek sarkanas sekstes, tad viņas drīz
dēs. /M. Brīdaka, Jaunroze./

33148. Ja vistai metas baltas ausis, tad sāks dēt.
/V. Saulīte, Mālpils./

33149. Kad vista uz vienas kājas stāv, tad viņa dēj daudz
olu. /L. Puriņa, Rīga./

33150. Ja vista ir baltā krāsā, tad tā ir liela dējēja.
/K. Lielozols, Nīca./

33151. Kad gribot, lai visas mājas vistas dētu vienā pe-
reklī, tad vajagot pirmā Lieldienā ņemt auklu,
sasiet tās abus galus kopā un riņķa vīzē izstiept
uz zemes. Iekšpus šī riņķa vajagot iekaisīt vistu
barību un tad aicināt vistas pie ēšanas, caur to
tad visas vistas tai gadā dēšot vienā pereklī.
/Balss, 1878, 23./

33152. Ja nezin, kur vista dēj, tad viņai jāiebāž resnās
zarnas galā sāls grauds, tad tā tūliņ aizskries uz
pērkli. /K. Jansons, Plāņi./

33153. Ja gribot, lai visas vistas dētu vienā pereklī,
tad vajagot pirmā Lieldienā ņemt auklu, sasiet tās
galus kopā un izstiept to riņķī uz zemes. Tai riņ-
ķī nu vajagot iekaisīt vistu barību un aicināt
vistas ēst; tad tai gadā visas vistas dēšot vienā
pereklī. /Balss, 1878, 23./

33154. Ja vista nedēj olas vienā vietā, tad viņai jāiz-
rauj no astes viena spalva un jāiesprauž tur sie-
nas šķirbā, kur vistu grib iedēdināt.
/K. Jansons, Plāņi./

33155. Ja gribot agri vistu olu, tad pirmos Ziemas svēt-
kos lai ieberot vistām graudus apaļā, no groža iz-
taisītā, riņķī. /J. Bitaks, Litene./

33156. Ziemā vistas jātur siltumā un jābaro ar grauzdētām
auzām un kaņepēm, tad viņas ātri un čakli sāk dēt.
/A. Zvejniece, Lubāna./

33157. Ja, nopērkot vistu, nes asti pa priekšu kūtī, tad
vista labāk dēj. /A. Spulle, Mārupe./

33158. Jo atrostū labību dūd ēst vystuom, tad juos dēj
ūlas. /T. Beča. Preiļi./

33159. Dauzdi mozou maizes kukulīša naād, bet sabaruoj
vystuom, lai labi ūlas dēj.
/C. Apšenieks, Bērzpils./

33160. Lai vistas dētu vienā perēklī, tad tās Ziemas
svētku rītā ar uguni jābaro un tām apkārt jāapvelk
valgs. /M. Igaune, Galgauska./

33161. Ja grib, lai vistas labi dētu, olas nekad nedrīkst
pārdot pāra skaitā (20, 30, 36 u. t. t.), bet tās
jāpārdod vienmēr nepāra skaitā.
/J. Andriņš, Taurkalns./

33162. Vistai vajag dot ēst olas čaumalas, tad viņa būs
dējīga. /A. Korsaks, Ezere./

33163. Vistas baro iekšpus riņķa, lai dēj olas vienā
vietā. /A. Sprūdžs, Varakļāni./

33164. Lai vistas mājā olas dētu, tās jāēdina ar barību,
kurai apkārt riņķī aplikta pātaga.
/T. Rigerte, Brunava./

33165. Lai vistas daudz olu dētu, tām ķiploki jādod.
/K. Jansons, Plāņi./

33166. Ja dod vistām ēst kaļķus, tad tās nedēj mīkstčau-
lu olas. /A. Klause, Jaunpiebalga./

33167. Lai vistas mīkstčaulu nedētu, tad vistas jāizbāž
caur biksēm. /E. Laime, Tirza./

33168. Ja vistu ķer aiz astes, tad tā dēj mīkstčaulas.
/I. Zariņš, Palsmane./

33169. Lai vista nedētu mīčaulu, tad mīčaula jāliek zem
blūķa. /L. Aizpurve, Lubāna./

33170. Lai vistas daudz olu dētu un tām mīčaulu nav, -tām
jādod dzert piens. /K. Jansons, Plāņi./

33171. Ja vistas olu čaulas ugunī iemet, tad vistas
skrien dēt vai ugunī. /K. Jansons, Plāņi./

33172. Vista nedēj, ja tai asti izrauj.
/K. Jansons, Plāņi./

33173. Vistas nedrīkst aiz astes raut, tad dēs mīkstčau-
ļus. /K. Bika, Gaujiena./

33174. Vistu nevajagot aiz astes raut, lai nedētu jēlčau-
malolas. /J. A. Jansons, Sigulda./

33175. Ja vistu sit ar lupatu, tad tā dēs mīčaules.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

33176. Kad vystai syt ar lupotu, tad tei dēj meiksčaules
ūlas. /K. Upinīks, Vārkava./

33177. Vistu nadreikst sist ar peicku, tad dēs meikščau-
les ūlas. /T. Nagle, Varakļāni./

33178. Lai vistas nedētu mīčaules, vajag katru vistu trīs
reizes bāzt caur bikšu stāvu.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

33179. Vistai nevar ar pātagu sist, tad tā dēj mīkstas
olas. /E. Žubeckaja, Rīga./

33180. Ja vistai iesit ar nātnu drēbi, tad tā dēj mīkst-
čauļus. /K. Bika, Gaujiena./
33181. Vistām dod balto glāzi, lai tās mīčaulas nedēj.
/K. Jansons, Plāņi./

33182. Kad vista mīčaulu dējot, tad vajagot likt apakš
maizes abras dēt, jo tad vairs mīčaulas nedējot.
/A. Krūmiņa, Smiltene./

33183. Kad gavēnī vistas baro mucas stīpā (barību sviež
stīpas iekšpusē), tad tās dējot vienkopus (vienā
pereklī). /H. Skujiņš, Smiltene./

IV. Perēšana.

33184. Vista uz olām jāliek jaunā mēnesī.
/K. Jansons, Plāņi./

33185. Olas jāliek perēt jaunā mēnesī, tad cāļi brangi
barojas. /A. Aizpurve, Lubāna./

33186. Ja grib, lai vistas būtu dējīgas, tad jāliek sējas
laikā perēt, vai arī tad, kad rudzi statos.
/N. Zvirgzdiņa, Lubāna./

33187. Perīgala jāuzliek uz olām svētdienā, kad cilvēki
nāk no baznīcas laukā, lai visas olas izšķiļas.
[Sal. cāļi.] /K. Jansons, Plāņi./

33188. Ja vistas liek perēt, tad jāliek, kad dievārdnieki
nāk no baznīcas laukā, tad būs labi cāļi.
/A. Broža, Naukšēni./

33189. Vista jāliek perēt, kad mācītājs kancelē, tad nav
neviena vanckara, bet no visām olām izšķiļas
cāļi. /K. Preiss, Vecgulbene./

33190. Vista jāliek perēt svētdienā, kad ļaudis nāk no
baznīcas, tad visi cāļi reizē izšķiļas no olām.
/E. Skarnele, Kalncempji./

33191. Vistas liek perēt tad, kad baznīcēni no baznīcas
ārā nāk, jo tad nav vanckaru.
/H. Siliņa, Dobele./

33192. Vista jāliek perēt svētdienā pa baznīcas laiku;
licējam jāstāv ar muguru pret dienvidiem, tad cāļi
labi iznāk. /L. Kleinberga, Svēte./

33193. Kad pirina cāļus, olas jāliek pirināšanai pa baz-
nīclaiku, tad cāļi visi izšķilsies.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./

33194. Vistas un citi putni jāliek perēt svētdien, kad
baznīcēni nāk no baznīcas, tad arī cāļi tāpat
nāks. /P. Š., Umurga./

33195. Lai vista izperētu labus cāļus un lai olas nepa-
liktu par vanckariem, tad perekli vajagot likt kū-
tī svētdienas dienā, kad lopi no ganībām mājā nā-
kot. /K. Skujiņš, Aumeisteri./

33196. Vista perēt jāliek svētdien pulksten vienos: olas
jāsabāž azotē, tad jānotupjas pie gūsta (ligzdas)
un jāliek tur olas pa vienai iekšā - tad būs visas
vistiņas. /K. Corbiks, Lielsesava./

33197. Vistas jāliek perēt svētdienā, kad iet laukā no
baznīcas, - tad no visām olām izšķilsies cālīši.
/J. Apsalons, Sēļpils./

33198. Vistas jāliek perēt pirmdienas rītā, tad vista iz-
per visas olas. /L. Reiteris, Lubāna./

33199. Vistas jāliek perēt trešdien vai svētdien, tad tās
dējīgas. /I. Indāns, Gārsene./

33200. Zivs dienā vajaga likt perēt vistas, tad nav daudz
vanckaru. /J. Atteka, Nīca./

33201. Ja vējainā laikā liek vistas perēt, tad daudz olas
ir tukšas. /E. Zariņa, Cena./

33202. Vistas nedrīkst likt perēt ziemeļu vējam pūšot.
/J. A. Jansons, Olaine./

33203. Vistas jāliek perēt tad, kad dienvidu vējš pūš, jo
tad perējumā būs vairāk vistiņu kā gailīšu.
/J. Gulbis, Aizkraukle./

33204. Vistas nevajag likt perēt tad, kad pūš ziemeļa
vējš, jo tad neizdodas. /M. Valdmane, Zaļāmuiža./
33205. Vista jāliek perēt vasaras vējā, tad cāļi labi pa-
dodas. /K. Biša, Vijciems./

33206. Kod vystu sādynuoj uz ūlu pirmūdīn, tod vysta iz-
vad cuoleišus vysus gaileišus. /V.Podis, Rēzekne./

33207. Ka sieviete liek vistu perēt, tad viņai sev jāpār-
met brunkas pār galvu, lai cekulaini cāļi iznāk.
Ja olas ar cimdiem liek perēt, tad cāļi iznāk bik-
saini. Ja sieviete, vistu uz olām liekot, tik un
tik reiz iekliedzas kā gailis, tad iznāk tik un
tik vistu un otrādi. /K. Jansons, Pilda./

33208. Tādas olas jāliek perēšanai, kas jaunā mēnesī dē-
tas un nav paša mēneša apspīdētas.
/S. Gūberts, 1688./

33209. Vistu liekot perēt, olas jāliek zem gultas, tad
cāļi augstu nelēks. /M. Navenickis, Zasa./

33210. Vistu liekot perēt, jātura uz galvas cepure, tad
cāļi būs cekulaiņi. /M. Navenickis, Zasa./

33211. Olas perēšanai jānes cepurē, tad aug cāļi ar ceku-
liem. /E. Laime, Tirza./

33212. Kad liek vistu perēt, tad nevajag teikt, ka maz
iznāk, jo tad tas tā arī notiek.
/K. Corbiks, Valgunde./

33213. Ja grib vistiņas vien salikt perēt, tad vajaga
meklēt olas ar smailiem galiem un kam par vidu iet
rieva. /K. Lielozols, Nīca./

33214. Kad liek cāļus perināt, olām rezgaļi jāliek uz
ziemeļiem, tad vanags nenesīs cāļus prom.
/A. Šķēre, Kurmene./

33215. Ka gribi, kab vysta izvastu cuoļus, nikod tu ūlus,
kurus nesi dēļ vystys sēdēt, nalīc sovā capurā, a
lobuok līc uz zemis, a ka nūliksi capurī, itei pī-
zīmēj, ka tūs cuoļus, kur vysta izsēdēja, vysus
nūness vonogs. /V. Podis, Rēzekne./

33216. Kad vista perē, tad jāgroza olas un jāplēš matos
un bārdā, tad būs cekulaini un bārdaini cāļi.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

33217. Ja grib, lai būtu vistu vairāk kā gaiļu, tad jā-
skatās pret sauli, kur olai atrodas tukšums, vai
sānos, vai galā; ja galā, tad būs vistiņa, bet ja
sānos - gailītis. /N. Zvirgzdiņa, Lubāna./

33218. Vistu liekot perēt, jāsaka cik vistiņu grib, cik
gailīšu, tad tā arī esot. /A. Aizsils, Lubāna./

33219. Ja vista kaut kur slepeni izperējusi cāļus, tad
mazās vistiņas būs ļoti dējīgas.
/K. Corbiks, Ezere./

33220. Ja grib, lai vista visas olas izperētu, tad vien-
mēr vajag likt olas tā, kā iznāktu pa pārām.
/L. Pogule, Gatarta./

33221. Vistas nedrīkst likt perēt vienu nedēļu priekš un
vienu nedēļu pēc Vasaras svētkiem, joo tad būs pu-
se gaiļu un puse vistu, un tad pa gaisu vien lai-
žoties. /E. Lappuķe, Jelgava./

33222. Vistas jāliek perēt, kad lopi nāk no ganiem mājās,
tad vistas labāk cāļus izperē.
/A. Āboliņš, Alūksne./

33223. Lai vista daudz cāļu izperētu, tad tur, kur vistu
liek perēt, jānoliek viena kārta zemju, virsū kār-
ta salmu, tad atkal kārta zemju un kārta salmu un
pašā virsū vēl viena kārta smilšu, uz kuras uzliek
perekli ar olām. Ja tā darīs, tad cik olu, tik cā-
ļu. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

33224. Ja vistai liek perēt, tad nevajag pereklī likt
salmus, jo tad cāļi iet labībā, bet ja liek sienu,
tad vistas dzīvo vairāk pa zāli.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

33225. Vista perēt jāliek uz siena, nevis uz salmiem, tad
vistas labībā neiet. /E. Laime, Tirza./

33226. Cāļus pirinot, olas jāliek uz siena, tad cāļi ne-
kačāsies. /Z. Akmentiņa, Lubāna./

33227. Kad vistas liekot perēt, tad zem olām vajagot likt
sienu, lai cāļi neietu sējumos kasīties, bet ietu
uz pļavu. /K. Skujiņš, Smiltene./

33228. Vista jāliek uz siena perināt, tad viņa neiet la-
bībā. /V. Alke, Jaungulbene./

33229. Kad vistu liek perēt, tad jāaiznes uz to pusi, kur
grib, lai cāļi ietu. /K. Preiss, Vecgulbene./

33230. Lai vista visas olas izperētu, tad perēšanai no-
lemtās olas jānes ar cimdiem un pereklī visi olu
tievie gali jāliek uz iekšu. /E. Laime, Tirza./

33231. Kad vistai liek perēt olas ar labo roku, tad iznāk
gaiļi, bet ja ar kreiso roku - vistas.
/E. Šneiders, Alūksne./

33232. Kad gribi, lai vistas būtu ar cekuliem, tad meitai
vajadzīgs uzlikt galvā cepuri, vistu uz olām sēdi-
nājot. /J. Rupjais, Asūne./

33233. Ja vistai uzliek perēt nepāra skaitu olu, tad vai-
rāk izšķilsies cāļu; ja pāra - tad maz.
/A. Aizsils, Lubāna./

33234. Mazus sivēnus, jērus, cālēnus un bērnus nedrīkst
rādīt svešām saimniecēm - noskauž.
/A. Rudīte, Rīga./

33235. Kad vista grib ātri perēt, tad vajaga viņai uzliet
vienu spaini auksta ūdens. /K. Lielozols, Nīca./

33236. Ja negrib, lai vista perē, met to ūdenī.
/E. Rudīte, Jaunpiebalga./

V. Dziedāšana.

33237. Kad vista dzied kā gailis, tad daudzi tai durvīs
nospiež galvu. Bet tā ir māņticība. Vistas dzied
tikai tad, kad tās pārāk taukas.
/S. Gūberts, 1688./

33238. Ja vista dzied kā gailis, tad tai mājā būs uguns-
grēks. /A. Bīlenšteina rokraksts, Zaļenieki./

33239. Ja vista dzied kā gailis, tad saimniekam iznāks
kāds strīdus. Tādai vistai nocērt galvu uz istabas
sliekšņa un saka: "Nedziedi, vista, gaiļa balsī,
nestrīdies, sieva, ar saimnieku!"
/V. Pilipjonoks, Asūne./

33240. Ja vistai iedod sāli, tad tā dzied.
/E. Ēdelmanis, Raņķi./

33241. Ja vistai dod siļķi ēst, tad viņa sāks dziedāt kā
gailis. /A. Korsaks, Ezere./

33242. Ja vista dzied, tad mājā būs dzeršana.
/V. Miķelāns, Dunava./

33243. Ja vista dzied, tad jāpalūko, kādas viņai kājas:
ja siltas, tad būs ugunsgrēks, bet ja aukstas, tad
kāds mirs. /K. Pavarare, Āraiši. J. Rubenis,
Ērgļi. K. Jansons, Plāņi./

33244. Ja vista dzied, tad jāaplūko viņas kājiņas: ja tās
ir saltas, tad drīzumā pašos vai rados kāds mirs,
ja ir siltas, tad būs ugunsgrēks.
/A. Skuja, Vestiena./

33245. Kad vista dzied, tad jāparauga kājas, ja kājas
aukstas, tad tas nozīmē miršanu, ja karstas, tad
ugunsgrēku. /A. Skreija, Nurmuiža./

33246. Kad vista dzied, tad būs mirons mājā, ja tai ir
aukstas kājas; bet ja dziedātājai ir siltas kājas,
tad būs ugunsgrēks. /P. Š., Preiļi./

33247. Ja vista, sevišķi melna, dzied, tad tajā gadā
daudz cilvēku mirs. /A. Bērziņa, Aloja./

33248. Kad vistas dzied, tad vajag apraudzīt, kādas ir
kājas vistai, ja ir siltas, tad ugunsgrēks sagai-
dāms, ja aukstas, tad kāds mirs.
/A. Bulle, Burtnieki./

33249. Ja vista dzied un kājas aukstas - būs ugunsgrēks;
ja kājas siltas, tad būs auksts laiks.
/E. Rudīte, Jaunpiebalga./

33250. Kad vysta dzīd, tod vajag ju dzīžūk nūkert un pa-
raudzēt kuojos, jo kuojos vystai ir soltas, tod
vīns nu tuos muojas miers, bet jo korstas, tod sā-
ta degs. /A. Gori-Jone, Domopole./

33251. Kad vista dzied un ja viņai ir karstas kājas, tad
gaidāms ugunsgrēks, ja viņai aukstas kājas, tad
pati nosprāgs. /J. Skara, Jaunpiebalga./

33252. Ja vista dzied kādās mājās, tad tur kāds mirs.
Vistai tūdaļ kakls nocērtams. [Paruna: Vista, kas
dzied, un meita, kas svilpj, - abām kakli jāno-
cērt.] /J. A. Jansons./

33253. Ja vista dzied, tad kāds no mājiniekiem mirs. Lai
nelaimi novērstu, tad vista jānokauj.
/E. Kampare, Valmiera./

33254. Ja vista sāk dziedāt, tad drīz kāds mirs.
/I. Kažoka, Lubāna./

33255. Ja vista dzied kā gailis, tad viņai pašai jeb vi-
ņas īpašniekam jāmirst. /E. Jēpe, Palsmane./

33256. Ja vista kādreiz iedziedas kā gailis, tas nenozīmē
labu, bet vai nu ugunsgrēku, vai kaut kādu citu
nelaimi. Tad vista steidzīgi jānoķer un no tās
vietas jāmērī pa sprīžiem līdz istabas slieksnim,
papriekš galva, tad aste, un kurš gals beidzamais
nonāk pie sliekšņa, tas jānocērt, vai nu galva vai
aste, kā kuru reiz, lai nekāda nelaime nenotiktu.
/E. Krēģere, Vandzene./

33257. Tādas vistas nevajaga turēt, kuras dzied, jo tad
mājā bieži skursteņi deg. /L. Pogule, Gatarta./

33258. Vista dzied uz miršanu un degšanu: uz miršanu tai
aukstas, bet uz degšanu karstas kājas. Abos gadī-
jumos ar vistu jāizmērī istaba no sienas līdz
sliekšņam, kur tai uz sliekšņa jānocērt galva vai
aste, t. i. tā, kura no tām pēdējā atduras pret
slieksni. /K. Jansons, Pilda./

33259. Kad vista sāk dziedāt, tad tas nozīmē lielu ne-
laimi. Tādā gadījienā vistai vajag nocirst uz
sliekšņa galvu, tad nelaimi novērš.
/M. Auziņa, Rīga./

33260. Veci ļaudis domājuši, ka ja vista dzied, tad tā
esot ļauna gara apsēsta. Kad vista dziedājusi, tad
tā bijusi zīme, ka tanīs mājās kāds miršot. Tad
ņēmuši vistu un sākuši mest kūleņus no istabas di-
bena līdz durvīm. Kad vista bijusi līdz slieksnim
kūleņota, tad, kas nu gadījies, vai aste vai gal-
va, bijis jācērt. Kad gadījies cirst asti, tad
cilvēks nemiris un arī vista palikusi dzīva, jo tā
bijusi viņas laime. Bet ja gadījies, ka vistai nā-
kas cirst galvu, tad vista tikusi upurēta cilvēka
vietā. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

33261. Kad vista dzied kā gailis, tad tā ir jānoķer un
jāaptausta tai kājas. Ja kājas ir aukstas, tad
kāds tai mājā mirs; ja kājas ir karstas, tad tur
būs ugunsgrēks. /A. Bīlenšteina rokraksts,
Kandava un Aizdzire./

33262. Kad vista dzied, būs nelaime pie lopiem jeb cilvē-
kiem. Lai to novērstu, tad vista jāmet kūleniski
no istabas dibena uz durvīm: ja uz sliekšņa krīt
aste, tad tā jānocērt, ja krīt galva - tad jāno-
cērt galva. /J. Apsalons, Sēļpils./

33263. Kad vista dzied, tad pirmo reizi tai jānocērt as-
te, bet otrreiz galva; ja tā nedarot, tad notiekot
liela nelaime. /G. Pols, Bauska./

33264. Jo vysta dzīd, tad muojuos nūtiks kaida navin na-
laime. Bet viņu var nūvierzt: ar tū pašu vystu iz-
mērej ustubu nu dybyna leidz durovuom matūt kyuli-
ņus. Jo vystas golva kreit uz slīkšņa, tad juo-
cārt golva, bet jo aste, - tad aste.
/T. Beča, Preiļi./

33265. Ja vista dzied, tad tanī mājā kāds mirs.
/Atbalss k. 1897. P. Dreimanis, Ogre./

33266. Ja vista dzied, tad tai mājā kāds drīzumā nomirst.
/J. Auziņš, Sērene./

33267. Ja mājā vistas sāk dziedāt - būs kādam jāmirst.
/K. Corbiks, Tukums./

33268. Kad vistas dzied, tad kāds mirst.
/K. Corbiks, Jelgava./

33269. Kad vista dzied kā gailis, tad mājās kāds nomirs.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

33270. Ja vista dzied, tad tai mājā kāds mirs.
/J. A. Jansons, Vecpiebalga./

33271. Ja vista dzied kā gailis, tad drīzi kāds mirs.
/Ž. Bergmanis, Aizupe./

33272. Ja vistas dzied, tad mājās kāds mirs vai māja iz-
putēs. /Z. Lāce, Veclaicene./

33273. Ja vista dzied, mājās kāds mirs. Tāpēc vistai jā-
nocērt galva, lai tad viņa ir tā mirēja.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

33274. Dažreiz vistas dzied tā kā gaiļi. Ja vistu tādā
reizē noķer un viņai kājas aukstas, tad tajā mājā
kāds mirs, bet ja karstas, tad būs ugunsgrēks.
/A. Rozenberga, Vecpiebalga./

33275. Ja vista iedziedas, tad kāds mirs.
/A. Aizsils, Veckalsnava./

33276. Ja vista dzied un tur galvu nevis uz augšu, bet uz
vienu pusi, tad tanī pusē kāds mirs.
/A. Aizsils, Zilupe./

33277. Ja vista sāk dziedāt kā gailis, tad kāds nomirīs.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

33278. Ja vista dzied, tad tai mājā būs ugunsgrēks.
/V. Spandegs,Pociems./

33279. Ja vista dzied, tad māja degs.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./

33280. Ja vista dzied, gaidāms ugunsgrēks.
/M. Leimane, Lubāna./

33281. Vista dzied - sagaidāms sētā ugunsgrēks.
/V. Putra, Kalsnava./

33282. Ja vista dzied, tad tuvumā ir kāds ugunsgrēks.
/E. Kampare, Valmiera./

33283. Kod vysta zam cepļa suoks dzīduot kai gailis, itei
pīzīmēj, ka pi tuo saiminīka byus lela nalaimja,
aizadegsīs juo ustoba, nazynoma nu kuo.
/V. Podis, Rēzekne./

33284. Kad, vistai dziedot, kājas ir aukstas, tad tas no-
zīmē ugunsgrēku, ja siltas, tad nāvi.
/I. Mennika, Ainaži./

33285. Ja vista dzied un tur galvu uz augšu, tad būs
ugunsgrēks. /A. Aizsils, Zilupe./

33286. Ja istabas priekšā vista sāk dziedāt līdzīgi gai-
lim, tad gaidāma kāda nelaime.
/L. Reiteris, Lubāna./

33287. Kad vista kā gailis dzied, tad liela nelaime gai-
dāma. /E. Muzikante, Kauguri./

33288. Ja vista iedziedas, tad tas ir uz kādu nelaimi.
/A. Aizsils, Zilupe./

33289. Kad vystas dzīd, tad saiminīkam byus kaida nalai-
me. /Z. Vylcāns, Vārkava./

33290. Ja vista dzied kā gailis, tad tas nozīmē nelaimi,
kādēļ tādu vistu tūlin nokauj.
/P. Š., Rauna, Smiltene, Rīga./

33291. Ja vista dziedot kā gailis, tad kāds no mājas kus-
toņiem nobeigšoties, bet to varot novērst, ja vis-
tu nokaujot. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

33292. Ja vista dzied, tad būs nelaime.
/M. Priedīte, Meirāni./

33293. Ja vistas sāk dziedāt, tad gaidāma nelaime.
/J. Kladnieks, Lubāna./

33294. Kad vista dzied, tad nelaime būs. /T. Rigerte,
Brunava. K. Corbiks, Valgunde./

33295. Ja kurās mājās vista dzied, sagaidāma drīzumā kāda
nelaime. /V. Miķelāns, Rubeņi./

33296. Kad vista dzied, tad gaidāma nelaime. /R. Bērziņš,
Džūkste. M. Brante, Ainaži./

33297. Ja vista vakarā dzied vai kladzina, tad sauc mājā
nelaimi. /M. Veidenberga, Vecmokas./

33298. Ja vista ķērc, tad viņa redz velnu. Vajaga teikt
tik: "Knāb acīs, knāb acīs", un velns būs projām.
/V. Krieviņš, Daugmale./

33299. Kad vistas sāk dziedāt, tad karš gaidāms.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

33300. Ja vista dzied - paredz savu galu.
/A. Ruciņa, Rīga./

33301. Kad vista dzied, tad viņai būs jāmirst - jeb no-
tiks kāda cita nelaime. /M. Brīdaka, Jaunroze./

33302. Ja jauna vista ķērc, tad tas nozīmē saimnieka vai
saimnieces nelaimi; ja veca vista ķērc, tad viņa
paredz pati savu nelaimi. /A. Salmāns, Balvi./

33303. Kad vista laktā pa miegam iečirkstas, tad kāds
cilvēks mirst. /K. Jansons, Plāņi./

33304. Ja vistas vakarā kladzina, tad tās drīz nozog.
/L. Čapa, Rīga./

VI. Vistas laika zīlēšanā.

33305. Kad vistas smiltīs peras un cāļi ciep, tad būs
lietus. Ja lietus laikā vistas nebēg paspārnē, tad
būs garais lietus. /S. Gūberts, 1688./

33306. Ja rītu gaidāms sauss laiks, tad vistas iet vakarā
laiku gulēt, ja slapjdraņķis, tad vēlu.
/Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti./

33307. Ja vistas, vakarā gulēt ejot, nemierīgas, tad rītā
gaidāms nelabs laiks. /Latvis, 1929, VII, 26./

33308. Ja vistas agri laktā salec, - nākamā dienā laiks
mainīsies. /J. A. Jansons, Nītaure./

33309. Kad vistas staigā līdz vēlam vakaram, tad būs lie-
tus. /J. Lazdāns, Kalupe./

33310. Ja vistas kādu vakaru paliek ilgāk ārā nekā
parasts, tad sagaidāms lietus. /A.Korsaks, Ezere./

33311. Ja vistas vakarā iet gulēt pirms saules rieta, rī-
tā būs jauks laiks, ja pēc saules rieta, rītā vi-
sādā ziņā būs lietus.
/V. Bērziņa, Priekule, Liepājas apr./

33312. Ja vistas negrib laikā gulēt iet, tad rītu gaidāms
lietus. /V. Saulīte, Mālpils./

33313. Ja vistas agri aiziet gulēt, tad lietus nebūs; bet
ja viņas vēlu aiziet, tad būs lietus.
/A. Salmāns, Balvi./

33314. Ja vakarā vistas agri iet gulēt, tad otrā dienā
labs laiks. /L. Lupiķis, Dzelzava./

33315. Ja vistas agri iet gulēt, tad būs labs laiks, ja
vēlu iet gulēt, būs slikts laiks. /P. Š., Rauna./

33316. Kad vistas iet agri gulēt, rītā būs jauks laiks;
kad iet vēlu gulēt, būs slikts laiks.
/Skolnieki, Limbaži./

33317. Ja lietus sāk līt un vistas stāv pajumtē, tad lie-
tus drīz pāries, bet ja viņas meklē barību, tad
tik drīz nepāries. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

33318. Kad lietū vistas nebēg paspārnē, tad būs garais
lietus. /P. Š., Rauna./

33319. Kad vistas nebēg paspārnē, tad līst garš lietus.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

33320. Ja vistas iet ātri gulēt, tad rītā būs jauks
laiks, ja vēlu, tad otrādi.
/A. Ernstsons, Vaiņode./

33321. Ja vistas, lietum līstot, ātri skrien pajumtē, tad
lietus ātri pāries.
/Z. Lāce, Veclaicene un Skujene./

33322. Ja, lietum līstot, vistas bēg pajumtē, būs īss
lietus, bet ja nebēg, tad būs garš lietus.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

33323. Ja vistas lietus laikā nebēg zem jumta, tad līs
garais lietus. /M. Vilciņa, Pope./

33324. Ja vistas, lietum līstot, nebēg, - būs garš lie-
tus. /E. Rudīte, Jaunpiebalga./

33325. Ja vistas lietus laikā meklē pajumti - lietus drī-
zi pāries, ja ne - būs ilgstošs lietus.
/V. Putra, Kalsnava./

33326. Ja vistas no lietus nebēg, tad būs garais lietus.
/V. Johansone, Jaunpiebalga./

33327. Ja vistas skraida pa istabu, tad būs sals; ja stāv
uz vienas kājas, būs sniegputenis.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

33328. Ja vistas staigā lietū, - līs ilgi.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./

33329. Ja vistas vēl pēc saules rieta paliek ilgi augšā,
tad būs slikts laiks. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

33330. Ja vistas ilgi guļ laktā, tad ir labi laiki; bet
ja ceļas agri augšā, tad ir lietus.
/A. Salmāns, Balvi./

33331. Ja vistas lāpās, tad būs vējputenis.
/M. Navenickis, Zasa./

33332. Jo vystas ar kņuobim luopēj spolvas, tad byus vāt-
ra. /M. Apeļs, Stoļerova./

33333. Ja vistas ar knābjiem sakārto spalvas, tad būs
vētra. /J. Zvaigzne, Rēzekne./

33334. Kad vistas lāpās, tad drīz būs vējputenis.
/J. Lazdāns, Kalupe./

33335. Ja vistas utās, tad putenis būs.
/K. Strautiņš, Mēdzūla./

33336. Ja vistas spārnos skraida, tad būs vējputenis.
/J. Rupjais, Asūne./

33337. Ja vistas mazus cāļus šķir, tad būs īsa vasarāja.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./

33338. Ja pavasarī vistas ejot vēlu perēt, tad būšot vēls
rudens. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

33339. Ja vistas zāli knābājot, tad līšot lietus.
/I. Ozoliņa, Rīga./

33340. Ja vistas perinās pie mājas, tad būs lietus.
/M. Šķipsna, Rīga./

33341. Ja vistas stāv uz vienas kājas, tad gaidāms auksts
laiks. /L. Zvirbule, Jaunlaicene.
I. Mennika, Ainaži./

33342. Ja vistām ziemu ir mīksti mēsli, tad gaidāms at-
kusnis; bet ja tām ir cieti mēsli, tad gaidāms
salstošs laiks. /V. Krieviņš, Daugmale./

33343. Ja vistas agri cāļus atstāj, tad būs agrs rudens.
/L. Saliņa, Lubāna. A. Aizsils, Lubāna./

33344. Ja sausā laikā vistas peras pa smiltīm, tad līs
lietus. /L. Saliņa, Lubāna./

33345. Ja vistas ilgi peras pa smiltīm, tad līs lietus
vairākas dienas no vietas. /A. Aizsils, Lubāna./

33346. Ja vistas vakarā vēlu meklē barību un neiet gulēt,
tad rītā slikts laiks. /R. Vucene, Lubāna./

33347. Ja vistas purinās, tad būs vējains laiks.
/V. Joāss, Lubāna./

33348. Kad vistas lāpās, tad vakarā sagaidāms lietus, bet
ziemā puteņi. /K. Meiers, Lubāna./

33349. Vistas peras smiltīs uz labu laiku.
/M. Sikle, Nīca./

33350. Ja sagaidāms garais lietus, tad vistas nekur ne-
bēg, bet ja lietus būs stiprs un ātri pāries, tad
vistas bēg savās paslēptuvēs.
/A. Podniece, Ogre./

33351. Ja vistas knopās, tad vasarā gaidāms lietus, bet
ziemā sniega putenis. /I. Kažoka, Lubāna./

33352. Ja vistas agri iet gulēt, tad rītā būs jauka diena.
/A. Zvejniece, Lubāna./

33353. Lietus gaidāms, kad vistas peras pa smiltīm.
/A. Zvejniece, Lubāna./

33354. Kad vistas kāpj uz sētām, tad lietus gaidāms.
/E. Poriete, Lubāna./

33355. Ja vistas purinājas smiltīs, tad gaidāms lietus.
/A. Sāvītis, Lubāna./

33356. Ja vistas vakarā knosās, tad rītā būs slikts laiks.
/L. Reiteris, Lubāna./

33357. Ja vistas kašas un purinājas pa smiltīm, tad sagai-
dāms lietus. /A. Pliens, Meirāni./

33358. Kad vista ēd zāli, tad būs slikts laiks.
/K. Lielozols, Nīca./

33359. Kad vistas kladzina, tad būs slikts laiks.
/M. Ķaupelis, Nīca./

33360. Ja vistas lec uz sētas, gaidāms lietus.
/A. Aizsils, Lubāna./

33361. Ja vistas iet vēlu gulēt, tad rītu sagaidāms lie-
tus. /A. Mencis, Puikule./

33362. Ja vistas pa smiltīm peras un cāļi pīkst, tad sa-
gaidāms lietus. /A. Lau, Rīga./

33363. Vistas agri lec laktā uz slapju laiku.
/K. Zvirgzdiņa, Trikāta./

33364. Ja vistas agri iet gulēt, - būs sauss laiks.
/M. Rulle, Lubāna./

33365. Ja vistas vēl vēlu vakarā meklē barību, - sagai-
dāms lietus. /M. Rulle, Lubāna./

33366. Ja vistas stāv uz vienas kājas, tad sagaidāms sals.
/Fr. Valdmanis, Virbi./

33367. Ja vistas neiet vakarā laikus gulēt, tad rītā būs
slikts laiks. /J. Cinovskis, Snēpele./

33368. Ja vakaros vistas vēlu iet gulēt, tad saka, ka no
rīta līšot lietus; bet ja vistas iet ātri gulēt,
tad no rīta esot jauks laiks.
/J. Cinovskis, Snēpele./

33369. Ja ziemu vistas kniezerējas un kašājas, tad gai-
dāms mīksts laiks. /I. Šulcs, Nogale./

33370. Ja vistas no lietus mūk ēnā, tad tas lietus drīz
pāries, bet ja nemūk, tad līs vēl ilgi.
/I. Šulcs, Nogale./

33371. Ja vistas kārto spalvas, gaidāms lietus.
/L. Seržante, Aloja./

33372. Ja pavasarī vistas agri lec laktā, tad būs agrs
pavasaris; tad agri jāsēj labība.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./

33373. Kad vistas skurinās, tad būs jauks laiks.
/A. Bauers, Ranka./

33374. Ja vistas stāv uz vienas kājas, tad būs sals.
/M. Macpāne, Alsunga./

33375. Ja vista purina spalvas, tad būs lietus.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

33376. Kad vistas kasās pa spalvu apakšu ar knābi, tad
sagaidāms putenis. /E. Kampare, Vecpiebalga./

VII. Citāda zīlēšana.

33377. Kur vistas plēšas, tur drīz sievietes ķīvēsies.
/K. Jansons, Plāņi./

33378. Ja vistas kaujas, tad sievas gānīsies.
/J. Cinovskis, Snēpele./

33379. Kad vistas no rīta kladzinot, tad sievas baroties.
/R. Bērziņš, Džūkste./

33380. Ja vairāk vistas uz reiz kladzina, tad dzīzumā
sievietes rāsies. /J. Simbruks, Bauska./

33381. Ja vistai sānos spalva izspūrusi, tad dzirdēs, ka
kāda sieviete mirusi. [Sal. gailis.]
/A. Šeitiņš, Taurene./

33382. Kad vistas kādas labības neēd, tad nākamā gadā tā
labība nepadosies. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

33383. Ja vista izdēj divas olas vienā dienā, tad tanī
dzimtā ir brūtes pāris. /K. Corbiks, Ezere./

33384. Kad vista velk garu salmu, tad kāds mirs.
/J. Dāvids, Bikseri./

33385. Ja vista velk salmu, tad kādam jāmirst.
/Skolnieki, Limbaži./

33386. Ja vistai staigājot pie spalvām pieķēries no sal-
miem krusts, tad mirs kāds cilvēks no tām mājām.
/K. Corbiks, Pampāļi./

33387. Ja vistai pie pakaļas garš salms pieķēries, kāda
sieviete mirs. /K. Jansons, Plāņi./

33388. Ja vistai pie kājas velkas salms, tad mirst kāda
jauna sieviete, kurai paliek mazi bērni.
/E. Kampare, Skrunda./

33389. Ja vistai pie kājas pieķeras salms un velkas līdz,
tad mājās kādam jāmirst. /A. Korsaks, Ezere./

33390. Ja vista iet no kūts uz istabas pusi ar garu salmu
pie astes, tad no tās mājas drīz jāizved zārks ar
mironi. /A. Liepiņa, Lubāna./

33391. Ja vistai salms spalvās ieķēries, tad izdzirdēs
kur nomirušu. /A. Sāvītis, Lubāna./

33392. Ja vistai astē ieķeras vārpa, tad tai mājā kāds
mirs. /L. Reiteris, Lubāna./
33393. Kad vista salmu velk, tad gaidāmas bēres.
/Lagzdiņa, Sabile./

33394. Kad vista velk garu salmu, tad būs kāda nelaime.
/P. Š., Rauna./

33395. Ja vista salmu nes, tad mājā ugunsgrēks.
/M. Poriete, Grostona./

33396. Ja vista nes salmus knābī, tad sagaidāms uguns-
grēks. /V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

33397. Uz kuru pusi vista purina asti, no tās puses nāk
ciemiņi. /R. Bērziņš, Džūkste./

33398. Ja vista purina asti, tad nāks ciemiņi.
/A. Lau, Mežotne./

33399. Ja vistas plēšas, tad būs viesi.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

33400. Ja pār bērna šūpuli pārlaiž vistu, lai tā arī šū-
pulī nebūtu, tad bērns vairs mierīgi negulēs.
/A. Ārmans, Ludza./

VIII. Vistu slimības.

33401. Kad vistas slimas, neēd un staipa kaklus, tad dod
piparus iekšā. /E. Barbaka, Rīga./

IX. Vistas gaļa.

33402. Kas vistu kājas ēd, tas naidīgs, kasīgs kā vista.
/K. Jansons, Plāņi./

33403. Kas vistas kājas ēd, tas ar kungiem runājot kasa
galvu. [Sal. bērns.] /P. Š., Rauna./

33404. Kas ēd vistas kāju, tas muļķis.
/K. Corbiks, Valgunde./

33405. Kas ēd vistas, jeb vispārīgi putnu māgu, tam pa-
liek zilas lūpas.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./

33406. Kas vistas māgu ēd, tam pie laulas zilas lūpas.
/K. Jansons, Plāņi./

33407. Ja grūta sieva ēd vistas māgu, tad bērnam būs zi-
las lūpas. /K. Jansons, Plāņi./

33408. Ja bērni ēd vistu asinis, tad tie paliek bailīgi.
/K. Jansons, Plāņi./

33409. Meitām jāēd vistu spārni, lai tās tālu izprecē,
bet ja viņas ēd vistas tupērkli, tad tās neizpre-
cē. Vistas tupērklis jāēd puikām.
/K. Jansons, Plāņi./

33410. Vistas acs jāēd, lai tumsā varētu labi redzēt.
/J. Rinkuss, Prauliena./

33411. Vistu gaļu vārot, jāizvāra un jāapēd arī vistu kā-
jas. Ja kājas aizsviež kā nederīgu gaļu, tad nāko-
šā gadā cāļi būs bez kājām, vai arī kroplām kājām.
/K. Oļļe, Mazsalaca./

33412. Vistu smadzenes jāēd, tad būsi sevišķi gudrs.
[Sal. smadzenes.] /M. Brīdaka, Jaunroze./

X. Vistas sapnī.

33413. Ja sapnī redz nokautu vistu, tad mirs kāda tuvu
stāvoša sieviete. /P. Š., Rīga./

33414. Vista sapnī nozīmē nelaimi. /P. Š., Rīga./