VĪVELES.

33487. Ja lopi ieēd vīveļu zāli, tad tiem ceļas vīveles.
/A. Salmāns, Balvi./

33488. Zirgam varot izdzīt vīveles, ja to vairāk stundas
dzenājot pret ežmaļiem ar ačgārniski apmauktām sa-
kām. /V. Arbidāns, Latgale./

33489. Vīvuļās lopiem apņem ko apkārt un saka: "Nost, vi-
sas knīpas, kaites!" /K. Jansons, Gatarta./

33490. Ja zirgam jeb govij uznāk vīveles, tad jāizkauj ar
kreisās kājas pastalu, ja tas nelīdz, tad vajaga
teikt sevišķus vārdus tam nolūkam.
/K. Corbiks, Blīdiene./

33491. Kad zirgam tiek vīveles, tad vajadzīgs Vasaras
svētkos aiziet uz mežu, saķert kaut kādu kukainīti,
izkaltēt to saulē un smalki saberzt, tad saka, ka
palīdzēs. /J. Rupjais, Asūne./

33492. Ja zirgam ir vīveles, tad jādedzina sukurs un zir-
ga purns jātur tajos dūmos. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

33493. Kad kādam lopam vīvuļas, tad tam ap kaklu jāapsien
vīrieša bikšu dibens vai valdziņš, kurā gaļa žāvē-
ta. /K. Jansons, Latgale./

33494. Kad govij ir vīveles, tad tā jāsaņem pie astes,
jādzen un jāsit ar kreisās kājas zeķi.
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 196./

33495. Kad lopam ir vīveles, tad tam jāsit atroceņis ar
vecām vīzēm jeb sērmūkšļa rīksti. Lops tūliņ būs
vesels. /F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 196./

33496. Kad lopam ir vīveles, tad tas jāsit atroceņis ar
valkātiem autiem jeb sērmūkšļa rīksti. Tad lops
būs vesels. [Sal. lops.]
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 196./

33497. Ja nosprāgst zirgs, tad viņa kāju nagus vajaga sa-
malt miltos un iedot citiem zirgiem, lai tiem ne-
būtu vīveles. /N. Stepanovs, Nīca./

33498. Kad lopiem vīveles, tad vajaga dot stipru pirktu
tēju. /L. Krastiņa, Baldone./