ŽAGATA.
I. Brīnišķīgas
īpašības.
II. Sakars ar vilku.
III. Žagatas brēkšana sludina viesus.
IV. Žagata sludina jaunas ziņas.
V. Žagata laika zīlēšanā.
VI. Žagatas šaušana.
VII. Dažādi māņi.
I. Brīnišķīgas
īpašības.
36554. Žagata cēlusies tā: Krauklis slepeni piegājis
pie
vārnas sievas, abi divi slepeni mīlējušies. Kad
vārna olas izperējusi, tad iznākusi žagata.
/M. Šimiņš, Brukna./
36555. Žagata nav ņēmusi dalības
Rīgu ceļot, tādēļ viņai
nav brīvu Rīgā dzīvot. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
36556. Žagata nedzīvo Rīgā un
septiņas verstes ārpus
Rīgas no tā laika, kamēr to nolādējis Pēteris
Lie-
lais, tādēļ ka viņa tam cepuri noķēzījusi.
/K. Jansons, Plāņi./
36557. Kad Pēteram Lielajam nosprādzis pie
Rīgas zirgs,
tad vārna brēkusi: "Dārgs dārgs!" Žagata
tikai
priecājusies un sacījusi: "Nekas, nekas!" No tā
laika vārnas var dzīvot Rīgā, bet žagatas
ne.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./
36558. Žagata nav strādājusi līdz
Rīgu ceļot, tādēļ viņai
nav brīvu Rīgā dzīvot. Agrāk viņa
dzīvojusi 10
verstes no Rīgas un tagad tikai vairs trīs verstis.
Viņa gaida, ka Rīga grims, tad viņa varēs tur
dzī-
vot. Par katriem pieciem gadiem viņa ielaižas nak-
tī pie pils un prasa Katrīnai (piemineklim), vai
ir jau laiks. Bet Katrīna atbild, ka vēl nav laika,
un žagata aizlaižas atkal projām. /P. Š., Ropaži./
36559. Žagata ir raganas vēstnesis, un ja
viņa dārzā brēc,
tad tas nozīmē, ka šo māju ragana nolādējusi.
/K. Šuberts, Bramberģe./
II. Sakars ar vilku.
36560. Žagata palaidne, tā sauca vilku,
Tā sauca vilku, kur gani gana. /LD 29431./
III. Žagatas brēkšana sludina
viesus.
36561. Ja žagata brēc, tad sveši ļaudis jeb viesi
nāks
mājā. /P. Einhorns, 1627./
36562. Ja žagatas pa sētsvidu vai jumtiem
lēkā, tad cie-
miņi gaidāmi. /A. L.-Puškaitis./
36563. Ja žagata žadzina pie mājas loga,
tad būs ciemiņi.
/K. Lindbergs, Jelgava./
36564. Ja žagata atlaižas mājās,
tad viesi gaidāmi.
/L. Strute, Šķibe./
36565. Kad žagata ap māju lēkā,
tad tur atnāks runātājs
ciemiņš. /A. Bīlenšteina rokraksts, Grendze./
36566. Ja žagata nosēstas mājas priekšā
uz sētas, tad no
tās puses nāk viesi, kur žagatas aste rāda.
/A. Bīlenšteina rokraksts./
36567. Ja žagata bļauj, tad jāskatās
uz kuru pusi viņai
aste, jo no tās puses nāks precinieki.
/L. Blimbergs, Baldone./
36568. Ja žagata tup uz jumta, tad no tās
puses, kur vi-
ņai aste, nāks precinieki.
/N. vārtukapteine, Cēsis./
36569. Kad žagata atlaižas pie mājas
un astes gals gaisā,
tad viesi nāks. /A. Diedare, Panemune./
36570. Kad žagatu redz, būs viesi. /V. Liepiņa, Penkule./
36571. Ja žagata nāk mājā, tad
drīzā laikā gaidāma kāda
jauna ziņa vai ciemiņi. /K. Oļļe, Mazsalaca./
IV. Žagata sludina jaunas
ziņas.
36572. Kad žagata pie mājas brēc, tad dabūj
jaunas ziņas
dzirdēt. /A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce,
Kandava, Aizdzire, Nereta, Bauska, Dobele./
36573. Žagatas ķērkšana pasludinot,
ka dabūšot jaunas
ziņas. /Atbalss k. 1897. P. Dreimanis, Ogre un K.
J., Drusti./
36574. Ja žagata pielaižas pie mājas, tad tanī
mājā dabūs
jaunas ziņas. /A. Aizsils, Zilupe./
36575. Ja žagata kur uzmetusies mājas tuvumā
un kliedz,
tad dabūs ko jaunu dzirdēt.
/J. Dābols, Lielvārde./
36576. Ja žagata ieskrien mājās, tad
drīzumā dabūs dzir-
dēt jaunas ziņas. /A. Ozoliņa, Lubāna./
36577. Ja žagata ielaižas mājās
un sāk žadzināt, tad sa-
gaidāmas jaunas ziņas. /R. Kalniņš, Lubāna./
36578. Ja māju tuvumā žadzina žagata,
tad drīzumā izdzir-
dēs jaunas ziņas. /K. Līdeka, Meirāni./
36579. Ja žagata pielaižas kādas mājas
tuvumā un nometas
kādā kokā, tad tai mājā dabūs jaunas
ziņas.
/A. Aizsils, Zilupe./
36580. Ja žagata atlaižas pie mājām,
tad gaidāmas jaunas
ziņas. /M. Brante, Ainaži./
36581. Ja žagata pielaižas pie loga un žadzina,
tad drīz
dabūs ko jaunu dzirdēt. /F. Maķevics, Nogale./
36582. Žagata parādās sētā
ar jaunām ziņām.
/J. Cinovskis, Snēpele./
36583. Ja žagata uzlaižas uz istabas jumta
un žadzina,
tad kādas jaunas ziņas dabūšot zināt.
/J. Cinovskis, Snēpele./
36584. Ja dzird žagatu čačinot, tad
dabūs jaunas ziņas.
/J. Kladnieks, Lubāna./
36585. Kad žagatu dzird, būs jaunas ziņas.
/M. Pelēce, Cirsti./
36586. Ja žagata kliedz mājā, tad jaunas
ziņas būs.
/E. Lācis, Tirza./
36587. Ja žagata uz jumta brēc, tad dabūs
no jauna ko
dzirdēt. /Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
36588. Kod žogota atskrīn
uz lūga, itys pīzīmēj jaunas
ziņis. /V. Podis, Rēzekne./
36589. Ja žagata ķērc pie mājas,
tad drīz dabūs ko jaunu
dzirdēt. /J. A. Jansons, Rāmuļi./
36590. Žagata stāsta pasakas. /A. Miglava, Rīga./
36591. Kad žagata nāk mājā uz
jumtiem, tad atnes jaunas
valodas. /R. Bērziņš, Džūkste./
36592. Ja žagata skrej mājā vēkšīdama,
tad dabūs jaunas
ziņas dzirdēt. /J. Vilnītis, Jumurda./
36593. Ja māju tuvumā žagata čakstina,
tad dabūs kādas
jaunas ziņas dzirdēt. /E. Puriņš, Skujene./
36594. Ja žagata mājā žvadzina,
tad dabūs jaunas ziņas
dzirdēt. /E. Stīpniece, Vērene./
36595. Ja žagatas žadzina, būs jaunas
ziņas.
/L. Reiteris, Lubāna./
36596. Kad žagata bļauj mājās,
tad no tās puses, uz kuru
viņai aste, dabū ko jaunu dzirdēt.
/R. Bērziņš, Džūkste./
36597. Ja žagata žadzina augstu, tad ziņa
no tālienes, ja
zemu - ziņa tuvumā. /A. Dragone, Palsmane./
36598. Ja žagata brēc, tad dabūs jaunas
ziņas no tās pu-
ses, kur žagatai aste. /V. Johansone, Liepa./
36599. Kad žagata čirkst uz koka, tad no
turienes nāks
jauna valoda, uz kuru pusi viņa sit ar asti.
/K. Pavasare, Mujāni./
36600. Ja žagata pie mājām kliedz, tad,
uz kuru pusi vi-
ņas aste, no tās puses nāks jauna ziņa.
/I. Indāns, Gārsene./
36601. Ja žagatai čerkstinot aste uz istabas
pusi, būs
sliktas ziņas, ja galva - labas ziņas.
/K. Jansons, Plāņi./
36602. Kad mājās ieskrējusi žagata
žadzina, tad vajag
skatīties uz asti; ja aste stāv uz augšu - gaidā-
mas priecīgas ziņas, bet ja uz leju, tad - bēdīgas.
/L. Kārkliņa, Dzelzava./
36603. Ja žagata žadzina un aste ir uz skatītāja
pusi,
tad dabūs dzirdēt sliktu ziņu.
/A. Dragone, Palsmane./
36604. Ja žagata žadzina un knābis ir
uz skatītāja pusi,
tad būs laba ziņa. /A. Dragone, Palsmane./
36605. Kad žagata žļadzina un aste ir
uz durvju pusi, tad
būs sliktas ziņas. /J. Fleišers, Skrunda./
36606. Kad žagata žļadzina un galva ir
uz durvju pusi,
tad būs labas ziņas. /J. Fleišers, Skrunda./
36607. Ja žagata pie mājām brēc,
tad gaidāmas ziņas; ja
labā pusē cilvēkam, tad sliktas, ja kreisā, tad
labas. /A. Āboliņš, Alūksne./
36608. Ja žagata mājas tuvumā uz augšu
laižas, tad sagai-
dāmas labas ziņas, ja uz leju, - sliktas.
/A. Mencis, Puikule./
36609. Kad žagata mājā žadzina,
tad būs jaunas ziņas; ja
aste uz augšu - labas, ja uz zemi - sliktas.
/E. Laime, Tirza./
36610. Ja žagata kliedz pie mājas, tad gaidāmas
jaunas
ziņas: ja viņa kliedz uz māju skriedama, tad ziņas
būs labas, bet ja no mājas prom skriedama, tad -
sliktas. /J. Ezeriņš, Vecpiebalga./
36611. Žagatiņa džidžināja,
Dzirdēs jaunu valodiņu:
Dzirdēs vecu nomirstam,
Dzirdēs jaunu piedzemam.
/J. Gailis, Kabile. LD 34096./
36612. Kad žagata pa jumtiem lēkādama
ķērc, tad ļaudis
aprunā kādu mājas cilvēku.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga./
36613. Ja mājas pagalmā nāk daudz žagatas,
tad tajās mā-
jās kāds tiek aprunāts. /A. Leimane, Mārsnēni./
36614. Ja žagata nāk mājās, tad
kaimiņi sataisījuši melu
valodas. /E. Lappuķe, Jelgava./
36615. Ja žagata laižas mājās
un žadzina, tad par tām
mājām izcelsies slikta slava.
/V. Krieviņš, Daugmale./
36616. Ja uz mājas jumta uzlaižas žagata,
tad par to māju
izies nelaba slava. /V. Bernava, Cēsis./
36617. Ja žagata nāk mājās un
žvadzina, tad dabūs dzirdēt
sliktas ziņas. /M. Zālīte, Jumurda./
36618. Ja žagata mājā žvadzina,
tad dzirdamas nelabas ru-
nas. /V. Alke, Jaungulbene./
36619. Ja žagata žadzina sētā,
tad saka, ka gaidāms kas
jauns, kādas sliktas ziņas.
/J. Cinovskis, Snēpele./
36620. Ja žagata tuvumā pie mājas bļauj,
tad kādas pļāpas
par to māju vai vismaz par kādu tās mājas iedzīvo-
tāju tiks dzirdētas. /K. Corbiks, Burtnieki./
36621. Ja žagata nāk mājā, tad
būs jaunas ziņas jeb pasa-
kas. /V. Spandegs, Pociems./
36622. Kad žagata mājas tuvumā čivina,
tad par tās mājas
iedzīvotājiem būs izlaistas ļaunas valodas.
/K. Kalniņa, Katvari./
36623. Kad žagata bļauj, tad dabū dzirdēt
nelabas valodas.
/R. Bērziņš, Džūkste./
36624. Ja žagata atlaižas mājā
žadzinādama, tad dabūs
pļāpas dzirdēt. /J. Smalkais, Rūjiena./
36625. Ja žagatas pie mājas redz, tad nevajaga
tās piemi-
nēt; ja piemin, tad tās nes pasakas.
/A. Bulēne, Rīga./
36626. Ja sētā ieskrien žagata, tad
būs ļaunas ziņas.
/A. Korsaks, Ezere./
36627. Ja žagata tuvu pie mājas pļāpājot,
tad būšot ļau-
nas vēstis. /K. Skujiņš, Smiltene./
36628. Ja žagata mājas tuvumā brēc,
tad no tās mājas
iemītniekiem kāds saņems vēstuli.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./
36629. Kad žagata atskrien mājas tuvumā,
ātri vēstule būs.
/J. Rupjais, Asūne./
36630. Kad žagata uz mājas uztupusi žadzina,
tad izdzir-
dēs kādu nelaimi. /J. Apsalons, Sēļpils./
36631. Ja žagata čačina koka galotnē,
tad tas nozīmē kādu
labumu; bet ja zemē čačina, tad būs liels sliktums.
/V. Arbidāns, Latgale./
36632. Kad žagata ielaižas mājā
un čivina gari, tad tas
nozīmē sliktu. Ja viņa čivina īsi, tad
tas nozīmē
labu. /A. Jaunzeme, Lizums./
36633. Ja žagatas nāk mājās, tad
viņas vienmēr nes līdz
nelaimi. /Z. Lancmanis, Lejasciems./
36634. Ja žagata nāk mājā brēkdama,
tad būs kāda nelaime.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
36635. Kad žagata iebrēcas pie mājām,
tad mājās notiek
nelaime. /M. Auziņa, Rīga./
36636. Kad naktī žagata mājai apkārt
laižas un brēc, tad
mājai būs nelaime. /T. Dzintarkalns, Talsi./
36637. Kad žogota skraida
ap sātuom bļaudama (čārkdama),
tad byus kaida nalaime. /P. Upinīks, Vārkava./
36638. Lai žagata nesasauktu nelaimi, tad, to redzot,
jā-
nospļaujas un jāsaka: "Kliedz, ragana, pati uz sa-
viem bērniem, ne uz citu nelaimi."
/A. Didriksone, Nogale./
36639. Ja žagata sēd uz mājas kreisās
spāres un ķērc, tad
šai mājai būs kāda nelaime. /M. Hermakile, Ranka./
36641. Kad žagatas vai kraukļi trokšņo,
tad gaidāms slikts
laiks. /M. Sikle, Nīca./
36642. Žagata bļauj un danco uz labu laiku;
bet sēž klusi
un sarāvusies zaros, kad sniegs un lietus taisās.
/Latviešu Avīzes, 1858, 76./
VI. Žagatas šaušana.
36643. Es nošāvu šāvienā
Piecas raibas žagatītes;
Noremdēju kungam dusmas
Aiz deviņu duraviņu. /LD 31382./
36644. Es nošāvu šāvienā
Piecas raibas žagatītes;
Es nošāvu kunga dusmas,
I kundziņa dēliņam. /LD 31381./
36646. Kad kas nozagts un žagata nāk mājās
bļaut, tad, uz
kuru pusi tai galva, tur ir zaglis.
/R. Bērziņš, Džūkste./
36647. Ja žagata ieskrien mājās, - būs
ceļošana, būs
braukšana. /J. A. Jansons./
36648. Kad žagata ieskrien pagalmā, tad kāds
aprunā.
/A. Neimers, Brukna./
36649. Kas žagatai pretī runā, paliek
pļāpa.
/K. Jansons, Plāņi./
36650. Ja žagata uz mājas sliekšņa
brēc, tad mājās ir lie-
las pļāpas. /T. Dzintarkalns, Talsi./
36651. Ja žagatas nāk namā, tad sievas
rāsies.
/A. L.-Puškaitis./
36652. Ja žagatas staigā brēkdamas
pa sētsvidu, mājās
gaidāms nemiers, rāšanās. /V. Saulīte, Mālpils./
36653. Ja žagatas brēc sētas vidū,
tad mājās būs rāšanās.
/M. Brīdaka, Jaunroze./
36654. Ja žagata laižas ap māju, tad
būs ugunsgrēks.
/E. Kampare, Skrunda./
36655. Ja mājas tuvumā brēc žagata,
tad tanī gadā kādam
jāmirst. /A. Zariņa, Ikšķile./
36656. Ja žagata kādā mājā
uz jumta kliedz, tad kāds no
tās mājas saslimst. /R. Eglentāle, Reņģe./
36657. Ja žagata lidinās pa mājām,
tad kāds mirs.
/A. Lau, Mežotne./
36658. Ja žagata stāv ar asti uz durvju pusi,
tad kāds
pazīstams nomirs, bet ja stāv ar asti uz otru
pusi, - dabūs jaunas ziņas dzirdēt.
/L. Rone, Ikšķile./
36659. Ja žagata nāk mājā un nebrēc,
tad būs bada laiki.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
36660. Ja žagatas staigā pa pagalmu, tad lopos
gaidāma
nelaime. /J. Dābols, Lielvārde./
36661. Kad žagatas lido ap kūts jumtu vai
uzlaižas uz tā,
tad lopiem notiek kāda nelaime.
/V. Ozoliņa, Laubere./
36662. Žagatas nevajaga ciest pie mājas, tad
lopi sprāgst.
Žagatas jau iepriekš saožot maitas smaku.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zvārde./
36663. Kad žagatas lēkā gar kūts
durvīm, tad lopi sprāgst.
/R. Bērziņš, Džūkste./
36664. Ja žagata žvadzina uz kūts jumta,
tad kāds apskauž
lopus. /A. Ozoliņa, Taurene./
36665. Ja žagata parādās mājas
tuvumā, tad nobeigsies
kāds māju kustonis.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./
36666. Ja žagata mājās žagatē,
tad būs maita.
/M. Navenickis, Zasa./
36667. Ja žagatas vai vārnas tup uz kūts
jumta, tad no
tās kūts būs kāda maita. /E. Stīpniece, Vērene./