ŽAGI.

36668. Kas zina, kas manis pie-
min, ka man žagus rausta. (Ist
eine gemaine Enbildung bey dem
Bauermann.)
/Manceļa Lettus./

36669. Ja žagi rauj, jāsaka:
"Dievs palīdz!", lai dvēsele nepār-
ietu vella īpašumā.
/H. Skujiņš, Smiltene./

36670. Kad žagi rauj, tad kāds
daudzina. Otram tad jāsaka:
"Sveiks, mīļais!", jeb: "Sveika,
mīļā!"
/H. Skujiņš, Smiltene./

36671. Kad žagi raun, tad dau-
dzina; vajaga kattreiz teikt:
"Sveiki!"
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

36672. Kad žagi rauj, tad sirds
aug lielāka.
/E. Jēpe, Palsmane./

36673. Ja kad iežagojās, tad
kāds par viņu kaut kur runāja.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

36674. Ja žagas raun, tad pie-
min.
/O. Darbiņš, Birži./

36675. Kad žagas rauj, tad kāds
piemin.
/J. Apsalons, Sēļpils./

36676. Žagi rauj,- kāds pie-
min.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./
36677. Kad žagi rauj, tad kāds
piemin.
/K. Corbiks, Jelgava./

36678. Ja žagus rauj, tad kāds
piemin.
/I. Dzilna, Lubāna./

36679. Ja kādu rauj žagi, tad to
kaut kas piemin.
/A. Korne, Meirāni./

36680. Kliks nūzeimoj cylvāka
pīmineišonu.
/V. Arbidāns, Latgale./

36681. Ja žagi raun, tad citi te-
vi daudzina.
/J. A. Jansons, Tirza./

36682. Ja kāds žegojas, tad to
kāds pazīstams piemin.
/K. Corbiks, Kroņa- Vircava./

36683. Ja žegus rauj, tad kāds
cilvēks par tevi runā vai domā.
/V. Vintere, Matīši./

36684. Ja žagi viegli raun, tad
tuvu piemin, ja smagi, tad tālu.
/K. Jansons, Plāņi./

36685. Ja īsi žagi rauj, tad tuvu
piemin, bet, ja gari, tad tālupie-
min.
/R. Kalniņš, Lubāna./

36686. Ja žagi rauj, tad kāds
daudzina. [Ja stipri žagi, tad
aprunā jeb lamā.]
/P. Š., Rauna. P. Zvirgzdiņš,
Mārciena./

36687. Ja džegas rausta, tad vai
nu kāds atminas viņu, vai arī
kāds viņu lamā.
/Ž. Bergmanis, Aizupe./

36688. Kad žagus lēni rauj, tad
radi piemin, bet kad žagus dikti
rauj, tad ienaidnieks lād.
/A. L.-Puškaitis./

36689. Ja džegus mīksti rauj,
tad kāds piemin, ja cieti, tad lād.
/R. Bērziņš, Džūkste./

36690. Ja mīksti žagi raun, tad
mīļi cilvēki piemin; ja cieti,- tad
naidīgi.
/A. Aizsils, Kalsnava./

36691. Kad žagus rauj, tad kāds
lād, vai piemin.
/B. Blumbachs, Lībagi./

36692. Ja žagi rauj viegli, tad
kāds daudzina, bet ja ļoti stipri,
tad- lād.
/V. Greble, Kalnamuiža, Val-
kas apr./

36693. Ja džegus rauj saldi, tad
kāds piemin.
/J. Krastiņš, Irlava./

36694. Ja džegus rauj rūgti, tad
kāds lād.
/J. Krastiņš, Irlava./

36695. Ka vieglas žagas rauj,
tad otrs tevi piemin ar labpatik-
šanu.
/K. Jaunzeme, Nīca./

36696. Kad stipras žagas rauj,
tad otrs tevi piemin ar ļaunumu.
/K. Jaunzeme, Nīca./

36697. Ja žagas rauj, tad kāds
piemin, bet ja par daudz stipri
rauj, tad kāds lād.
/A. Zandare, Dole./

36698. Ja žagi rauj tikai pāris
reizes, tad cilvēku kāds piemin, ja
rauj ilgi,- tad nolād.
/A. Leimane, Mārsnēni./

36699. Ja žagas raun, tad kāds
piemin. Ja žagas asas, tad lād, ja
mīkstas, tad labu vēl.
/A. Užāne, Skujene./

36700. Ja žagi rauj, tad piemin
kāds; ja mīksti, - tad par labu.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

36701. Kad žogs raun, tad kaut
kas pīmiņ; kad kliknes raun, tad
kaut kas luod.
/J. Lazdāns, Kalupe./

36702. Ja rauj žagus, tad vajag
teikt - sveiki, jo žagus raušana
ceļas no tam, ka kāds lād (vai arī
rados kāds piemin).
/J. Cinovskis, Snēpele./

36703. Ja žego, tad kāds lād.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

36704. Ja pēc ēšanas norauj
žegi, tad kāds cilvēks lād.
/A. Kondrāte, Cēsis./

36705. Ja kādu rauj žagi, tad
tas tiek daudzināts, jeb par to ru-
nā. Ja nu gadās, visus izsaucot,
atminēt, kas daudzina tad arī
žagi nostājas.
/K. Bika, Gaujiena./

36706. Kad žagojas, tad kāds
piemin. Lai dabūtu zināt, kas pie-
min, tad jāmin dažādi vārdi; pēc
kura vārda žagus nostājas, tas tad
piemin
/K. Corbiks, Jelgava./

36707. Kad žagus rauj, tad kāds
piemin, un kad uzmin tā cilvēka
/A. Drāzniece, Nīca./

36708. Ja žagi rauj, tad dau-
dzina; ja atmin, tad nostājas.
/E. Lācis, Tirza./

36709. Kad žegus rauj, tad kāds
cilvēks piemin; ja pieminētāju at-
min, tad žegus nostājoties.
/G. Pols, Baldone./

36710. Ja žagi raun, tad kāds
piemin. Lai zinātu, kas piemin,
jāmin vārdi, - kuru vārdu piemi-
not žagi apstājas, tas piemin.
/V. Rūnika, Skujene./

36711. Ja žagi raun, tad kāds
piemin. Lai zinātu, kas piemin,
jāmin pazīstamo cilvēku vārdi.
Kuru vārdu pieminot žagi apstā-
jas, tas piemin.
/V. Rimpele, Rīga./

36712. Ja žagi negrib rimties,
tad kāds ļoti stipri daudzina. Lai
tie rimtos, jālūko atminēt daudzi-
nātāja vārds.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./

36713. Ja raustot klikuči, (savā-
das atraugas, rīkles raustīšanās),
tad tanī brīdī to cilvēku kaut kas
lādot. Lai klikuči apstātos, tad va-
jagot minēt to cilvēku vārdus, ku-
rus domājot par vainīgiem. Un
ja uzminot, tad klikuči apstājoties
un lāsti krītot atpakaļ uz pašu lā-
dētāju.
/A. Skuja, Mālupe./

36714. Citi saka: kad klikuči
raustot, tad to cilvēku vienkārši
kaut kur daudzinot. Un lai no vi-
ņiem atkratītos, tad vajagot minēt
to cilvēku vārdus, kurus turot par
vainīgiem.
/A. Skuja, Mālupe./

36715. Kod klikšoj ( žogi raun ),
tad kas navīn pīmin: juomin un
pēc atminēšonas puorstuoj.
/C. Apšenieks, Bērzpils./

36716. Kod cylvāku žogi raun,
tod itei pīzīmēj, ka jū kas nebejs
aprunuoj. Tod kū vajag darēt, kab
itī žogi puorītu? - Vajag otguo-
duot vuordu tuo cylvāka, kas ap-
runuoj, tiuleņ žogi puorīs.
/V. Podis, Rēzekne./

36717. Ja cilvēku tanī brīdī,
kad raun žagi, pārbiedē jeb uz-
trauc, tad žagi pārstāj raut.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

36718. Žagi beidz raut, ja no-
baida.
/E. Jēpe, Palsmane./

36719. Ka žagi raun, ta jāpār-
baida; tad tūliņ pāries.
/H. Skujiņš, Smiltene./

36720. Žagi tik tad raunot, kad
kāds pieminot labu vai ļaunu vē-
lēdams, slavu vai neslavu celdams.
Kad tālu pieminot, tad žagi mīk-
šāki raunot, ja tuvu, tad ciešāki.
Tāpat, kad par labu pieminot, ža-
gi raunot viegli un mīkši, bet kad
par ļaunu, tad strupi un stipri.
Lai neslavas cēlējam varētu labi
atdot atpakaļ un laba vēlētājam
labu pretī atvēlēt, tad ik reizes,
kad žagi raun, esot šie vārdi pretī
jāteic: " Diezin, kas mani piemi-
nēja un vai par labu, vai par ļau-
nu? Ja par ļaunu, nu tad vilks
tavos lopos un mēris tavos bēr-
nos! A ja par labu, tad uz pusī-
tēm! " Kad šos vārdus noteicot,
tad nekas nekaitot, lai ienaidnieks
diezin ko ļaunu būtu vēlējis.
/K. Blauberģis, Sēlpils./

36721. Kad grib žagus aizdzīt,
tad trīs reizes no vietas jānoskaita
sekošie vārdi:" Diez', kas mani
pieminēja? Vai par labu, vai par
ļaunu? Ja par ļaunu, nu tad velns
tavos lopos un mēris tavos bērnos!
Ja par labu, tad to uz pusēm da-
līsim."
/Zeltenietis, Valmiera. K. Sku-
jiņš, Smiltene./

36722. Ja rauj džegi, tad vajaga
ieliet krūzītē ūdeni un drusku ie-
dzert, bet tad tūdaļ skatīties krū-

zītei apakšā, tad atkal iedzert un
paskatīties krūzītei apakšā. Tā to
vajaga turpināt, līdz saskaita de-
viņas reizes; pēc tam vairs džegi
neraus.
/K. Bērziņa, Plakaņciems./

36723. Lai žegu apklusinātu, tad
vajaga deviņas reizes ūdeni norīt.
/J. Širmanis, Vilzēni./

36724. Ja kādu pēc ēšanas no-
raujot klikuči, tad tas nozīmējot,
ka tas cilvēks pēc gada vairs ne-
ēdīšot pie tā galda. Viņš vai nu
nomiršot, jeb tapšot izprecēts, jeb
arī kaut kur aizbraukšot.
/A. Skuja, Mālupe./

36725. Ja svešā vietā, ne mājā,
dara kādu darbu un nožegojas,
tad šis darbs beidzamo reizi darīts.
/M. Zīlīte, Salaca./

36726. Žagus aizdzen, kad ža-
gātāju pārsteidz ar kādu negai-
dītu jautājumu.
/J. Rubenis, Ērgļi./

36727. Kad žagi raun un pēc
tiem atraugas nāk, tad būs bērēs
jāiet.
/K. Jansons, Viļāni./

36728. Kad žagi raujot, tad
jāprasot otram kaut kāds nu-
murs. Kādu numuru jautātais sa-
kat, tad tik burtu pēc alfabēta jā-
atskaitot. Kāds burts būšot nāko-
šais, ar tādu sākšoties kāda pazīs-
tama cilvēka priekšvārds, kas par
žagotāju domājot.
/D. Dama, Smiltene./

36729. Ja žagi rauj vairāk kā
trīs reizes, tad dabūs kādu dāvi-
nājumu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

36730. Ja ēdot žagi norauj, tad
kāds pašlaik aprunā, bet ja dz-
erot, - tad saņems kādu dāvanu.
/L. Pogule, Gatarta./