ZAGLIS.

33511. Ābolu zagļam par pautu kuli vīle.
/K. Jansons, Plāņi./

33512. Ja ar zagtu pātagu sit zagļa zirgam, tad tas zirgs
paliek stāvot.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

33513. Zagli var atgriezt atpakaļ, ja viņš vēl nav pārgā-
jis par kādu upi jeb citu ūdeni. Ja zirgs nozagts,
tad jāņem kāda aizjūga daļa un jāapsien ap galda
kājām. Ja nozagts audekls, tad jāliek tur audekls
u. t. pr. Tad zaglis vairs netiks uz priekšu un
zagto lietu drīz varēs atrast.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33514. Ja zaglis par zagto naudu pircis kādas ēdamas lie-
tas, tad uz tā, kas pirmais no tām ēd, krīt apzag-
tā lāsti. Tādēļ jāsargās no zagļa kaut ko baudīt.
/A. Žeibe./

33515. Zagļiem, zagt eimot, jāpaņem līdz liels duncis, un
tiklīdz māju suņi sāk riet, tas jāiedur tuvējā is-
tabas galā un suņi tūlīt apklusīs. /RKr. 6./

33516. Suns zagļus rej sirdīgāk kā citus cilvēkus.
/P. Š., Rīga./

33517. Ja zaglis nozogot govis un pametot kūti vaļā, tad
govis nekad vairs neejot pa rokai.
/P. Broks, Varakļāni./

33518. Ja zaglis nozog no dārza daudz ābolus, tad tai
dārzā vairs āboli neaug. /P. Š., Rauna./

33519. Pret zagļiem ēkas iekšpusē virs durvīm jāiesprauž
nazis. /V. Kancāns, Asare./

33520. Kad mājā nakti ir bijis zaglis, tad kad iegriež
tanīs durvīs, pa kurām tas gājis, lietuvēna krus-
tu, tad trešā naktī zaglis atnāks.
/A. Jaunzeme, Lizums./

33521. Kam kas nozagts, tam sērmaukšļa koks jāiedzen rata
rumbā, rumba jāiemet avotā un jārunā: "Paliec kā
šī rumba!" Tad zaglis nosmokot.
/K. Jansons, Plāņi./

33522. Kad zaglis nozog bišu stropu, tad jāiet uz kapsētu
un jāizrok vecs zārks, jāizvelk no tā trīs naglas,
kas tad jāiesit tai kokā, kur strops bijis pie-
stiprināts. Tad zaglis ar stropu nāks atpakaļ.
Strops ir jāsajem, bet zaglim jāiesit ar sērmūkšļa
kūju. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33523. Ja grib dabūt atpakaļ nozagtu bišu stropu, tad
kapsētā jāizrok vecs zārks, jāizvelk no tā trīs
naglas un jāiesit tai vietā, kur strops stāvējis.
Tad zaglis atnāks ar visu stropu atpakaļ. Zaglis
jāieper ar sērmūkšļa kūju, lai viņš tiktu projām.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33524. Ja grib dabūt zagto zirgu atpakaļ, tad jāizgriež
zirga atstātā pēda un jāpagriež uz mājas pusi.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33525. Ja grib, lai zaglis atnestu zagto mantu atpakaļ,
tad jāsameklē tās mantas atliekas un jāpiestiprina
pie baznīcas zvana. Pēc trim svētdienām zaglis at-
nesīs nozagto mantu.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33526. Ja grib, lai zaglis apmaldītos ar nozagto zirgu,
tad jāapgāž saimes ēdamais galds ar kājām uz augšu,
tur jāuzliek zirga jūdzamās lietas, krustiski jā-
sasien ar valgiem, ņemot mājas ļaudis palīgā un
sakot: "Sien zagli, sien zagli, lai jāj zirgu at-
pakaļ!" Tad zaglis apmaldīsies un atbrauks ar zag-
to zirgu atpakaļ. /F.Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33527. Ja grib dabūt atpakaļ nozagtu lietu, tad jāsarauj
sauja driģeņu un, sestdienā peroties, jāuzmet pir-
tī uz ceriem. Tad var noteikt, vai lai zaglis at-
dod to lietu rokās, jeb arī noliek vecā vietā. Kā
būs noteikts, tā notiks.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33528. Jādabū tāda sakts, ar ko bijis aiztaisīts miroņa
krekls. Ar šādu sakti trīs reiz jāapjem ap vezumu
un pati sakts jāiesprauž vezuma stūrī. Ja nu at-
nāks zaglis un gribēs ko no vezuma aiznest, tad
viņš būs piesiets un tikmēr netiks no vezuma nost,
kamēr pats saimnieks to neatlaidīs.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33529. Jājem valdziņš, jāpieliek pie visiem miroņa locek-
ļiem un pie katra locekļa turot, jāiesien tur
mezgliņš. Ja ar šo valdziņu apsien kādu lietu, tad
zaglis, kas tikai tai pieskarsies, būs kā piesiets
un netiks tikmēr vaļā, kamēr pats īpašnieks to
neatlaidīs. Šāds valdziņš nekad nepazudīs.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33530. Valdziņu vajaga aptraipīt ar sikspārņa asinīm un
apvilkt to ap dārzu jeb pagalmu. Tad zaglis sapī-
sies tai valdziņā un netiks tur iekšā.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33531. Sestdienā, kad iet pirtī, jāsameklē driģenes un
jāuzliek tur uz ceriem. Tad jānosaka zaglim, lai
zagto lietu atdod jeb arī noliek agrākā vietā. Kā
būs likts, tā arī zaglis izdarīs.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33532. Zagli var atgriezt atpakaļ, ja tik tas vēl nav
pārgājis par upi jeb citu ūdeni. Ja nozagts zirgs,
tad jājem tā iemaukti, pavada jeb cita aizjūga
lieta un jāaptin galda kājas. Ja nozagts audekls,
tad jātin ar kādu audeklu. Tad zaglis vairs neva-
rēs tālāku tikt un atstās zagto lietu.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33533. Ja zaglis nozadzis zirgu, tad jāapgāž ēdamais
galds apkārt un jāsien tā kājas ar aizjūga lietām,
metot tur trīs deviņus mezglus. Mājas ļaudīm pa to
laiku jāsaka: "Sien zagli, sien zagli, lai jāj
zirgu atpakaļ!" Tad zaglis apmaldīsies un būs
sagūstams. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33534. Ja kas ir nozagts, tad jāņem zagtās lietas palie-
kas un jāpiesien pie baznīcas zvana. Pēc trim
svētdienām zaglis atnesīs zagto mantu atpakaļ.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33535. Ja zirgs ir nozagts, tad ar nazi jāizgriež no ze-
mes tā zirga pēda un jāpagriež atpakaļ uz mājas
pusi. Tad zagtais zirgs pārnāks mājā.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33536. Ja savu vezumu grib nosargāt no zagļiem, tad jāņem
tāda sakts, ar ko bijis aiztaisīts miroņa krekls,
jāapiet ar to trīs reiz ap vezumu un jāiesprauž
sakts kādā vezuma stūrī. Ja nu tur kāds zaglis
gribēs zagt, tad viņš būs piesiets, netiks no
vezuma nost, kamēr pats saimnieks viņu neatlaidīs.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33537. Zagli var piesiet, ja ņem kādu aukliņu, pieliek to
pie visiem mirona locekļiem un katrā tādā vietā
sasien mezglu. Ja tādu aukliņu, kas nekad nevar
pazust, nēsā sev līdz jeb noliek pie sargājamās
lietas, tad neviens nevarēs nekā nozagt. Ja zaglis
kur aiztiks, viņš tūliņ sastings un nevarēs tikt
no vietas nost, kamēr saimnieks to neatlaidīs.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33538. Zagli var piesiet, ja ņem kādu aukliņu, aptraipa
to ar sikspārņa asinīm un apvelk ap sargājamo vie-
tu. Zaglis sasiesies tai aukliņā.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

33539. Kad bija kas nozagts, tad ņēma kādu lietu, kas pa
zagšanas laiku bija ar zagto lietu sakarā bijusi,
uzlika to uz dzirnūm un grieza pēdējās trīs reizes
uz kreiso pusi, tad jaucot zaglim ceļu.
/R. Straudovskis, Lielplatone./

33540. Ja zaglim zādzības vietā kas aizmirsies, tad to
vajaga piesiet pie baznīcas pulksteņa mēles, tad
zaglis izpļāpās savu nedarbu. /J. Rubenis, Ērgļi./

33541. Ja grib zagli piesiet, tad līķim jānoņem mērs un
jānoliek zemē un no tās vietas jāiet trīs reiz
pret sauli. Kas tur ko ņems, tas vairs nevarēs
aiziet, ja lietas nenoliks atpakaļ.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

33542. Ja zaglis zagli apzog - Dievs smejas.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./

33543. Kad par zagļa pēdām pāriet, tad tumsā ejot ir bai-
les. /Atbalss k. 1895. P. Lodziņš, Sērpils./

33544. Jāņem trīs papīrīši, trīs nagliņas un ceturtdienas
vakarā pēc saules noiešanas jāpiesit pie pīlādža
koka. Katru papīrīti piesitot, jāsaka: "Zagli, es
tevi caurduru." To vajag trīs ceturtdienas no vie-
tas darīt, tad zaglis atnesīs nozagtas lietas.
/Zeltenietis, Valmiera./

33545. Ņem vecu rata rumbu un tai aizspundē abus galus
cieti ar pīlādžu koku, nes to ceturtdienas vakarā
pēc saules uz tādu vietu, kas tek, un iekšā mez-
dams saki: "Tā lai tava sirds piepūšas, kā šī rum-
ba." Bet kad atpakaļ ej, tad nevajag atpakaļ ska-
tīties. /Zeltenietis, Valmiera./

33546. Jāņem veca vāģu rumba, jāaizspundē abi gali ar pī-
lādža koka tapām, jānes ceturtdienas vakarā pēc
saules noiešanas uz tekošu vietu un iekšā sviežot
jāsaka: "Lai tava sirds tā piepūšas kā šī rata
rumba." Atpakaļ ejot, nevajag atpakaļ skatīties.
/Zeltenietis Valmiera./

33547. Zagļa piesiešana: Kā Kristus tas Kungs stāvēja pie
Jordanas, kad Jānis viņu kristīja, pēc tā es tev
apzvērēju, zirgs un jātniek, ka jūs stāviet tā, kā
Kristus tas Kungs stāvēja, kad viņu pie svētā
krusta nagloja un atpestīja ar savām dārgām asinīm
tos vectēvus no tā elles zvēra; tā Jūs, zagli,
tiecat cieti, kā tas Kungs to elles mūri sēja. XXX
(Deviņas reizes tā jārunā.)
/A. Šķēre, Skaistkalne./

33548. Zagļa vaļā palaišana: Ko stāvi, tu, zagli, iekš
Dieva rokām? Ej ar Dievu to Tēvu, Dievu to Dēlu un
Dievu to Svētu garu. Amen. (Deviņas reizes tā jā-
runā.) /A. Šķēre, Skaistkalne./

Zaglis sapnī.

33549. Ja meita redz sapnī zagli, tad viņai nāks preci-
nieks. /A. Bīlenšteina rokraksts./

33550. Ja sapnī redz zagļus ielaužoties, tad precinieki
nāks mājās. /E. Barbaka, Rīga./

33551. Ja meita pa sapņiem redz zagli, tad tai nāks pre-
cinieki. /L. Ozole, Rīga./

33552. Ja sapnī redz žurkas, peles jeb zaķi, tad zagļi
nāks mājā. /P. Š., Rīga./