ZAĻĀ CETURTDIENA.

I. Buršana.
II. Dzimšana.
III. Precēšanās.
IV. Slaucīšana un mazgāšana.
V. Mazgāšanās un skaistuma kopšana.
VI. Galvas sukāšana.
VII. Māņi par lopiem un vistām.
VIII. Sakars ar bitēm (sal. Lielā piektdiena, pa-
vasara Māra).
IX. Sakars ar medīšanu.
X. Sakars ar vilku.
XI. Sakars ar vanagu.
XII. Putniņu atrašana.
XIII. Zvirbuļi.
XIV. Žurkas.
XV. Čūskas.
XVI. Mušas.
XVII. Blusas un blaktis.
XVIII. Ābeles.
XIX. Sakars ar kokiem.

I. Buršana.

33672. Zaļās ceturtdienas vakarā laumes staigā apkārt.
Tad jaunām meitām un puišiem ir jāsargās, lai pas-
talas nepaliek nesasietas, jo citādi laumes var
tiem spēku atņemt. Tādā gadījumā jauni cilvēki sāk
dilt un zaudē spēku, lai arī ēd, kā gribēdami.
Beidzot tie nonāk līdz tādam nespēkam, ka jāmirst
nost. Bet ja laumei gadās kāds stiprāks burvis
pretī, tad tai pašai ir slikti. Burvis tad iedzen
pagalma vidū divus mietus un uzliek uz tiem ratu.
Kad ratu sāk griezt, tad laumei jānāk šurp. Ja lē-
nām griež ratu, tad laume nāk soļiem; bet ja labi
ātri griež, tad laumei jāskrien, pat tik ātri, ka
var lauzt rokas un kājas. Kad laume atnāk, tad
burvis var to sodīt, jeb arī nomocīt līdz nāvei.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 203./

33673. Lielās ceturtdienas vakarā apavus, pastalas jāsa-
sienot kopā muskulī un auklā jāpiesienot pie
krāsns. Kas to nedarot, to laumas tai naktī varot
tā nolaumēt, ka ēzdams, dzerdams, bez jebkādas
slimības, nīkdams nonīkst; beidzot nevarot ne
spalvu mārciņu pa slidenu ledu pārvilkt, cik ne-
stiprs paliekot.
/LP 1894, V, 1. J. Lēmanis, Liediķi./

33674. Govis nolaumēt vislabāki iespējams tanī naktī no
Lielās ceturtdienas uz Lielo piektdienu. Tādēļ ši-
nīs naktīs saimnieces drošības labad sagruzdinot
dažādas zāles, kas Jāņu naktī plūktas, un iedodot
govīm, pie kam pašām ātri vien riņķī jāgriežoties
un jāsakot: "Es savu citiem nedošu, bet no cita
arī negribu." Laumu dēļ tai naktī saimnieces neva-
rot arī gulēt iet.
/LP 1894, V, 1. J. Lēmanis, Liediķi./

33675. Latgalē Zaļo ceturtu sauc arī par Lielo ceturtdie-
nu un Catūrgu. Katrā ziņā vienam dzimtas loceklim
jāapmeklē baznīca, tāpat kā arī Lielā piektā un
Lielā sestdienā. Šajās dienās notikusi liela bur-
šana un zīlēšana. Zaļās ceturtdienas rītā esot
pļāvuši pagalmā ar izkapti, lai vasarā būtu viegli
sienu pļaut. Ja šai dienā cepuši maizi, tad auguši
biezi rudzi. Apinājā sukājuši galvu, lai augtu ga-
ri mati. Bērni nesuši skaidas mājā, lai vasarā at-
rastu putnu perekļus. Rīta agrumā istabas izbārs-
tījuši ar sniegu, un tad slaucījuši, lai tur blu-
sas neaugtu. Kūtī izslaucījuši sienas un griestus,
lai vasarā tur mušas nemestos. Arī istabu vajagot
mazgāt, tad tā visu gadu būšot tīra. Daži gājuši
ar slauktuvi pa otra ganībām, lai govis dotu daudz
piena, bet otram tad piena nebijis. Nakti aizslē-
guši kūti, lai burvji govīm astes nenogrieztu.
Bērni skrējuši uz grāvi muti mazgāt, lai vasarā
varētu agri piecelties un paši būtu mundri. Kratī-
juši arī augļu kokus, lai tur vasarā tārpi nemes-
tos. /B. Eriņa, Latgale./

33676. Lielā ceturtdienā vajaga ieturēt sevišķu kārtību
un tīrību, tad visu gadu kārtība.
/St. Kokins, Eglūna./

33677. Zaļā ceturtdienā plānēnieši kūluši zirņus un grū-
duši pīceni. /K. Jansons, Plāņi./

33678. Zaļā ceturtdienā jāēd zirņi, tad dzeguzi dzirdot
paliks bagāts. /J. Dābols, Lielvārde./

33679. Ja grib kādam cilvēkam ļaunu nodarīt, tad Zaļā ce-
turtdienā jāiet uz to māju un jādabū no tā cilvēka
adata. Pa durvīm izejot, trīs reizes jāskaita:
"Ak, tu tētīt! ak, tu tētīt!
Ej, ej, ratā, sarkans kaktā!
Pus' velna istabā,
Viss velns rijā!
Maziņi vadzīši,
Trīs rati kūtī,
Četras ausis piedarbā.
Tram, tram, tram!"
Kad tā izskaitīts, tad tam cilvēkam trešā dienā
notiks tāda nelaime, kādu viņam vēlē.
/J. Jurjāns, Gulbene./

33680. Zaļā ceturtdienā nedrīkst apkārt staigāt. Tās ir
raganas, kas tad staigā. /A. Didriksone, Nogale./

33681. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāskrien mā-
jai riņķī, lai māju pasargātu no ļauna.
/V. Garais, Vecgulbene./

33682. Lai ģēls neēstu, tad zaļās ceturtdienas rītā jāēd
jēla gaļa. /G. Pols, Vecgulbene./

33683. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāēd jēla
gaļa, lai neēd ģēlis. /V. Garais, Vecgulbene./

33684. Zaļā ceturtdienā jācep maize, tad nepelē.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

33685. Zaļajā ceturtdienā jācep maize, tad nepelēs.
/A. Aizsils, Bērzpils./

33686. Zaļā ceturtdienā ceptā maize ātri sapelē.
/E. Zariņa, Cena./

33687. Zaļā ceturtdienā jācep maize, lai nepelētu.
/L. Reiteris, Lubāna./

33688. Zaļā ceturtdienā sagrūda pikas.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

33689. Zaļā ceturtdienā un Lielā piektdienā nebija brīvu
piena ēst. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

33690. Ap Lelū caturtdīni saimineicas slādz klāvus, jo
tymā naktī staiguoj rogonas un cierp vuškys; kuru
vušku nūcierp, tei nūsabeidz. Vīnu reizi bejis
taids gadējums: puika soka sovai muotei, ka šis
īškut uz klāvu vušku sorguotu un nukerškys, kas
vuškys cierpūt. "Labi!" atsoka muote. Puika aizīt
uz klāvu un nusaglobuoj, tai ka juo nikas naredz,
a muote aizsadar klāva durovas. Pušnaktīs īlein
klāvā rogona, nucierp vysas vuškas un puika jis
rogonai nikuo navarieja padarēt; no tuo breiža
puika palīk slyms un numierst.
/A. Gari-Jone, Dricēni./

33691. Leluos caturdīnes vokorā līk uz jumta suoli, jo
tymā naktī pyušūt vieji nu četrudesmit pusēm, tad
tys suols lobs dēļ vysaidom lūpu un cylvāku sli-
meibuom. /A. Gari-Jone, Dricēni./

33692. Ja lielā ceturtdienā un piektdienā ap to stundu,
kad [baznīcā] zvana, pūš dienasvidus vējš, tad tas
vējš tiekot iezvanīts un pūšot visu vasaru.
/K. Šilings, 1832.g., Tirza./

33693. Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas naktī
tiem tumsības murgiem ir tā lielākā kulšanās un
ermošanās pa citu staļļiem un kūtīm un muldēšanās
pēc naudas rakšanas u. t. j. pr.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva
valstības lietām." 1852, IV. Aizliegts izd./

33694. Ja zaļās ceturtdienas rītā ola uz jumta salst, tad
salnains pavasaris, ja ne, tad silts un jauks.
/A. Zvejniece, Lubāna./

33695. Zaļajā ceturtdienā ola jāliek uz jumta, ja tā ne-
sasalst, tad būs laba vasara.
/A. Aizsils, Lubāna./

33696. Ja Zaļās ceturtdienas naktī ola, uzlikta uz staba,
sasalst, tad vasarā nosalst pirmie mieži.
/V. Alke, Jaungulbene./

33697. Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, tad sals 40
naktis. [Sal. pavasara Māra.]
/A. Aizsils, Jaungulbene./

33698. Ja Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena ir skaid-
ras, tad būs labs siena laiks, ja apmākušās, tad
slikts. /Z. Lancmanis, Gaujiena./

33699. Zaļā ceturtā rītā agri priekš saules lēkšanas
saimnieces nes istabā visādas skaidas ko krāsnis
kurināt, lai visu gadu labi klātos. Kura saimniece
tā nedara, tā paliek tukša un čūska iedzeļ kādai
govij. /K. Prikne, Asūne./

33700. Zaļā ceturtdienā jāsit sviests līdz saules lēktam
- būs vasaru daudz sviesta. /B. Daņilovs, Kacēni./

33701. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jātaisa
sviests, lai vasarā būtu daudz piena.
/V. Garais, Vecgulbene./

33702. Zaļā ceturtdienā no rīta bez saules saimnieces
taisījušas sviestu, tad vasaru bijis daudz sviesta.
/K. Preiss, no 79 g.v. M.Zvirgzdiņas, Vecgulbene./

33703. Zaļā ceturtdienā sviestu taisot, - viss gads būs
ar sviestu bagāts. /M. Poriete, Lubāna./

33704. Ja Zaļajā ceturtdienā no rīta ienes istabā lielas
pūpoļu buntes, tad tanī gadā augs gari lini.
/M. Šķipsna, Gulbene./

33705. Zaļā ceturtdienā un Lielā piektdienā nedrīkst nest
mājās pūpolus, jo tad putni nevar izperēt bērnus.
/A. Ernstsons, Vaiņode./

33706. Ja tai naktī no Zaļās ceturtdienas uz Lielo piekt-
dienu nostājas uz krustcelēm, tad var dabūt velnu
redzēt. /A. Ēdelmanis, Raņķi./

33707. Zaļā ceturtdienā un Lielā piektā nevajaga piena
ēdienu ēst, jo citādi vasarā mušas krīt acīs.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Puze./

33708. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jānes mēsli
uz apiņu dārzu, tad apiņi labi augot.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Puze./

33709. Zaļās ceturtdienas rītā mēsli (saslaukas) jānes
izbērt apīņu dārzā, tad apīņi augot gari.
/A. Pliens, Meirāni./

33710. Zaļā ceturtdienā nes daži rokās mēslus uz tīrumu,
lai būtu treknas druvas.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Puze./

33711. Jo gribi, lai nikod nabyutu nīzekļa, tad juoizku-
rinaj pierti Zaļajā catūrtdīnā un uz pierti juoīt
ap pusnaktim. /Jaunais Vords, 1932, III, 22./

33712. Ja Zaļā ceturtdienā nes skaidas istabā, tai gadā
varēs pacelt daudz kabatas nažu.
/V. Holcmane, Vandzene./

33713. Ceturgas rītā, kad maza gaismiņa, jāiet ap tīrumu
robežu un, ar roku griežot pa saulei, jāsaka: "Man
pašam!" Lai viss būtu pašam, lai nepaņemtu otrs.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./

33714. Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules lēktas, jāiet
otra kaimiņa daļā, jāņem kādas lietas un jānes sa-
vā daļā, lai mantas būtu vairāk kā tam.
/E. Aizpurve, Lubāna./

33715. Zaļo ceturtdienu saucot tāpēc, ka Jēzus teicis:
"Redziet, kas notiek pie sausa koka, kas tad neno-
tiks pie zaļa koka." /E. Līdeka, Lubāna./

33716. Zaļā ceturtdienā lazdas ziedot tumši sarkaniem
ziediem; kas to redz, tam trīs gadus laime.
/E. Abuce, Alsviķi./

33717. Istabas puķes vajaga stādīt Zaļā ceturtdienā, tad
tās labi zied. /A. Šeitiņš, Taurene./

33718. Zaļās ceturtdienas naktī jāsadedzina liepu malka
un ar pelniem jākaisa linu tīrums, tad lini labi
aug. /V. Alke, Jaungulbene./

33719. Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules lēktas jāsa-
lasa skaidas un tad pa vienai jāmet krāsnī un jā-
saka ko vēlas atrast, tad to atrod.
/E. Aizpurve, Lubāna./

33720. Zaļā ceturtdienā priekš saules jāstrādā, jo tad
visu gadu darbi padodas. /L. Aizpurve, Lubāna./

33721. Lai būtu stipras kājas, tad Zaļās ceturtdienas rī-
tā bez saules jādanco uz akmeņa.
/A. Aizpurve, Lubāna./

33722. Zaļās ceturtdienas rītā bez saules jāiet uz akmeņa
gavilēt, tad kājas nesūt. /A. Aizpurve, Lubāna./

33723. Zaļajā ceturtdienā pa baznīcas (dievvārdu) laiku
jātaisot murdi, tad zivis lienot tāpat murdā kā
cilvēki baznīcā. /A. Aizsils, Lubāna./

33724. Zaļā ceturtdienā ap to laiku, kad baznīcēni iet
baznīcā, (plkst. 11-tos) vajagot iesākt murdus
pīt, tad zivis iešot murdā bariem vien.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./

33725. Zaļā ceturtdienā vajagot iet uz upi mazgāt muti.
Vajagot pajemt saujā dūņas un nest uz savu dīķi.
Ja tā darot, tad dīķis esot bagāts ar zivīm.
/E. Lāce, Valle./

33726. Zaļā ceturtdienā jādomā par plēsīgiem zvēriem, tad
visu gadu tos nevarot sastapt.
/A. Pliens, Meirāni./

33727. Zaļā ceturtdienā leiši ar, kas nesot svētību.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

II. Dzimšana.

33728. Kas dzimis Zaļā ceturtdienā, tas ir burvis.
/K. Corbiks, Valgunde./

33729. Kas dzimis Zaļā ceturtdienā vai Lielā piektdienā,
tas var kapsētā mironu garus redzēt. /P.Š., Rīga./

III. Precēšanās.

33730. Zaļās ceturtdienas rītā ir jaunavām jākāpj uz kal-
na un jākliedz, tad uz to pusi, kur atskanēs at-
balss, aizvedīs tautās. /Ā. Jugane, Beļava./

33731. Ja grib zināt, no kuras puses brauks precinieki,
tad Zaļās ceturtdienas rītā jākāpj uz akmeņa un
skaļi jāgavilē; uz kuru pusi balss skan, no tās
brauks precinieki. /A. Pliens, Meirāni./

33732. Lai tautu meita uzzinātu, uz kurieni to tautās
aizvedīs, tad tai Zaļās ceturtdienas rītā jāiz-
slauka istaba, jāiznes mēsli laukā un jāklausās,
no kuras puses gaiļi dziedās. /A.Medene, Meirāni./

33733. Zaļās ceturtdienas rītā meitām jākāpjot uz velēta-
vas un jākliedzot. No kuras puses atbalss nāk, tur
aizvedīs. /M. Priedīte, Meirāni./

33734. Zaļā ceturtdienā jaunām meitām jāiet zediņu lauzt.
Uz kuru pusi atbalss skanot, no tās nākšot izre-
dzētās mīļākais. [Sal. jaunsgads, Miķēļa diena.]
/J. Bitaks, Litene./

33735. Zaļās ceturtdienas rītā bez saules meitām jākliedz
sava izredzētā vārds, tad tajā gadā kāzas bez lik-
tā. /L. Reiters, Lubāna./

33736. Zaļā ceturtdienā meitas iet uz malkas šķūni un ķer
malkas gabalus. Kura meita paķer gludu gabalu, tai
būs viegla dzīve; bet kura paķer zarainu, tai būs
slikta dzīve. /V. Joāss, Lubāna./

33737. Zaļā ceturtdienā meitām jāskrien uz upi mazgāties;
kura pirmā tiek pie upes, to tai gadā izprecē.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

33738. Zaļās ceturtdienas rītā jāiet uz upīti un jāpūš
spolēs. No kuras puses nāks atbalss, uz to aizpre-
cēs. /K. Preiss, no 79 g. vecas M. Zvirgzdiņas,
Vecgulbene./

33739. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkta jaunai
meitai jāiet zem bērza, jāsasukā mati un skaļi jā-
izkliedzas. Kurā pusē sāks riet suņi, uz to pusi
viņu aizprecēs. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

33740. Ja meitas grib zināt, no kuras puses brauks preci-
nieki, tad Zaļā ceturtdienā jāuzkāpj uz akmeņa un
jāklausās, uz kuru pusi suņi ries.
/A. Korne, Meirāni./

33741. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāēd medus,
tad jaunekļi jeb jaunekles stipri tiek mīlēti.
/V. Garais, Vecgulbene./

33742. Lai puiši meitas mīlētu, Zaļās ceturtdienas rītā
meitām jāēd medus, tad puiši krītot uz meitām kā
mušas uz medu. /G. Pols, Valka./

33743. Zaļā ceturtdienā apeniekā jākliedz; no kuras puses
suņi rej, no tās jāšot precinieki.
/J. Nīders, Alūksne./

IV. Slaucīšana un mazgāšana.

33744. Zaļā ceturtdienā jāslauka sētas vidus, tad augs
zaļš mauriņš. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

33745. Zaļā ceturtdienā trauki jāberž, tad tie būs balti.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

33746. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkšanas jā-
slauka istaba, jo tad ilgi pastāvot balta grīda.
/J. Putniņš, Bērzpils./

33747. Zaļās ceturtdienas rītā nedrīkst istabu slaucīt;
istaba ir jāslauka jau iepriekšējās trešdienas va-
karā, un mēsli jāaiznes uz upi un jāiemet straujā
ūdenī, tad vistas dārzus nekasa.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

33748. Zaļā ceturtdienā un Lielā piektdienā slaucīti gru-
ži jāmet uz krustceļa, tad nenāk raganas mājā.
/K. Corbiks, Jelgava./

33749. Zaļā ceturtdienā pirms saules lēkta jānoslauka is-
tabas logi, lai nesvīstu. /J. A. Jansons./

33750. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkta vajag
noslaucīt logus, lai nesvīstu. /V. Duka, Maliena./

V. Mazgāšanās un skaistuma kopšana.

33751. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules zirgu silē
jāmazgā mute, lai cilvēkam būtu tik vien miega kā
zirgam. /V. Garais, Vecgulbene./

33752. Ja Zaļā ceturtdienā zirgu silē muti mazgājot, tad
miegs nenākot. /J. Bitaks, Litene./

33753. Zaļā ceturtdienā nedrīkst ilgi gulēt, jo tad visu
gadu ilgi jāguļ. /T. Dzintarkalns, Talsi./

33754. Zaļā ceturtdienā dienu nedrīkstot gulēt - mugura
sāpot. /J. Nīders, Alūksne./

33755. Zaļās ceturtdienas rītā, priekš saules lēkšanas,
jāmazgājot mute tekošā ūdenī, tad vasarā nenākot
miegs. /A. Lāce, Lubāna./

33756. Lai meitas iegūtu skaistumu, tad Zaļās ceturtdie-
nas rītā jāiet uz kūti pienā mazgāties.
/L. Reiteris, Lubāna./

33757. Lai vasarā nenodegtu seja, tad tā jāmazgā ar snie-
gu Zaļās ceturtdienas rītā. /P. Krievs, Lubāna./

33758. Lielā ceturtdienā iet priekš saules lēkšanas maz-
gāties uz upi, lai nomazgātu visas ādas slimības,
kuras varētu būt tanī gadā. [Sal. pavasara Māra,
Lielā piekta, Lieldiena.] /Skolotāji, Rīga./

33759. Ja grib būt modrs, tad Zaļās ceturtdienas rītā
jāiet mazgāties tekošā ūdenī. /A.Pliens, Meirāni./

33760. Ja grib, lai vasarā būtu priecīgs un modrs gars,
tad Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules ir jāno-
mazgā seja tekošā strautiņa ūdenī.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

33761. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāmazgājas
strautiņā, kurš tek pret rītiem, tad tanī gadā būs
laimīgs. /E. Stīpniece, Vērene./

33762. Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas rītā,
priekš saules lēkta, jāmazgājas tekošā upē, kas
tek uz rītiem, tad būs balts un veselīgs.
/K. Corbiks, Jelgava./

33763. Zaļā ceturtdienā un pirmā Lieldienas dienā jāno-
mazgājas ūdenī, kas tek uz rītiem, jo tad neslimos.
/M. Ābele, Jaunjelgava./

33764. Zaļā ceturtdienā un Lielā piektdienā agri no rīta,
kamēr saule nav uzlēkusi, jāaiziet uz kādu strautu
vai upi, kas tek pret sauli un jānomazgājas, tad
uz ģīmja nemetas izsitumi. /A. Berķe, Mētriena./

33765. Zaļās ceturtdienas rītā bez saules jāmazgā strau-
tiņā mute, tad vasaru nenāk miegs.
/R. Kalniņš, Lubāna./

33766. Zaļā ceturtdienā agri bez gaismas ar basām kājām
jāskrien uz straumi muti mazgāt, lai ganos nenāk
miegs. /A. Korne, Meirāni./

33767. Zaļās ceturtdienas rītā uz strautu jāiet mazgā-
ties, tad vasarā nenāk miegs.
/L. Reiteris, Lubāna./

33768. Zaļā ceturtdienā bez saules jāmazgā mute kādā te-
košā ūdenī, tad vasarā nenāk miegs.
/A. Ozoliņa, Lubāna./

33769. Zaļās ceturtdienas rītā jāmazgā seja kādā tekošā
grāvī vai upītē, tad vasaru ganos nenākot miegs.
/M. Priedīte, Meirāni./

33770. Ja Zaļās ceturtdienas rītā agri uzceļas, nomazgā
muti avota ūdenī, tad tas cilvēks ir tik skaidrs
kā avota ūdens; jāmazgājas ir katru gadu.
/L. Pogule, Gatarta./

33771. Lai visu gadu būtu modrs, tad Zaļās ceturtdienas
rītā bez saules jāmazgā mute tekošā ūdenī, jāno-
slauka lupatā un tā jāiesviež ūdenī; ja lupatiņa
izpeldot malā, tad visu vasaru nākšot miegs, bet
ja aizpeldot, tad lāčam viss miegs.
/E. Lideka, Lubāna./

33772. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkšanas upē
jānomazgā mute, lai vātis nemetas.
/J. Putniņš, Bērzpils./

33773. Zaļo ceturtdien straumē jānomazgājas, lai visu va-
saru būtu jautrs. /A. Medene, Meirāni./

33774. Zaļās ceturtdienas rītā jāmazgājas strautā, kas
tek uz rītiem, lai būtu skaidras acis, un lai va-
sarā nenodegtu. Tas jādara agri - bez saulītes.
/A. Zālīte, Bērzpils./

33775. Zaļā ceturtdienā bez saules jāmazgājas upes putās,
tad būs skaists.
/K. Preiss, no 79 g.v. M.Zvirgzdiņas, Vecgulbene./

33776. Zaļās ceturtdienas rītā jāiet upē mazgāties, tad
visu vasaru būs tīrs un sarkans.
/E. Skarnele, Kalncempji./

33777. Zaļās ceturtdienas rītā katrs manās agri piecel-
ties un priekš saules lēkta nomazgāties tādā
strautiņā, kas tek pret rītiem. Šai rītā lācis ce-
ļas no miega un ilgi gulētājiem savu miegu pieli-
pina. /M. Zeltiņa, Vējava./

33778. Lielā ceturtā, Lielā piektā un Lieldienas rītā
mute jāmazgā tādā ūdenī, kas tek pret sauli, tad
vasaru nenodegs. /A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

33779. Ja kas grib būt skaists, tad vajaga Lielajā ce-
turtdienā celties līdz saulei un iet tekošā ūdenī
papeldēties. /J. Rupjais, Asūne./

33780. Lielās ceturtdienas rītā priekš saules lēkšanas
jāejot uz strautiņu mazgāties, tad vasaras rītos
nenākot miegs un neesot vasaras raibumu.
/K. Corbiks, Jelgava./

33781. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkta jāiet
uz upi muti mazgāt, tad daudz miegs nenāk.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

33782. Zaļās ceturtdienas un pirmo Lieldienu rītā priekš
saules lēkšanas jānomazgājas tekošā ūdenī, lai
ganos miegs nenāk. /A. Skuja, Vestiena./

33783. Zaļās ceturtdienas rītā līdz saules lēktam vajaga
nomazgāt muti strautiņā, kur ir putas satecējušas,
tad uz ģīmja nebūs plankumu un piņņu.
/A. Salmāns, Balvi./

33784. Teirajā (Lielajā) catūrdinī vajaga mozguotīs, tad
vysu godu byus teirs. /P. Rubins, Vārkava./

33785. Zaļā ceturtā cilvēkiem jāiet uz grāvi mazgāties,
tad tie nomazgā visas slimības un uz priekšu vairs
neslimo. /K. Prikne, Asūne./

33786. Zaļās ceturtdienas rītā jaunām meitām bija jāiekuļ
mazgājamā ūdenī ola, tad viņas bija ilgi jaunas un
skaistas. /Latvis, 1929, III, 31./

33787. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkšanas, ja
gribot sārts būt, tad jāēdot dzērvenes, bet ja
balts, tad sniegā jāmazgājas.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

33788. Zaļā catutdienā priekš saules jāmazgā mute tādā
ūdenī, kas pret rītiem tek, lai vasarā miegs nenāk
un lai ģīmis nenodeg. /K. Jansons, Plāņi./

33789. Zaļās ceturtdienas rītā jāliek balta ola tekošā
ūdenī un tur jāmazgā mute, tad vasarā saule neno-
dedzina. /Ā. Jugane, Beļava./

33790. Zaļā ceturtdienā priekš saules lēkta jāēd dzērveņu
ogas, tad visu gadu sarkani vaigi. /Lejasciems./

33791. Zaļā ceturtdienā bez saules jāēd dzērveņu ogas,
tad būs skaists kā dzērvene.
/A. Zālīte, Bērzpils./

33792. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkta vajag
ēst dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.
/V. Duka, Maliena./

33793. Zaļās ceturtdienas rītā jānosmērē kļava lapa ar
medu, jālaiza medus no lapas un jāēd dzērveņu
ogas, tad meitas ir skaistas un puiši tās mīlē.
/K. Preiss, no 79 g.v. M.Zvirgzdiņas, Vecgulbene./

33794. Lai meitas būtu skaistas, tad priekš saules Zaļās
ceturtdienas rītā jāēd dzērveņu ogas.
/G. Pols, Vecgulbene./

33795. Ja kāds grib būt skaists, lai Zaļās ceturtdienas
rītā ēd dzērvenes. /L. Reiteris, Lubāna./

33796. Zaļā ceturtdienā bez saules jāēd dzērveņu ogas,
tad ir skaists kā dzērveņu oga.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

33797. Zaļā ceturtdienā jāēd dzērveņu ogas, tad ir
skaists (smuki vaigi). /J. Jurjāns, Jaungulbene./

33798. Ja Zaļā ceturtdienā jauni ļaudis uzglabātas ogas
un ābolus ēdot, tad esot skaisti.
/J. Bitaks, Litene./

33799. Ja sārts gribot būt, tad Zaļā ceturtdienā ar dzēr-
veņu ogu sulu mute jāmazgā.
/J. Bitaks, Litene./

33800. Ja grib, lai būtu laba un skaļa balss, tad Zaļās
ceturtdienas rītā priekš saules ir jākliedz trīs
reizes. Pašam jābūt uz kalniņa un ar seju pret to
pusi, kur uzlēks saule.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

33801. Kas gribot dabūt skaļu balsi, tas lai Zaļā ceturt-
dienā izejot ārā priekš saules lēkta un lai klie-
dzot, cik vien mākot: "Uhu!" /A. Skuja, Mālupe./

33802. Zaļā ceturtdienā priekš saules jākliedz, tad skaņa
balss. /E. Līdeka, Lubāna./

33803. Ja Zaļā ceturtdienā upmalā kliedzot, tad esot
skaļa balss. /J. Bitaks, Litene./

33804. Zaļās ceturtdienas rītā vajaga iet uz mežu dzie-
dāt, tad visu gadu ir skaista balss.
/A. Salmāns, Balvi./

33805. Zaļo ceturtdienu priekš saules jāiet uz upi un
jākliedz, tad paliek skaņa balss.
/A. Miglava, Jaungulbene./

33806. Zaļās ceturtdienas rītā jādzer ola mājas pagalmā,
tad vasarā būs skaņa balss. /P. Krievs, Lubāna./

33807. Ja Zaļās ceturtdienas rītā iet uz strautiņu, kur
putains ūdens, un mazgā muti, tad tiek balta mute;
ja ēd dzērveņu ogas, tad tiek skaists; ja kliedz,
tad tiek skaļš balss. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

33808. Zaļā ceturtdienā mežā jākliedz, tad kļūstot skaļa
balss. /J. Nīders, Alūksne./

33809. Zaļās ceturtdienas rītā bez saules jākāpj uz akme-
ņa un jākliedz, lai būtu skaņa balss.
/A. Zālīte, Bērzpils./

33810. Zaļā ceturtdienā agri no rīta meitām jāiet uz avo-
tiņu mazgāties, tad tās skaistas un baltas. Mazgā-
joties trīs reizes skaļā balsī jākliedz, tad skaļa
balss. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

33811. Ceturgā (Zaļā ceturtdienā) meitām jāiet dziedāt
uz krustceļa, tad top skaista balss.
/E. Zirnītis, Lubāna./

33812. Zaļās ceturtdienas rītā bez saules jāskrien trīs
reizes ap istabu, tad būs veiklas kājas, tad arī
jākliedz trīs reizes; ja kāds atkliedzas, tad ne-
būs laba balss, bet ja neatkliedzas neviens, tad
būs laba balss.
/K. Preiss, no 79 g.v. M.Zvirgzdiņas, Vecgulbene./

33813. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāiet uz
strautu un jāpadzeras, pēc tam jākliedz vai jādzied
tā, lai atbalss skan, tad būs skaņa balss.
/Fr. Vāvere, Stāmeriene./

33814. Zaļās ceturtdienas rītā bez saules jāiet uz upi
mutes mazgāt, tad būs mudīgi bērni.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

33815. Ja Zaļās ceturtdienas rītā bez saules muti mazgā-
jot baltas aitas pienā, tad būšot balts ģīmis.
/J. Bitaks, Litene./

33816. Zaļā ceturtdienā jāaiznes pudele ar ūdeni uz skud-
ru pūzni, no kurienes tā jāizņem pirmā Lieldienā,
tad ar to ūdeni jānomazgā mute, lai vasarā neno-
deg. /K. Jansons, Plāņi./

33817. Lielā ceturtā un Lielā piektā jāuzklāj kabatas la-
katiņš uz skudru pūļa, lai skudras appurkš un tad
ar to jānoslauka mute, tad vasaru nenodegs.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

33818. Ceturgas rītā jāiet uz skudru pūli un tur jāspļau-
da, tad vasarā nenodegot. /E. Aizpurve, Lubāna./

33819. Zaļā ceturtdienā, kad skudres staigā, vajaga uz
tām smalki spļaut; ja skudres savu skābi uzspricē
uz ģīmja, tad vasaru saulē nenodeg.
/A. Salmāns, Balvi./

VI. Galvas sukāšana.

33820. Ja Zaļā ceturtdienā apinājā galvu sukājot, tad ga-
ri mati augot. /J. Bitaks, Litene./

33821. Zaļās ceturtas rītā bez saules jāsukā apinājā
galva, lai aug gari mati. /E. Laime, Tirza./

33822. Ja grib, lai mati aug gari un sprogaini, tad vajag
Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules matus izsu-
kāt tādā vietā, kur aug apiņi.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

33823. Zaļā ceturtdienā priekš saules lēkta jāiet uz api-
nāju matu sukāt, tad mati gari kā apiņi.
/K. Preiss, no 80 g. v. M. Pušķes, Auguliena./

33824. Lelā caturdīnā meitom golva juosukoj apeinuojā,
tad moti augs gari kai apinuoji.
/Jaunais Vords, 1932. III, 22./

33825. Lai augtu ļoti gari un skaisti mati, tad jāiziet
Zaļās ceturtdienas rītā apinājā un jāsukā galva.
/G. Pols, Valka./

33826. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkta vajag
uz apināja (vieta, kur aug apiņi) pīt matus, jo
tad aug gari mati. /V. Duka, Maliena./

33827. Zaļā ceturtdienā jāsukā mati tādā vietā, kur aug
apiņi: tad mati stiepjas garumā.
/M. Poriete, Lubāna./

33828. Zaļās ceturtdienas rītā meitām bez saules jāiet
zem apiņiem galvu sukāt, tad aug gari mati kā
apiņi. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

33829. Lai augtu gari mati, tad Zaļās ceturtdienas rītā
priekš saules jāiet apinājā matu sukāt.
/A. Ozoliņš, Barkava./

33830. Kuras meitas grib izaudzēt garus matus, tām Zaļā
ceturtdienā jāiet uz apiņu dārzu galvu sukāt.
/A. Korne, Meirāni./

33831. Zaļā ceturtdienā pirms saules lēkta jāiet pie
apiņiem pīt matus, tad augot gari, līdzīgi apiņiem.
/J. A. Jansons./

33832. Zaļās ceturtdienas rītā mati jāsukā pie apiņiem
stāvot, lai tie kupli augtu. /E. Medene, Meirāni./

33833. Teiruos catūrdīnes reitā golva juosukoj uz apei-
nuoja un leidz saules lēkšonai, tad augs leli un
kupli moti. /T. Beča, Preiļi./

33834. Cestajā caturgā priekš saulis lākta vajag īt uz
apeināja un izsukuot motus, tad moti aug cik pat
gari kai apeiņi grīzdamīs vīn. Veļ juoīt uz olūtu
un juonūmozgoj muti, tad byus skaisti ceisti vaigi
un pats laiku byusi ceists.
/A. Gari-Jone, Dricēni./

33835. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkšanas va-
jaga iet uz apenāju jeb zem bērza un sukāt galvu,
tad aug gari mati. [Sal. Lielā piektdiena.]
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

33836. Zaļā ceturtdienā vajaga matus sukāt zem bērza stā-
vot, tad aug gari un kupli mati.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./

33837. Zaļās ceturtdienas rītā, kamēr vēl saule nav uzlē-
kusi, jāiet zem bērza galvu sukāt, tad augs biezi
un gari mati. /M. Šķipsna, Gulbene./

33838. Ja Zaļo ceturtdien sukā matus zem bērza stāvot,
tad aug kupli mati. /J. A. Jansons./

33839. Zaļā ceturtdienā jāsukā mati zem vīksnas jeb gobas,
tad gari mati augot. /T. Ziemele, Smiltene./

33840. Zaļā ceturtdienā jāsukā galva zem jumta lāstekām,
tad aug gari mati. /A. Pliens, Meirāni./

33841. Ja kāda sieviete gribot sev audzināt lielus matus,
tad lai tik Zaļā ceturtdienā priekš saules lēkša-
nas mazgājoties dīķa vai upes ūdenī. Tad mati bū-
šot līdz papēžiem. /A. Skuja, Mālupe./

33842. Zaļā ceturtdienā jāsukā galva, tad augot gari mati.
/J. Nīders, Alūksne./

VII. Māņi par lopiem un vistām.

33843. Zaļās ceturtas naktī vienai vecai saimniecei esot
vislielākās darīšanas. Jau trešdienas vakara pusē
viņa sameklējot no vairāk robežām skudres un jauno
zālīti un no to maisījuma taisot lopiem dzērienu.
Tad lielu katlu piepildot ar sniegu un tam vidū
spraužot mietu. Kad sniegs izkusis, tad apvārdoto
ūdeni dodot lopiem dzert, kamēr tiem ar sniegu
berzējot muguras. Bez tā līdz gaismai vajagot jau-
nu sviestu sasist un to ēdot noturēt brokastis.
/M. Viesis, Maliena, 1880, 30 (234)./

33844. Zaļo ceturtdienu vajaga salasīt baltos suņu sūdus
un samērkt vakarā ūdenī; Lielās piektdienas rītā
priekš saules vajaga trīs reizes no govs ragiem uz
asti pārvilkt ar šo maisījumu, un sacīt šos vār-
dus: "Lai nosmird ļaunums, kā tie suņu sūdi."
/E. Baltiņš, Raiskums./

33845. Zaļo ceturtdienu priekš saules vajaga tādas ozolu
lapas saraut, kuras stāvējušas pa ziemu, un izvā-
rīt tējā, pēc tam dot govīm dzert, lai pavairojas
piens. /E. Baltiņš, Raiskums./

33846. Zaļā ceturtdienā jāsagriež no kāda pīlādža celma
septiņas atvases un jāiesprauž kūts šķirbās, lai
Launums nepiemetas. /E. Baltiņš, Raiskums./

33847. Teirajā caturdinē pyrms saules lēkšonas atnest ta-
kūša yudiņa. Ar sovu muti (saiminīcai) īsprausluot
gūvīm acīs. Pīns nasamaitoj un nu ocu nadateik.
/T. Beča, Preiļi./

33848. Zaļās ceturtas rītā bez saules jānogriež sērmauk-
šas rīkste un ar to jānoper govis; tad tās vasaru
labi ēd un tām nemetas nekāda kaite.
/E. Laime. Tirza./

33849. Zaļā ceturtdienā un Lielā piektā saimnieces un mo-
deres tīrī visus piena traukus. Govīm dod iekšā
dažādas zāles. Visu to dara, lai govis nākamā gadā
dotu daudz piena. /A.Bīlenšteina rokraksts, Puze./

33850. Priekš Zaļās ceturtdienas jāiet uz mežu zāles
plēst, kuras jādod govīm Zaļās ceturtdienas rītā
priekš saules lēkšanas, tad tanī gadā būs daudz
piena. [Sal. Lielā piektdiena.]
/A. Ozoliņš, Barkava./

33851. Zaļā ceturtdienā saimniecēm jāpadara visi mājas
darbi priekš saules un jādzirda govis ar upes ūde-
ni, tad tās dod vairāk piena un neslimo.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

33852. Ja Zaļā ceturtdienā govīm dodot maizi ar medu, tad
būšot vienmēr veselas. /J. Bitaks, Litene./

33853. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jānes no te-
košas upītes ūdens uz kūti, jāberž govīm muguras
ar uzparu, tad neēd dunduri.
/V. Garais, Vecgulbene./

33854. Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules jānoberž go-
vīm muguras ar sniegu, tad dunduri nekož.
/A. Ruciņa, Rīga./

33855. Zaļā ceturtdienā agri bez saules bērzēja ar ledu
govīm muguras, lai vasarā viņas nebizotu.
/M. Navenickis, Zasa./

33856. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules govs jāpūpo-
lo: "Pūpols, pūpols, apaļš kā pūpols, veselība
iekšā, slimība ārā", tad govs būs vesela.
/V. Garais, Vecgulbene./

33857. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jādod govīm
maizes mīklas kukulītis, lai tās ietu vēršos.
/V. Garais, Vecgulbene./

33858. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules gana rīkste
jābāž aiz sijas, lai govs nezūd ganos.
/V. Garais, Vecgulbene./

33859. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāliek zem
sliekšņa bezmērs un klēts atslēga, tad govis pār-
dodot būs smagas. /V. Garais, Vecgulbene./

33860. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jādod ganam
vārītas olas, tad būs govis apaļas kā olas.
/V. Garais, Vecgulbene./

33861. Zaļās ceturtdienas rītā bez saules jānomazgā mute
visiem mājas cilvēkiem vienā ūdenī un tad ar to
jānomazgā govīm muguras, tad govīm nekas nemeto-
ties. /K. Preiss, Galgauska./

33862. Lai govis nebizotu, Zaļās ceturtdienas rītā bez
saules govīm jāuzlej auksts ūdens trīs reiz uz mu-
guras. /L. Kluce, Jaungulbene./

33863. Lai govis nebizotu, tad Zaļās ceturtdienas rītā
priekš saules lēkta jāberž ar ledu govīm muguras.
/G. Pols, Vecgulbene./

33864. Lai govis dotu daudz piena, tad Zaļās ceturtdienas
rītā jāberž piena trauki. /G. Pols, Vecgulbene./

33865. Zaļās ceturtdienas rītā jāņem sniegs no tādas vie-
tas, kur saiet četri robeži kopā, un jāberž ar to
govīm mugura, tad govis nebizo.
/K. Preiss, no 79 g.v. M.Zvirgzdiņas, Vecgulbene./

33866. Lopu kūtī Lielās ceturtdienas naktī jāuzvelk viens
krusts uz stenderes un palodzes, tad lopi tiek iz-
sargāti no slimībām. /K. Krastiņš, Līvbērze./

33867. Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un pirmo Liel-
dienu priekš saules lēkšanas govīm mazgā muguras
ar ledu, jo tad tās esot veselīgas un par vasaru
nebizenējot. /A. Bīlenšteina rokraksts, K.Boivics,
1862. g., Lubāna./

33868. Zaļā ceturtdienā vajaga govīm muguras ar žagariem
berzēt, lai vasaru nebizo. /M. Ramane, Brunava./

33869. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules govīm jārīvē
mugura ar ledu jeb sniegu, lai vasarā nebizenē.
[Sal. Māras diena, Lūcija, Lielā piektdiena.]
/A. Ozoliņš, Barkava. K. Jansons, Plāņi./

33870. Ja zaļās ceturtdienas rītā govīm ar ledu noberž
muguru, tad tās vasaru nebizo.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

33871. Lai govis vasarā nebizotu, tad Zaļās ceturtdienas,
Lielās piektdienas un pirmās Lieldienas rītā jāuz-
kaisa tām sniegs uz muguras.
/O. Muceniece, Ventspils./

33872. Zaļā ceturtdienā pirms saules lēkta ar sniegu
jānomazgā govīm muguras, lai vasarā nebizotu. [Sal.
Ziemassvētki.] /J. A. Jansons./

33873. Zaļās ceturtdienas rītā govīm ar ledu trīs reizes
jāpārvelk pār muguru, lai ganos ir mierīgas.
/E. Medene, Meirāni./

33874. Zaļā ceturtdienā un Pūpolu svētdienā līdz saules
lēktam jāberž govīm muguras ar ledu, lai vasaru
nebizo. /B. Daņilovs, Kacēni./

33875. Zaļā ceturtdienā un Lielā piektdienā govīm jāberž
ar sniegu mugura, tad vasaru tās neēd dunduri.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

33876. Ja Zaļā ceturtdienā govīm pupus ar taukiem smērē-
jot, tad čūskas nedzeļot. /J. Bitaks, Litene./

33877. Zaļās ceturtdienas un Lielās piektas naktī zīlnie-
ki un raganas staigā apkārt, sev pienu gādādami un
citiem labumu noņemdami.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Puze./

33878. Zaļā ceturtdienā bez saules govis jāslauc, tad ra-
ganas slaukt neiešot. /J. Bitaks, Litene./

33879. Zaļā ceturtā atnes skudru pūzni istabā, vāra skud-
res un ar šo skudru ūdeni mazgā govis, lai nebojā-
tos govju piens. /E. Volters, Ģàņåšiàëū, 1890, 3./

33880. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jānes skudru
pūlis kūtī, lai govis ir mundras un veselas kā
skudras. /V. Garais, Vecgulbene./

33881. Zaļās ceturtdienas rītā bez saules jālej tekošs
ūdens caur sietu spainī, tas jāpielej pie govju
dziras un jādod govīm. /E. Laime, Tirza./

33882. Priekš Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas
tanī vakarā vajaga ņemt kādu drēbi un tanī ieņemt
skudres, tad šo drēbi ar visām skudrēm ieliek iekš
kubula, no kura govis dzirda. Šo dzērienu dod go-
vīm, lai govis ganos staigātu kopā kā skudres.
/Z. Lancmanis, Lubāna./

33883. Zaļā ceturtdienā jāiet uz mežu, jāatnes skudras no
pūžņa un jāiztaisa govīm dzira, tad tajā gadā
nebūs govju slimības. /A. Bērziņa, Aloja./

33884. Zaļās ceturgas rītā jāaiziet uz mežu, jāpaņem no
trijiem pūļiem skudras un jāatnes uz māju. Skudras
aplej ar karstu ūdeni un šo dziru iedod govīm, tad
govis vasarā ēd ātri kā skudras.
/A. Zvejniece, Lubāna./

33885. Lai govis dotu daudz piena, tad Zaļās ceturtdienas
rītā jāiet uz trim kungu robežām, jādabon skudru
pūznis, no turienes jāpaņem skudres, jāsamērcē
ūdenī un jādod govīm dzert.
/G. Pols, Vecgulbene./

33886. Zaļās ceturtdienas rītā vajaga zirgus peldināt,
tad tie labi skrien.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./

33887. Ja Zaļās ceturtdienas rītā zirgus barojot ar ūdeni,
kas nests no upes, tad tie esot izturīgi un brangi.
/J. Bitaks, Litene./

33888. Zaļā ceturtdienā jāliek uz ragavām siens un jāpie-
liek sakas klāt, tad zirgi turas labi kopā.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./

33889. Zaļo ceturtdienu un Lielo Piektdien nedrīkst ska-
lus lauzt, jo tad lopi salaužas tai gadā.
/A. Gulbe, Nogale./

33890. Zaļās ceturtdienas, Lielās piektdienas un Lieldie-
nas rītos priekš saules lēkšanas jāķer vistas un
jānes uz to vietu, kur vēlētos, lai tās mistu visu
vasaru, tad tās arī tur mitīs un neies dārzos un
labības laukos skrāpēt.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

33891. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkta jāķer
vistas un jānes uz to vietu, kur grib, lai viņas
vasaru laistos, tad vasaru viņas tur vien ies un
un liks dārzus un laukus mierā.
/E. Aizpurve, Lubāna./

33892. Zaļās ceturtdienas rītā jānes vistas turp, kur no-
domāts, lai viņas dēj, tad tās nepametīs olas.
/A. Broža, Naukšēni./

33893. Zaļā ceturtdienā bez saules jāsabāž vistas maisā
un jānes uz pļavu, tad vasaru vistas dzīvo pa
pļavu un neiet labībā. /K. Preiss, Vecgulbene./

33894. Zaļās ceturtdienas rītā jāķer vistas un jānes uz
to vietu, kur grib, lai tās visu vasaru atrastos,
bet neietu dārzos un labības laukos kārpīties.
/M. Sikle, Nīca./

33895. Zaļā ceturtdienā priekš saules lēktas jāsaķer
visas vistas un jāsanes kādā vietā, tad vistas
neiet vasaru dārzā kārpīties. /A. Spulle, Mārupe./

33896. Zaļā ceturtdienā no rīta, pirms saules lēkta,
jāķer vistas un jānes uz to vietu, kur vēlams, lai
tās visu vasaru atrastos, bet neietu dārzos un
labības laukos kārpīties.
/J. A. Jansons, Gaujiena./

33897. Zaļā ceturtdienā jālasa daudz skaidiņu, tad cāļi
izdodas. /Z. Lāce, Veclaicene./

VIII. Sakars ar bitēm (sal. Lielā piektdiena, pa-
vasara Māra).

33898. Zaļā ceturtdienā daži krāmējas ar bitēm, lai tās
labi padotos. /A. Bīlenšteina rokraksts, Puze./
33899. Zaļā ceturtdienā jāēd medus, tad ar bitēm iet labi.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

33900. Zaļās ceturtdienas naktī biteniekiem jāiet uz citu
kūtīm aitu cirpt un no tās vilnas jāizada cimdi,
kas jāmauc rokā bites kāpjot, tad bites labi
paiet. [Sal. bites, Lielā piektdiena.]
/A. Ozoliņa, Barkava./

33901. Ceturgas naktī bitenieki, kas grib, lai būtu daudz
medus bitēm, iet ap svešām kūtīm un apcērp aitām
vilnu no galvas. /Z. Akmentiņa, Lubāna./

IX. Sakars ar medīšanu.

33902. Ja Zaļā ceturtdienā mednieki bez saules gaisā
šaunot, tad visu gadu medība labi veicoties.
/J. Bitaks, Litene./

X. Sakars ar vilku.

33903. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāņem aukli-
ņa un jāsien ap sētas mietu. Vienam sienot, otram
jāprasa: "Ko tu tur sien?" Sējējs atbild: "Es sie-
nu vilku." Tad saka prasītājs: "Sien, sien, kamēr
sasiesi!" Aukliņā vajaga sasiet trīsdeviņus
mezglus. Tad vilki nenāk mājā.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

33904. Ja Zaļās ceturtdienas rītā divi vīrieši ejot uz
mežu un viens, kuram līdzi vecs zirgu pineklis,
ieejot mežā, bet otrs, palicis malā, prasot pirma-
jam: "Ko tu tur dari?" Otrs atbildot: "Vilku
pinu!" Tad vilks vasaru uz ganiem nenākšot.
/J. Bitaks, Litene./

XI. Sakars ar vanagu.

33905. Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un pirmo Liel-
dienas rītu priekš saules lēkšanas viens paņem
auklu un rāda it kā kaut ko sietu pie staba. Otrs
primam prasa: " Ko tu tur sien ?" - "Vanagu" -
"Sien, sien, kā var piesiet ! " Tas tiek atkār-
tots trīs reizes, tad to gadu vanags nenāk mājā.
/M. Kalniņa, Vandzene./

33906. Lai vanags vistu neķertu, Zaļā ceturtdienā bez
saules jāsien sētiņai mieti. /V. Joāss, Lubāna./

33907. Zaļā ceturtdienā jāsienot veca pastala pie kārts
gala. Otram jāprasot: " Ko tu tur sien ? " Pirmais
atbild: "Sienu vanagu." Tad vanags vistu neķer-
šot. /J. Bitaks, Litene./
33908. Zaļās ceturtdienas rītā bez saules jāņem valgs,
jāiet pie kaut kāda koka un jāsien mezgli. Otram
jāiet garām un jāprasa: " Ko tu tur sien?" Sējējam
jāatbild: "Sienu vanagu." Prasītājam atkal jāatsaka:
" Sien vien, sien, kamēr sasien ! " Tā jāprasa un
jāatbild trīs reiz no vietas. Tad vanags vasaru
vistu nenesot. /K. Preiss, no 79 g. v. M.
Zvirgzdiņas, Vecgulbene./

33909. Lai vanagi neuzbruktu vistām, tad vajaga Zaļās
ceturtdienas rītā paņemt pāru vīžu un siet auklas
kopā tik daudz mezglos, cik vistu. Vienam jāsien,
otram jāprasa: " Ko tu sien ? " " Vanagu sienu."
" Sien, sien, kamēr piesien ! " /G. Pols, Beļava./

33910. Zaļās ceturtdienas rītā uz mājas jumta jāsviež ve-
cas bļodas, lai vanags nenes vistas.
/A. Brāka, Meirāni./

XII. Putniņu atrašana.

33911. Zaļā ceturtdienā priekš saules jānes ķēķī skaidu
klēpji, lai putnu perēkļus uzietu.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

33912. Ganam, kurš vasarā grib atrast daudz putnus, tam
Lielajā ceturtdienā jāpieceļas līdz saulei, jāpie-
nes zobos istabā četrdesmit skaidas un jānoliek
uz cepļa. /J. Rupjais, Asūne./

33913. Bērniem Zaļās ceturtdienas rītā jālasa skaidas un
jāmet krāsnī pa vienai, pie tam jāsaka, ko vēlētos
atrast, tad būs laime atradumos.
/M. Sikle, Nīca. J. A. Jansons, Gaujiena./

33914. Zaļā ceturtdienā vajag celties priekš saules lēk-
šanas un sanest istabā skaidiņas un klucīšus, tad
tanī gadā varēs uziet lielu un mazu putnu ligzdi-
ņus. /R. Bērziņš, Džūkste./

33915. Zaļā ceturtdienā vajagot nest bērniem skaidas ķē-
ķī, tad vasaru ātradīšot daudz putniņu.
/A. Skuja, Mālupe./

33916. Vakarā, Zaļai ceturtdienai nākot, bērni nes skai-
das, tad vasaru tie putniņus atradīšot.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

33917. Lielceturtdienas rītā priekš saules lēkšanas malk-
cirsnī jālasa skaidas, lai tanī gadā daudz putnu
ligzdu atrastu. [Sal. Māras diena un Lieldiena.]
/K. Jansons, Plāņi./

33918. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāslauka
istaba un no mēsliem dārzā jākurina uguns, tad
vasarā atrod daudz putniņu.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

33919. Zaļās ceturtdienas rītā jāņem zari klēpī un jāap-
skrien 3 reizes ap istabu, tad zari jāmet pāri
jumtam. Ja to izdara, tad nākošajā vasarā atradīs
daudz putnu ligzdiņu. /M. Šķipsna, Gulbene./

33920. Ja grib vasarā daudz putniņu atrast, tad vajaga
zaļās ceturtdienas rītā priekš saules salasīt
klēpī skaidas un apskriet trīs reizes ap istabu;
pēc tam skaidas jāsadedzina.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./

33921. Zaļā ceturtdienā jāsviež skaida pār jumtu, tad
vasarā atrod putnu ligzdas. /E. Lācis, Tirza./

33922. Zaļās ceturtdienas rītā jālasa skaidiņas, tad at-
radīs daudz putnu pereklīšu.
/M. Priedīte, Meirāni. A. Lāce, Lubāna./

33923. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāatnes no
meža skaidas, tad tanī gadā uzies putniņus.
/E. Stīpniece, Vērene./

33924. Lai vosorā atrast daudzi putnu, bārnim teirajā
catūrdinī juolasa skaidas. /O. Rubyns, Vārkava./

33925. Teirajā catūrdinī agri pisaceļūt nu gultas,
juoskrīn skaidu lasīt, lai vysu vosoru lūbtūs
putnus atrast. /K. Upinīks, Vārkava./

33926. Teirajā catūrdīnā juolosa skaidas vai akmiņi un
juokraun gubiņuos, lai vosorā lūbtūs atrast daudzi
putnu un pīgyut daudzi zyvu.
/K. Upiniks, Vārkava./

33927. Kas teirajā catūrdīnē leidz saules lēkšonai īnas
molku ustubā, tys vosorā atrass daudzi putnu.
/J. Vylcāns, Vārkava./

33928. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkšanas
jāņemot skaidas un jāmetot pār pirts jumtu; cik
skaidu pārmetīšot, tik putniņu atradīšot.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

33929. Zaļā ceturtdienā skaidas jālasa un jācērt malka,
tad vasarā putniņus atradīšot.
/J. Nīders, Alūksne./

33930. Leluos caturtdīnes reitā bārnim vajag prīkš saulis
lākta palasēt skaidu, atnest uz ustobu un svīst
aiz cepļa treis reizes, tad par vosoru var atrast
daudzi putnu perekļu. /A. Gari-Jone, Dricēni./

33931.Teirajā catūrtdīnē leidz saules lēkšanai juopīnas
ustubā skaidu, tad vosor atrass daudz putniņu.
/T. Beča, Preiļi./

33932. Jaunjelgavas apkaimē ir ieraža, ka bērniem zaļās
ceturtdienas rītā skaidainē jālasa skaidas un jā-
met krāsnī, pa vienai skaidai, un pie tam jāsaka,
ko vēlētos atrast, lai tie būtu laimīgi atradumos.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte. K. Graudiņš./

33933. Zaļā ceturtā bērni salasa akmentiņus, lai vasarā
varētu viegli putniņu lizdus atrast.
/E. Volters, Ģàņåšiàëū, 1890, 4./

33934. Kas zaļā catūrdīnā pajems skaidas nu kaimiņu po-
golma, tai ka nikas naredz, tys pavasar atrass
daudz putnu perekļu.
/Jaunais Vords, 1932, III, 22./

33935. Ja lielā ceturtdienā nes malku, tad vasarā daudz
ko atrod. /F. Maķevics, Nogale./

33936. Zaļās ceturtdienas rītā bez saules jālasa skaidie-
nā skaidas un jānes uz istabu, tad vasaru varēs
putniem daudz olu atrast. /R. Kalniņš, Lubāna./

33937. Zaļo ceturtdien paņem ēveļu skaidas un apskrej
trīs reizes apkārt istabai. Pēc tam iesviež skai-
das krāsnī. Ja tā dara, tad pa vasaru var uziet
daudzas putnu ligzdas. /J. Cinovskis, Snēpele./

33938. Zaļās ceturtdienas rītā agri bez saules jāsalasa
skaidas, tad pavasarī putniem atradīs daudz perek-
ļu. Ja ar šām skaidām lieldienās vāra olas, tad
olas neplīst. /A. Zālīte, Bērzpils./
33939. Zaļajā ceturtdienā jāiet agri no rīta lasīt skai-
dienā skaidiņas, tad lieldienās būs stipras olas.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

33940. Lai vasarā atrastu putniem olas, tad zaļo ceturt-
dien jāsviež skaidas pār jumtu; cik skaidu pār-
sviedīs, tik putnu ligzdu uzies.
/E. Līdeka, Lubāna./

33941. Zaļā ceturtdienā jānes skaidas istabā, lai vasaru
būtu laime atradumos: uziet putnu ligzdas, vai
atrast kādas mantas. /E. Aizpurve, Lubāna./

XIII. Zvirbuļi.

33942. Zaļās ceturtdienas un lielās piektdienas rītos
priekš saules lēkšanas vajaga māju paspārnes ar
koku izbadīt, tad mājā nebūs zvirbuļu.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

XIV. Žurkas.

33943. Zaļās ceturtdienas rītā vajag visus kaktus izpērt
ar jaunu pātagu, tad neesot žurku.
/R. Bērziņš, Džūkste, J. Niedre, Džūkste./

33944. Zaļās ceturtdienas rītā vajagot visus kaktus
izpērt ar jaunu pātagu, tad neesot žurkas.
/K. Streidiņš, Veļķi./

33945. Zaļās ceturtdienas rītā vajag visus kaktus un pa-
spārnes izpērt ar jaunu pātagu, tad nebūs žurku un
citu kustoņu. /E. Aizpurve, Lubāna./

XV. Čūskas.

33946. Ja zaļās ceturtdienas rītā izkapti skandinot, tad
čūsku neredzot. /J. Bitaks, Litene./

33947. Ja zaļā ceturtdienā cirsts koks paliek mežā, tad
vasarā pie tā koka pastāvīgi dzīvo čūskas.
/Wo'chentliche Unterhaltungen, 1805, 276, Kurzeme./

33948. Kas zaļā ceturtdienā cērt malku, tas pārved čūskas
mājā, ja nenomet kādu skaidu turpat mežā. Ja to
malku atstāj mežā, tad vasarā tur ir čūskas apkšā.
/J. Petri, Neuestes Gemāhlde, 1809, 480./

33949. Ja zaļā ceturtdienā nes kādu koku mājā, tad viņa
skaidas vajaga atsviest mežā atpakaļ, citādi nāk
čūskas mājā. [Sal. Bindus diena.]
/Wo'chentliche Unterhaltungen, 1805, 276, Kurzeme./

33950. Zaļās ceturtdienas rītā nedrīkst nekādus sprungu-
ļus un žagarus no meža mājā nest, jo citādi odzes
nākot mājā. /A. Bīlenšteina rokraksts, Irlava./

33951. Zaļā ceturtdienā nevar nekā no meža mājā nest, lai
čūskas nenāk mājā. Ja tomēr ko nes, tad kāds za-
riņš jānosviež mežā zemē.
/Wo'chentliche Unterhaltungen, Mitau, 1805./

33952. Zaļā ceturtdienā un lielā piektdienā nedrīkst
nekā no meža mājā nest, tad visādi rāpuļi un smū-
dži nāk sētās. /E. Linge, Salaspils./

33953. Zaļajā ceturtdienā nevajag nest no meža mājā
mētras, lai zalkši nenāk mājā.
/A. Būmanis, Pampāļi./

33954. Zaļā ceturtdienā un lielā piektdienā nedrīkst neko
nest no meža mājās, jo ja nes, tad nāk zalkši pa-
kaļ un tām saimniecēm tai gadā cāļi nemaz neizdo-
das. /K. Strūkle, Skrunda./

33955. Lai neredzētu čūskas, tad zaļās ceturtdienas rītā
priekš saules lēkšanas jāsalasa skaidienā dažas
skaidiņas un viņas jāsadedzina.
/K. Corbiks, Lielzalve./

33956. Lielā ceturtdienā jāiet uz mežu un jāņem līdz
nūja, tad visu vasaru neredz nevienas čūskas.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

33957. Kas lielā ceturtā un piektā runā par čūskām, visu
gadu redz čūskas. /A. Kalniņa, Jaunpiebalga./

33958. Lelojā catūrdīnē nadreikst skatītīs uz dasom, tad
pa vosoru čyuskas ruodīsīs.
/T. Nagle, Varakļāni./

33959. Kad zaļā ceturtdienā pārnes no meža ko, tad tanī
vasarā dzīvo nelabi kustoņi ēkās.
/J. Stirna, Skrunda./

33960. Zaļās ceturtdienas rītā jāmazgājas tekošā ūdenī,
jāuzsit trīs reizes uz tā ar kociņu, tad kociņš
jāiemet ūdenī un jāsaka: "Odze, pa ceļu, odze, pa
ceļu!" Tad vasarā čūsku nebūs mājā.
/A. Zālīte, Bērzpils./

33961. Zaļajā catūrtdīnā juopaslēp sprežamū rateņu, tad
vosor naredzēsi nivīna tuorpa.
/Jaunais Vords, 1932, III, 22./

33962. Zaļo ceturtdien un lielo piektdien nedrīkst neko
no meža nest mājā, jo tad ir istabās visu gadu
ļoti daudz dažādu kāpuru.
/J. Cinovskis, Snēele./

33963. Ja zaļās ceturtdienas rītā kaut ko no meža pārnes,
tad vasaru čūskas un citi kustoņi lien mājās.
/E. Zirnītis, Lubāna./

33964. Zaļās ceturtdienas rītā jānomazgājas ūdenī, jāuz-
sit ar kociņu uz tā trīs reizes un kociņš jāiemet
iekšā, tad vasarā čūskas nedzīvos.
/L. Reiteris, Lubāna./

33965. Ja zaļā ceturtdienā nocērt mežā koku un ved uz
mājām, nepametot mežā nevienas lielākas skaidas,
tad arī čūskas pārved mājās.
/E. Aizpurve, Lubāna./

33966. Ja zaļā ceturtdienā cirstu koku atstāj mežā, tad
vasaru tur katrā laikā atradīs čūsku apakšā.
/E. Aizpurve, Lubāna./

33967. Kas zaļā ceturtdienā valga gabalus pa ceļiem lasa,
tas vasarā viegli čūskas atron.
/A. L.-Puškaitis, V, 83, 18, Talsi./

33968. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules lēkšanas
vajagot ēst cūkas gaļu, tad vasarā neredzot čūsku.
/E. Kampare, Piebalga./

XVI. Mušas.

33969. Zaļo ceturtdienu, lielo piektdienu un pirmo liel-
dienas rītu priekš saules lēkšanas paņem mušu,
saliek starp diviem akmeņiem, stāv ārpusē pie loga
un maļ. No iekšpuses kāds prasa: "Mal, mal, kā var
samalt." Saruna tiek atkārtota trīs reizes. Ja tas
tiek izdarīts, tad tanī vasarā nav mušas.
/M. Kalniņa, Vandzene./

33970. Zaļā ceturtdienā māju dzirnavas jāgriež un otram
trīs reizes jāprasa: "Ko tur mal?" Atbilde: "Mušas
maļu", tad tanī gadā tur mušu neesot.
/L. Aizpurve, Lubāna./

33971. Zaļā ceturtdienā divi ejot maltuvē; viens maļot
un otrs prasot: "Ko tur mal?" Otrs atbildot: "Mušas
maļu." Tad mušas mājā nedzīvojot.
/J. Bitaks, Litene./

33972. Zaļās ceturtdienas rītā jāmaļ mušas, lai to vairs
nebūtu mājā. /V. Joāss, Lubāna./

33973. Agrāk meitas zaļā ceturtdienā gājušas maltuvē mušu
malt, lai vasarā odi un mušas neēdot.
/J. Nīders, Alūksne./

33974. Ja zaļā ceturtdienā logus mazgājot, tad mušas tos
neapķēzot. /J. Bitaks, Litene./

33975. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules trauki jāno-
mazgā, tad vasaru mušas neapķēza.
/V. Garais, Vecgulbene./

33976. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāizslauka
istaba, lai blusas un mušas nav.
/V. Garais, Vecgulbene./

33977. Lai zirgu un govju kūtī nebūtu vasarā daudz mušu
un citu kukaiņu, tad zaļās ceturtdienas rītā bez
saules jāeimot kūtī un jānoslaukot visi griesti un
sienas. Vienam jāslaukot, otram jāsakot: "Ko tu
tur slauki?" - "Mušas." -" Nu slauki, slauki, kamēr
izslauki." Tā tam prasītājam jāprasot trīs reizes,
tad tanī vasarā kūtī neesot nekādu kukaiņu.
/E. Aizpurve, Lubāna./

33978. Zaļās ceturtdienas rītā vajag no kūts griestiem
notīrīt visus zirnekļu tīklus un sienas ar slotu
noslaucīt, pēc tam kūti pakaisīt ar sienu, tad
vasarā nebūs mušu kūtī. /I. Kažoka, Lubāna./

33979. Ja zaļā ceturtdienā govīm ar sniegu vai ledu mugu-
ras beržot, tad mušas neēdot. /J. Bitaks, Litene./

33980. Zaļā ceturtdienā nedrīkst sietus redzēt, lai vasa-
rā mušas mājā nedzīvotu. /A. Zālīte, Bērzpils./

33981. Zaļā ceturtdienā nedrīkst redzēt sietus, lai mu-
šas nedzīvotu vasarā istabā.
/L. Reiteris, Lubāna./

33982. Zaļās ceturtdienas rītā agri jāslauka istaba, tad
nemetas mušas. /E. Aizpurve, Lubāna./

XVII. Blusas un blaktis.

33983. Zaļā ceturtā nes sniegu istabā, lai blusu nebūtu.
/E. Volters, Ģàņåšiàëū, 1890, 3./

33984. Zaļo ceturtdienu, lielo piektdienu un pirmo liel-
dienu labi agri jāslauka istaba, tad nemetīsies
blusas un mušas. /R. Bērziņš, Džūkste./

33985. Zaļā ceturtdienā vajaga priekš saules istabu
izslaucīt, tad visu gadu nebūs blusu.
/E. Zommere, Rauna./

33986. Zaļā ceturtdienā priekš saules istaba jāizslauka,
tad blusas neaugšot. /J. Bitaks, Litene./

33987. Zaļā ceturtdienā nevajaga istabu slaucīt, lai
blusas neaug. /K. Jansons, Plāņi./

33988. Zaļo ceturtdienu un lielo piektdienu rītos agri
jāizslauka istabas mēsli un jāaiznes pa gatvi
projām, tad tai gadā blusu nebūs.
/E. Linge, Salaspils./

33989. Zaļās ceturtas rītā priekš saules lēkta jāpie-
grābj sniega, jāizkaisa pa istabu un pašam jāno-
beržas ar sniegu, tad blusu nav.
/R. Grauduma, Lizums./

33990. Lielo ceturtdienu vajag slaucīt istabu un iznest
mēslus uz krusta ceļu, lai nav blusu.
/K. Lielozols, Nīca./

33991. Blaktis varot iznīdēt, ja zaļās ceturtdienas rītā
saulītei lecot noķerot trīs blaktis, iebāžot tās
audeklu aužamajā spolītē, aizbāžot galus ciet un
ar vīzi aizvelkot uz upi un iesviežot spolīti ar
blaktīm ūdenī. /J. Putniņš, Bērzpils./

XVIII. Ābeles.

33992. Zaļā ceturtdienā jāpurina ābeles, tad daudz ābolu.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

33993. Lai būtu daudz ābolu, tad zaļās ceturtdienas rītā
jākuļ ābeles ar vīriešu biksēm; kuļot jāsaka:
"Ejiet vēršos!" /E. Laime, Tirza./

33994. Zaļā ceturtdienā vajaga izmazgāt sarkanu lakatiņu
un pakārt uz ābeles, tad būs sārti āboli.
/Z. Sniķere, Veģi./

33995. Ja zaļā ceturtdienā līdz saules lēktam piekar
ābelei krāsotus papīrus jeb lupatas, ta tai gadā
zied ābeles. /A. Salmāns, Balvi./

33996. Zaļā ceturtdienā un lielā piektdienā pie ābelēm
jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu
daudz ābolu. [Sal. ābele.] /K. Jansons, Vijciems./

33997. Ja grib daudz ābolu, tad zaļās ceturtdienas rītā
jāsien ābelēs krāsaini dzīpari.
/Ā. Jugāne, Beļava./

33998. Ja zaļā ceturtdienā ābelēm kaut pa saujai mēslus
pieliekot, tad augļi labi izdodoties.
/J. Bitaks, Litene./

33999. Zaļās ceturtdienas rītā jānovelk krekls un jāsit
gar ābeli, lai daudz ābolu augtu.
/A. Skuja, Vestiena./

34000. Ja zaļā ceturtdienā ābelēs sakarot vecas vīzes un
zābakus, tad nākošā gadā būšot daudz ābolu.
/J. Bitaks, Litene./

34001. Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules ābelēs jātin
kamoliņa dzija, lai būtu daudz ābolu.
/V. Garais, Vecgulbene./

34002. Ceturgas rītā, kad saule vēl nav uzlēkusi, ar bik-
sēm jāper ābeles un jāsaka: "Ej vēršos!" To dara,
lai būtu vairāk ābolu. /Z. Akmentiņa, Lubāna./

34003. Ceturgas rītā priekš saules ābelēs jākar balti un
sarkani kamoli, lai būtu tādi āboli.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./

XIX. Sakars ar kokiem.

34004. Zaļā ceturtdienā un lielā piektdienā nedrīkst
nekādu kociņu nolauzt, jo tad viņiem tek asinis.
[Sal. debesbraucamā d.] /E. Linge, Salaspils./

34005. Ja zaļā ceturtdienā cērt kokus, tad mājās visi
koki nokalst. /P. Krievs, Lubāna./

34006. Ja zaļā ceturtdienā nolauž kociņus, tad būs slikta
vasara. /E. Reinbacha, Vecpiebalga./