ZĀĻU DIENA.

34065. Par zāļu dienām sauc Ģertrūdes, Māras un Jāņa
dienu. /K. Oļļe, Mazsalaca./

34066. Pēc vasaras svētkiem otras nedēļas ceturtdienu
sauc par zāļu dienu. Tad svētī zāles, lai pērkons
nespertu mājā. /P. Š., Preiļi./

34067. Tās divi dienas priekš Jāņiem mums pilsētniekiem
ikgadus īstas prieku dienas. Pirmās dienas vakarā
mūsu liels puķu tirgus Daugavas malā sākas. Tad
zemnieki, kas tuvumā dzīvo, atnes puķes, kroņus un
dažādas zāles, dārznieki atved savas visjaukākās
un dārgākās preces, un pilsētnieki nāk un pirkt
vai kroņus bērniem par prieku, vai puķes kādiem
mīļiem par dāvanu, vai kumeles, mētras un citas
tādas zāles, kas pret dažādām slimībām palīdz. Ci-
ti nāk gribēdami tik skatīties to lielo ļaužu, un,
spēlmaņiem spēlējot, staigalē līdz pat tumšumam.
/Latv. ļaužu draugs, 1832, 105./

34068. Kad zāļu dienā svētī bērzus, tad saimnieces nosvē-
tīto bērzu zarus aiznes uz māju un piestāda pa kā-
postu dārzu, tad tārpiņi neēdot kāpostus.
/J. Rupjais, Asūne./

34069. Ja zāļu dienā baznīcu appušķo ar bērza zariem, tad
ar tiem zariem jāper bērni, lai viņi izaugtu gud-
ri. /J. Rečs, Silajāņi./

34070. Zāļu dienā svētītos bērzus liek sienā un labībā,
lai peles nedzīvotu. /L. Reiteris, Lubāna./

34071. Zāļu dienā svētītie bērza zari jāliek sienā un
labībā, lai peles neēd. (Zāļu diena ir 10 dienas
priekš vasaras svētkiem.) /A. Zālīte, Bērzpils./

34072. Lielu daļu zāļu lasa zāļu dienā, t. i. tai dienā
priekš Jāņa dienas. Lopu zāles lasa visu nedēļu
priekš Jāņiem un pēc Jāņiem līdz Pēterdienai.
/N. Ozoliņa, Grostona./

34073. Zāļu dienā plūktas Jāņu zāles jādod govīm ēst lie-
lās piektas rītā priekš saules lēkta, tad govis
labi izdodas. /E. Bukava, Smārde./

34074. Zāļu dienā agri otra govju pēdas smiltīs salasa un
savām saber, tad piens otram pagalam un govis kli-
bas. /A. Elksnītis, Prauliena./

34075. Zāļu vakarā sētmalās jānoliek nātres pie piena
pagraba, lai raganas sadzeltu sevīm kājas un nebo-
jātu pienu. /Brīvā Tēvija, 1927, 207./

34076. Zāļu vakarā saimenīcas sametušas uz piena traukiem
smalkas nātres, lai raganas sadzeltos.
/J. Rubenis, Ērgļi./

34077. Zāļu dienas piens jāsataisa sviestā. Sviests jādod
ar maizi govīm, kad tām piens atrodas. Tad govīm
biezs piens un otrs nevar noņemt.
/A. Elksnītis, Prauliena./

34078. Zāļu dienas vakarā jāpārstaigā labības lauki, tad
labībā usnes neaug. /J. Pļaviņš, Koknese./

34079. Zāļu vakarā nedrīkst govis slaukt, tad govis būs
veselīgas. /M. Poriete, Grostona./

34080. Zāļu vakarā neslaukuši govu, lai raganas asinu ne-
slauktu. /J. Rubenis, Ērgļi./

34081. Zāļu vakarā metuši lielo aso dadzi uz kūts jumta
un sliekšņa, lai raganas sabadītos.
/J. Rubenis, Ērgļi./

34082. Zāļu vakarā svēpējuši kūts katlā uz kvēlošām oglēm
bezdelīgu pērkļus, matus un citas lietas, lai ra-
ganas neietu. /J. Rubenis, Ērgļi./

34083. Zāļu dienā kāva aunu un tai vakarā vārīja pirmo
reiz jaunos lapu kāpostus ar auna aknām, plaušām
un mugurkaulu. [Sal. ēdiens, lopi.]
/Zemes Spēks, 1928, 176./

34084. Zāļu dienas rītā jāsaplūc priekš saules trejdeviņi
ziedi trīs saimnieku robežās, ap pusdienu jāsapin
kronī un vakarā, kad gulēt iet, jāpaliek zem pa-
galvja. Jāguļ, tad sapnī redzēs, kas kroni galvā
liks, - tas būs īstais draugs.
/A. Elksnītis, Prauliena./

34085. Zāļu dienā meitai jānopin vainadziņi no dažādiem
ziediem un katram vaiņagam jādod kāda puiša vārds.
Tad vēl jānopin viens vaiņags, kur katrs zieds ir
savāds, un tas nu būs pati meita. Visi šie vaiņagi
jāsaliek pa nakti dīķī un meitas vaiņags pašā vi-
dū. Kurš vaiņags nu par nakti piepeldēs meitas
vaiņagam, tas tad būs īstais precinieks.
/V. Grīva, Lubāna./

34086. Zāļu dienā jānoplūc no trim sugām pa deviņām puķēm
un jānopin vaiņags. Ja vaiņagu kāds noņems, tad
būs kāzas. /L. Reiteris, Lubāna./

34087. Zāļu dienā jāvij vaiņags uz krustcelēm no trejde-
viņām puķēm. Naktī šis vaiņags jāliek galvā. Kas
sapnī vaiņagu noņems, tas apprecēs.
/A. Aizsils, Lubāna./

34088. Zāļu dienā jāpin no trejdeviņiem ziediem kronis un
naktī jāguļ virsū; kas sapnī kroni aiznesīs, tas
meitas īstais brūtgāns. /A. Zvejniece, Lubāna./

34089. Zāļu naktī jāpin vaiņags no trīsdeviņiem ziediem
un jāliek guļot galvā, tad sapnī redzēs savu līga-
vaini. /Z. Akmentiņa, Lubāna./

34090. No trejdeviņiem ziediem jāvij zāļu vakarā krons,
jāliek galvā un jāiet uz mājām, tad ceļā sastopot
nākamo dzīves biedri. /L. Aizpurve, Lubāna./

34091. Ja jauna meita vēlas dabūt zināt, kas to apprecēs,
tad zāļu dienas vakarā jāiepin matos atslēga un
nav jārunā. Kas sapnī viņas matus izpīs, tas to
apprecēs. /K. Līdeka, Meirāni./

34092. Kam slimas acis, tam zāļu rītā jāiet tās mazgāt
rasā, tad paliek veselas.
/V. Joāss, Lubāna. A. Zvejniece, Lubāna./

34093. Ja zāļu vakarā govīm, mājā ejot, zāle palikusi
mutē, tad sagaidāms lopiem barības trūkums.
/A. Medene, Meirāni./

34094. Zāļu vakarā jāpušķojot bites ar ozola zariem, tad
tanī gadā labi ejot. /M. Priedīte, Meirāni./

34095. Pirts slota jāsien zāļu dienā, tad kašķis neceļas.
/R. Kalniņš, Lubāna./

34096. Zāļu vakarā govīm kroņi jāpin. Kad govs atnesas,
tad zāļu dienas kronis jāaplej ar ūdeni un jādod
govij par svētību. /A. Zālīte, Bērzpils./

34097. Zāļu vakarā nav jāslauc govis, bet rītā bez sau-
les, tad var zināt, vai burvji nav izslaukuši go-
vis. /A. Aizpurve, Lubāna./