ZĀRKS.

34103. Kad viņi savus mirušos grib apglabāt zemē, tie sa-
sēžas mironam apkārt, iesāk dzert, dod no dzēriena
arī mironam, lejot viņa daļu tam virsū. Kad viņi
to liek kapā, viņi dod tam līdz koka cirvi, ēdienu,
dzērienu un drusku tēriņa naudas un teic, lai tas
ar visu šo dodoties uz citu pasauli, kur viņš par
vāciešiem būšot kungs un pavēlnieks, tāpat kā tie
par viņiem bijuši šai pasaulē.
/S. Mūnsters, 1550./

34104. Zārku izcērt no koka, kur ieliek maizi, sieru,
diegus un citas lietas. Dod arī naudu mironam
līdz, ko atdot sv. Pēterim, lai ielaiž debesīs.
/Berckenmeyeŗs Curieuser Antiquarius, 1711./

34105. Zārks bija siles veidā no resnas priedes izcirsts
jeb izdubts un zārka vāks gludi notēsts dēlis, ko
ar koka tapām piestiprināja, bet tā, ka tas viegli
noņemams. /P. Lodziņš, Sēļpils./

34106. Zārks senāk nebija taisīts no dēļiem, kā tagad,
bet siles veidā izdubts resns koks.
/M. Dandēns, Gatarta./

34107. Senāk zārkus taisīja no priežu bluķiem abras vei-
dā; viena bluķu puse bijusi par vāku, otra par gu-
ļas vietu. /G. Pols, Beļava./

34108. Dēļu zārka senāk visiem nav bijis, citi mironi
likti no resna koka izcirstā zārkā, kuru mirējs,
dzīvs būdams, nereti pats pataisījis.
/J. Rubenis, Ērgļi./

34109. Ja, zārku taisot, kādai dēļu atliekai izsprāgst
zars, tad to vajaga paņemt līdz uz kapiem un, kad
līķi ved uz kapiem, caur to skatīties cauri; tad
redzēs, kā citi miroņi viņu sagaida.
/J. Banazis, Nīca./

34110. "Sepeliendis quidem mortuis panem alterum suppo-
nunt capiti, futurae famis remedium; alterum manui
imponunt, quem Cerbero offerat ante paradisum
alligato, addentes duos solidos, solvendos ei, qui
illos per fluvium transvehat." Aprokot, viņi liek
mironiem vienu maizi apakš galvas par līdzekli
pret nākošo badu; otru viņi dod tam rokā, ko dot
priekš paradīzes piesietajam Cerberam; viņi vēl
pieliek divus šķiliņus par maksu tam, kas viņus
pārceļ par upi.
/Rīgas jezuitu ziņojums par Latgali, 1606.g./

34111. Kad kāds mira, tad piederīgie nelaiķi nomazgāja un
ietērpa labākās svētku drēbēs un guldīja silē, ku-
ras iekšpuse bija izklāta paparžu lapām. Silē lika
arī līdz visādus darba ieročus, kādus nelaiķis
dzīvodams bija lietojis, kā arī pārtiku. Ja to ne-
darīja, tad nelaiķa gars viņiem nedeva tik ilgi
miera, kamēr bija savu pienākumu izpildījuši. Šī
ieraša pie Inflantijas latviešiem vēl šo baltu
dienu tiek piekopta. Bet tagad ieroču vietā liek
naudu zārkā, domādami, ka par naudu arī viņā saulē
visu varot dabūt. Bez tam vēl šos laikos inflan-
tieši liek zārkā brandesniņa pudeli, kura gandrīz
katram inflantietim ļoti mīļa.
/J. Krēsliņš, Maliena./

34112. Ja kas pārskatīdamies ieiet zārku pārdotavā, tad
mirs viņa draugs. /V. Pilipjonoks, Asūne./

34113. Ja zārks izdodas garāks par mironu, tad jāmirst
kādam no tuviniekiem. /M. Koškina, Elēja./

34114. Juo šķiersts nabašnīkam izataisa garuoks, tad
nuokūšais nabašnīks tymā muojā byus lels, juo mo-
zuoks - mozs. /T. Beča, Preiļi./

34115. Ka taisa nabašnīkam šķiersti un nūjam māru un kod
atnas jau likt nabašnīku šķierstī, tys byus par
lelu, itei pīzīmēj, ka nu tuos ustobys dreiži byus
vēl nabašnīks. /V. Podis, Rēzekne./

34116. Senāk mūsu apgabalā zilā zārka krāsa bijusi bagā-
tības zīme, bet dzeltenā nabadzības.
/K. Jansons, Plāņi./

34117. Zārka skaidas jāieliek zārkā, un dēļu gabali, kas
pāri palikuši, jāsadedzina. /K. Jansons, Plāņi./

34118. Vecajam Andrejam zārks tika taisīts no neēvelētiem
galdiem.
/Rig. Almanach, 1864, Des alten Andreas Tod, 51./

34119. Glabāšanas dienā atnesa zārku priekšnamā un nolika
uz diviem krāģiem. Pār zārku uzklāja uz četriem
stabiņiem palagus, tas bija "līķa nams."
/Fr. Reķis, Renda./

34120. Kad mironi liek zārkā un ja zārks brikš, tad vēl
kāds mirs. /E. Bukava, Rīga./

34121. Senie latvieši liekas būt ticējuši, ka mirušais ar
to pašu miesu, kuru aprok zemē, aizejot pie saviem
tēviem. Viņi to pilnīgi apģērba, deva tam vēl ada-
tu un diegu zārkā līdz, ko drēbes salāpīt, kad tās
saplīstu, tāpat arī ēdienu un dzērienu.
/Gelehrte Beytrāge zu den Rigischen Anzeigen,
1764, II, 14. J. Harder./

34122. Mironam tie [latvieši] deva līdz zārkā dažādas
lietas, ar ko iesākt citu dzīvi. Šis ieradums
diemžēl pie ļaudīm vēl nav beidzies. Vēl ir, kas
mironiem naudu, susekli un peramu slotu dod zārkā
līdz.
/Latviešu ļaužu draugs, 1833, 171. J. Harders./

34123. To kreklu, ko mirušais mirdams nēsājis, un naudu
ieliek zārkā un virsū uz zārka, lai nu pirk zir-
gus, ormaņus un lai nerādās vairs ne murgos, ne
sapņos. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

34124. Mironam zārkā iedod skalu rokā, lai viņam gaišums
tiek tumšā nāves naktī.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

34125. Citi uzber trīs reiz atsprākliski smiltis uz miro-
na zārka. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

34126. Ja mirons bija vēlējies ko un to nevarēja izpil-
dīt, tad zārkā ielika naudu, lai tādēļ nevienam
nekāds ļaunums nepiemestos.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

34127. Mironam zārkā liek naudu, lai viņš varētu zirgu un
ratus pirkt un lai nerādītos vairs zemes virsū.
/Inland, 1850, 313./

34128. Kad kāds nomirst, tad tam mironim zārkā liek klāt
naudu, ziepes, susekli vai ķemmi.
/No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva
valstības lietām." 1852, IV. Aizliegts izd./

34129. Mironam ieliek zārkā naudu, susekli un slotiņu,
lai tam arī viņā saulē būtu ko rīkoties.
/Austrums, 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./

34130. Kad apbedīja vīrieti, tad tam lika zārkā brandvī-
nu, šķiltavas un citas lietas, bet sievietēm sak-
tas, vainagus, seģenes u. c. l.
/G. Pols, Baldone./

34131. Mirušus apglabāja ar katra ikdienišķām drēbēm;
smēķētājam lika klāt zārkā pīpi un tabaku, dzērā-
jam brandvīna pudeli, šņaucējam tabakas ragu u. t.
pr. /G. Pols, Baldone./

34132. Sievām lika zārkā lāpāmo adatu un dzijas, lai vi-
ņas varētu savas drēbes salāpīt.
/Inland, 1855, 313./

34133. Mironam dod zārkā skalu līdz, lai viņam nāves nak-
tī gaisma būtu. /Inland, 1855, 313./

34134. Vēl tagad atrodas tādi ļaudis, kas saviem miroņiem
naudu, susekli un peramo slotu dod līdz zārkā.
/Latv. ļaužu draugs, 1833, 171./

34135. Zārkā ieliek mirušā kreklu, bārdas nazi un susek-
li. Ja cits ar mirušā susekli sukātu galvu, tad
tam visi mati izkristu.
/Rusvurms, Inland, 1855, 20 (312)./

34136. Zārkā neviens neliek cita cilvēka apvalkātas drē-
bes, jo tad tam pašam būtu jāmirst.
/Rusvurms, Inland, 1855, 20 (312)./

34137. Zārkā lika arī ēdienu, dzērienu, gredzenus un kādu
naudas gabalu, ar ko ceļam zirgu un ratus pirkt.
/Rusvurms, Inland, 1855, 20 (313)./

34138. Mironam zārkā devuši skalu rokā, lai tam būtu
gaisma. Vēlāku skala vietā lika skalu krustu uz
mirona krūtīm. /Rusvurms, Inland, 1855, 20 (313)./

34138a. Arī Raunā lika skalu krustu uz mirona krūtīm.
/P. Š./

34139. Agrākos laikos mironam likuši zārkā klāt peramo
slotu, ar kuru viņš ticis mazgāts, ziepju gabaliņu,
kādu vecu suseklīti un kājgalā drusku naudu. Ēve-
les kapsētā arī uzrakti veci zārki, kuros atraduši
pa pudelei brandiņa.
/Etn. IV, 172. J. Ansbergs, Ēvele./

34140. Mironi zārkā guldot, tam līdzi jāliek nauda,
maize, kārta tīras veļas un peramā slota, lai viņ-
pasaulē aizgājējam nekas netrūktu.
/A. Dragone, Palsmane./

34141. Vecos laikos mironam esot devuši līdzi zārkā pera-
mo slotu, ziepes, dvieli, susekli, pīpi un šnabi
aŗ. Visas tās lietas jau tad salikuši zārkā, ka
mironu iezārkojuši. Slotu likuši pagalvī un citas
mantas sānos. /H. Skujiņš, Aumeisteri./

34142. Vecos laikos mironam esot devuši līdza zārkā pera-
mo slotu, ziepes, dvieli, susekli, pīpi un šnabi.
Visas tās lietas jau tad salikuši zārkā, ka mironu
iezārkojuši. Slotu likuši pagalvī un citas mantas
sānos. /H. Skujiņš, Smiltene./

34143. Ja mironam ieliek naudu zārkā, tad tas viegli tiek
debesīs. /A. L.-Puškaitis./

34144. Ja mironim ieliek naudu zārkā, tad mirējam viegla
tikšana debesīs. /B. Daņilovs, Kacēni./

34145. Līķim zārkā palaga stūrus nesien kopā, lai tas pa
vaļām varētu svabadi iet uz strautu mazgāties. Ja
mazus bērnus drēbēs ietītus liekot zārkā, tad
tiem pa veļām riteniski jāveļoties uz strautu.
/P. Rozens, Garoza./

34146. Mājā neviens nedrīkst iet zārkam riņķī apkārt. Ja
kāds to nejauši darījis, tam nekavējoties jāiet pa
to pašu ceļu atpakaļ. [Sal. mirons.]
/J. Dāvids, Bikseri./

34147. Istabā ap miroņa šķirstu nedrīkst iet apkārt, tad
mirušā dvēseli ieslēdzot pie ļaunajiem gariem.
/A. Dragone, Palsmane./

34148. [Latvieši dod mironiem zārkā līdz] naudu, gredze-
nus, adatas, sudrabu, rotas un citas tādas lietas,
lai tie citā dzīvē varētu pieklājīgi uzturēties...
Kad priekš kādiem gadiem taisījās aprakt kādu sie-
vu un nesēji jau gribēja to projām nest, pienāca
viens viņas dēls un lūdza pagaidīt, jo esot kas
aizmirsts. Tad viņš piegāja pie zārka un, visiem
redzot, pabāza zem vāka naudu. Kad viņam par to
prasīja, tad viņš atbildēja, ka viņiem esot tāds
ieradums, viņš to neesot iesācis un negribot arī
beigt. /P. Einhorns, 1636./

34149. Iezārkojot lika mironim pagalvī dziesmu grāmatu un
pielika viņam klāt drusku naudas un viņa mīļākās
lietas: pīpi, tabaku etc.
/K. Treuers, Sarkanmuiža./

34150. Zārka galvgalī lika pirts slotu, divus kreklus,
vīrietim biksas, sievietei brunčus, zeķes, cimdus,
cepuri, pīpētājiem arī pīpi, kramu, šķiltavas un
tabakas repi. Rokās mironim apmauca smalkus cimdus,
salika tās krustiski uz krūtīm, jeb arī tikai kopā,
un ielika tajās mutautiņu. /P. Lodziņš, Sēļpils./

34151. Pēc ziedošanas (skat. bēres) ieliek zārkā kādus
gabalus naudas, ko nelaiķim viņā saulē pirkt zirgu
vai govi; pārējo naudu izdala līķa nesējiem un mā-
cītājam. Zārkā ieliek vēl pudeli alus vai branda-
vīna, lai aizgājējam būtu ko slāpes dzesēt.
/J. Dāvids, Bikseri./

34152. Mironam deva līdz zārkā dažas lietas, kas vajadzī-
gas viņas pasaules dzīvē, kā: susekli, ko galvu
sukāt, pirts slotu, ko pērties, adatu un diegu, ko
drēbes lāpīt, un naudu, ko mazā krodziņā (skat.
dvēsele) nodzerties. /J. Upīte, Gatarta./

34153. Radi zārkā lika naudas gabaliņus, ziepes, pirts
slotu un apakš galvas palika maizes drupatiņas,
mālu gabaliņus un sāli. /Z.Lancmanis, Lejasciems./

34154. Senāk mirušam lika līdz zārkā vienu naudas gabalu,
pirts slotu, ko pērties, un ziepju gabaliņu, ko
mazgāties, lai tas debesīs varētu tīrs dzīvot.
/Sams, Lejasciems./

34155. Mironu iezārkojot, lika zārkā nereti peramo slotu
un kreklu pagalvī, lai viņā saulē varētu pirtī
iet. /J. Rubenis, Ērgļi./

34156. Mironim liek pagalvī pirts slotu un ziepes, lai
nelaiķim būtu veļu laikā ko pērties.
/P. Rozens, Garoza./

34157. Daži deva nelaiķim līdz zārkā susekli, pīpi, taba-
ku, šķiltavas un dažas citas lietas.
/M. Dandēns, Gatarta./

34158. Mironam zārka pagalvinī likta sidraba nauda un lī-
dzās šķiltavas, susekli vai šņabi.
/K. Jansons, Plāņi./

34159. Agrāk likuši nelaiķim zārkā līdz naudu, brandavīnu
un susekli. /Radagaiss, Vidriži./

34160. Ieradums ceļa naudu likt uz zārka pie izvadīšanas
pastāv vēl līdz šim (uzrakstīts 1909. gadā). Tāpat
pa naudas gabalam ieliek zārkā.
/J. Rubenis, Bērzaune./

34161. Mironam jāielaiž zārka galā lielā adata bez acs,
tad nespokojas. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

34162. Pie zārka atstāja par nakti uguni, lai nomirušā
dvēsele varētu redzēt aiziet un nemaldītos. Vēlāku
stāstīja, ka uguni atstājot tādēļ, lai žurkas ne-
ietu klāt. /H. Skujiņš, Smiltene./

34163. Ap zārku salika degošas sveces, vai nu četras, vai
sešas, vai arī divpadsmit. /H. Skujiņš, Smiltene./

34164. Līķi no mājas izvedot un kapsētas vārtos vēl aplū-
kojot, klātesošie liek naudas gabalus uz zārka
aizgājējam par ceļa naudu.
/Balss, 1879, 3. Prātkopis, Vietalva./

34165. Zlēciniekos agrāk bijis paradums likt mironim bēru
naktī zem zārka podiņu ar biezputru, pudelīti
brandavīna un pakavas naglu. Kad mironi aizveduši
uz kapsētu, tad biezputru izgāzuši zemē, brandavī-
na pudelīti sasituši, bet naglu iesituši istabas
slieksnī. /M. Zemesarāja, Talsi./

34166. Vietu, kur zārks ziedojot (skat. bēres) stāvējis,
aplaista ar brandavīnu vai alu un uzkur tur zemē
uguni. Šās uguns dūmos mātes kvēpina savus bērnus.
[Sal. bēres.] /J. Dāvids, Bikseri./

34167. Kad līķi aizved, tad tā vieta, kur zārks stāvējis,
labi jāizārda un jāaizmet krusts priekšā, lai no-
mirējs vairs neatgrieztos.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

34168. Mironi uz kapiem vedot, zārka vienā galā jāieliek
dziesmu grāmata, tad vedot mironis nekratās.
/L. Pogule, Gatarta./

34169. Kad mironim zārku ved, tad tam, kas pirmais viņu
ierauga, pirmam jāmirst. /A. Užāne, Skujene./

34170. Kod nas nabašnīku uz kopiem globuot un škiersts
čeikst, tod tys pīzīmēj, ka nu tuos pats ustobys,
kur iznesja tū nabašnīku, vēl byus ti nabašnīks.
/V. Podis, Rēzekne./

34171. Bērni nedrīkst uz tēva jeb mātes zārka smiltis
mest, jo tās guļ grūti uz līķa.
/A. Bīlenšteina man., Rīga./

34172. Ja par kādu mironu domāja, ka tas nāks pa naktīm
un vārdzinās sapnī pakaļpalicējus, tam nostiprinā-
ja zārku šādā kārtā. No jauniem ozola zariem sa-
grieza važu veidā rīkstes un ar tām sagrieza zārku
cieti ar sprūdzeņiem, lai mirons no zārka netiek
ārā. /J. Dāvids, Bikseri./

34173. Ja lācis uzbrūkot, tad jātaisot gulta, bet ja
briedis, tad zārks. [Sal. čūsku kodieni.]
/P. Š. jun., Bilska./

Zārks sapnī.

34174. Ja sapnī redz zārku, tad jāmirst.
/K. Lielozols, Nīca./

34175. Jo sapynā īrauga škierstu, tad radinīks miers.
/V. Pilipjonoks, Asūne./