ZEME.

34226. Zeme ir kā ripa un visapkārt tai ir jūra. Dievs
tur zemi, lai tā nenokristu bezdibenī.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

34227. Ar rīksti nedrīkst sist uz zemes, jo zeme tad esot
mūsu māte. /A. Aizsils, Meirāni./

34228. Kas zemi sit, tā mātei sāp mugura. /P. Š., Rauna./

34229. Ja zemi dauza ar rīksti, tad mātei mugura sāp.
/E. Lācis, Tirza./

34230. Bērni mātes priekšā nedrīkst ar rīksti uz zemes
sist, tad mātei mugura sāp. /E. Laime, Tirza./

34231. Rīkstes uz zemes sist nevajagot, tad saimniecei
galva sāp. /P. Čakars, Ranka./

34232. Zemē nedrīkst sēdēt, pirms zāle nav uzdīgusi, jo
tad slimības metas. /A. Užāne, Skujene./

34233. Pavasarī nedrīkst uz zemes sēdēt, pirms nav pēr-
kons bijis, tad cilvēks pievelk zemes ģifti.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./

34234. Pavasarī nedrīkstot sēdēt uz kailas zemes, jo tā
esot pilna ģifts. Kurš sēdot, tas saslimstot ar
kaulu sāpēm. /A. Vestmanis, Jēkabnieki./

34235. Kad zeme aug (kad uz celiņiem slapjos rītos atro-
das slieku izkārnījumi), tad jāsēj mieži.
/J. Rubenis, Ērgļi./

34236. Papuve jāmaisa un plēsumi jāplēš vecā mēnesī, lai
zeme labi trupētu; jaunā mēnesī arta zeme netrup
un zaļa vien stāv. /J. Rubenis, Ērgļi./