ZEMES VĒZIS.

34251. Ja kādam bijusi nezināma slimība un to neviens
dakteris nevarējis atķert, tad tai bijis labs
zemes vēzis. To esot velns un dievs ielaidis pa-
saulē, viņš agrāk bijis velna dakteris. Viņam esot
zvīnas un sprodziņas un ar tām vajagot apberzt
slimo vietu vai arī pašu cilvēku, tad tas (cilvēks)
tūlin palikšot vesels. Zemes vēža nemaz nevajagot
nobendēt, bet tāpat ar dzīvu varot apberzēt slimo
vietu un cilvēku. /H. Skujiņš, Rauna./

34252. Kad zemes vēzi noķer, pārnes mājās un nosit, tad
mājas pienāk pilnas zemes vēžu.
/R. Bērziņš, Džūkste./

34253. Zemes vēzi sakaltēja, saberza, saberzto pulveri
iebēra ūdenī un dzēra pret krītamo kaiti.
/M. Šimiņš, Brukna./

34254. Zemes vēzis jānomērdē brandvīnā, tad brandvīns ir
derīgs pret drudzi. [Ka zemes vēzim bijuši kādi
sakari ar drudzi, to liecina arī viņa nosaukums
drudzērzelis Sabilē.]
/V. Strautiņš, Taurupe un Zelgauska./

34255. Ja zemes vēzis kurc, tad sagaidāms lietus.
/K. Lielozols, Nīca./

34256. Kad zemes vēži vai vardes vakarā stipri kurkšķ,
tad jūrmalnieki tic, ka būs liela reņģu zveja.
/O. Ozoliņš, Ādaži./