ZEMES VĒZIS.
34251. Ja kādam bijusi nezināma
slimība un to neviens
dakteris nevarējis atķert, tad tai bijis labs
zemes vēzis. To esot velns un dievs ielaidis pa-
saulē, viņš agrāk bijis velna dakteris. Viņam
esot
zvīnas un sprodziņas un ar tām vajagot apberzt
slimo vietu vai arī pašu cilvēku, tad tas (cilvēks)
tūlin palikšot vesels. Zemes vēža nemaz nevajagot
nobendēt, bet tāpat ar dzīvu varot apberzēt slimo
vietu un cilvēku. /H. Skujiņš, Rauna./
34252. Kad zemes vēzi noķer, pārnes
mājās un nosit, tad
mājas pienāk pilnas zemes vēžu.
/R. Bērziņš, Džūkste./
34253. Zemes vēzi sakaltēja, saberza, saberzto
pulveri
iebēra ūdenī un dzēra pret krītamo kaiti.
/M. Šimiņš, Brukna./
34254. Zemes vēzis jānomērdē
brandvīnā, tad brandvīns ir
derīgs pret drudzi. [Ka zemes vēzim bijuši kādi
sakari ar drudzi, to liecina arī viņa nosaukums
drudzērzelis Sabilē.]
/V. Strautiņš, Taurupe un Zelgauska./
34255. Ja zemes vēzis kurc, tad sagaidāms
lietus.
/K. Lielozols, Nīca./
34256. Kad zemes vēži vai vardes vakarā
stipri kurkšķ,
tad jūrmalnieki tic, ka būs liela reņģu zveja.
/O. Ozoliņš, Ādaži./